Vakar, pa ceļam uz veikalu, pie viena no atkritumu konteineriem kādā no sētām, ko šķērsoju savā maršrutā līdz veikalam, ievēroju šo krēslu. Tam bija uzkrauts virsū liels atkritumu maiss ar kādu drazu. Tikai pati krēsla augša rēgojās ārā. Bet ar to pietika, lai liktu apstāties un ieskatīties.
Atceries Ally McBeal - viņa iet pa ielu ar kādu dziesmu prātā un tad kaut kas notiek un dziesma pārraujas ar blīkšķi. Nu man bija līdzīgi. Man šis krēsls uzreiz iepatikās. Tie koka rotājumi ir tik ...saistoši.
Nu labi, man nekad nav bijis tāds krēsls un laikam tas ir iemesls kāpēc man viņš iepatikās. Nedaudz restaurēts (nu labi - tur vajag daudz darba) tas izskatīsies perfekti. Un noteikti ne sarkans.
Labi, es nedzīvoju viens un tas nozīmē: man vajag konsultēties par krāmu ienešanu mājās... Jo mums to jau tā ir daudz. Atrādot pāris bildes, ko uzņēmu mobīlajā, Mārtiņš uzķērās uz āķa krietni ātri. Nu vismaz doties un apskatīties to klātienē.
Ārā jau bija satumsis un kur vēl labāku laiku kā tumsas aizsegu, lai pētītu izmestus krēslus. Knapi paspējis aizslēgt durvis, dzirdu Mārtiņu ieminamies - izskatās, ka Karīna vēl neguļ. Karīnas pieminēšana ir svarīgs posms, jo redz Karīna ir mūsu kaimiņiene pāri ielai un viņai ir auto. Auto, kas darbojas ...ja labi grib. Un ja auto darbojas, tad krēsls nav jāstiepj. :)
Mārtiņam ir gala vārds par krāmu ienešanu, kas nozīmē tikai vienu - lai arī viņš vēl nav drošs, ka krēsls ir smuks, es jau dodos pie Karīnas organizēt palīdzību.
Saīsinot stāsta garumu: jau pēc brīža, ieintriģēti, visi 3 braucam skatīties krēslu.
Krēsls vēl ir tur. Vēl joprojām zem melna musaru maisa ar drazu. "Izskatās pēc troņa, nevis krēsla." izmet Mārtiņš (Karīna mājot ar galvu piekrīt), bet tūlīt arī seko gandrīz vai iznīcinoša kritika: "Man ir aizdomas, ka šim nekādas īstas vērtības nav, jo tas koks izskatās lēts un to laku nāktos kasīt nost pilnīgi. Un tad vēl visu no jauna jāpārvelk ar kādu pieklājīgu drēbi. Pamatīgi daudz darba, lai savestu kārtībā. Bet nu labi, tie kokgriezumi ir smuki."
Man vēl joprojām tas krēsls patīk un šķiet, ka Mārtiņš tomēr piekritīs... Hurrēee! Esmu uzvarējis un mēs stūķējam masīvo geju krēslu Karīnas auto bagāžniekā. Jā, aizmirsu piebilst - nu tas ir kļuvis par geju krēslu, jo es uzņēmos aizgādību par to.
Tas aizņem 1/3 dārza mājiņas, un vēl joprojām ir sarkans, bet es jau tagad zinu, ka tai brīdī, kad beidzot uzstādīsim savu spoguļbumbu (kas jau sen kā nopirkta, bet vienmēr ir kāds svarīgāks darbs pirms tās uzstādīšanas prātā) arī krēsls būs pabeigts. ...vai atkal novietots blakus pārējiem musariem.
Kāds no lasītājiem var ieteikt ko un kā ar viņu darīt? Vai kādam no jums nav aizķērusies grāmata Mēbeļu restaurēšana priekš iesācējiem?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru