Vakar, pārnākot mājās, biju krietni noguris (tici vai nē - arī šokolādes kapāšana var nogurdināt ne pa jokam) un, lai arī mums ir kādi TV 100 kanāli, neko īsti pults man neatrada. Tātad tā tika nolikta malā. Un uzmanību pievērsa Mārtiņa jaunieguvums uz galda viesistabā.
Redzi - Mārtiņš vāc dažādus hlamus. Ne velti, man bija viegli viņu pārliecināt par to krēslu (starp citu - krēsls palēnām tik savests kārtībā - tiešām palēnām, bet par to citreiz). Nu jā. Un viņam patīk tos hlamus eBayā meklēt. Tā nu viņš ir iedzīvojies krietnā kaudzē ar putekļus krājošām lietām. Nu labi, kāda daļa no tiem hlamiem ir interesanti. Piemēram šī - no štatiem atceļojusi liela bilžu grāmata, kas esot bijusi par smieklīgi mazu naudiņu.
Tā ir viena no tām lielajām, smagajām, krutajām bilžu grāmatām, kuras izdod pazīstami (nu vismaz kādam pazīstami) fotogrāfi. Šīs autors ir Herb Ritts. Līdz vakardienai par tādu neko nezināju, bet ar to nav ko lepoties, jo puisis izrādās jaukas bildes pratis uztaisīt.
Un te nu man uznāca lielais jautājums - kur ir tā robeža/līnija/atšķirība, kad bilde kļūst vai nu par porno vai mākslu (nu paskaties godīgi - ja puse no šīm bildēm parādītos nevis grāmatā, bet kādā saitā... nu tur neviens "nesajauktu" kas ir kas)? Vai tiešām to, kas tā būs par bildi, nosaka tas, kas ir tas cilvēks, kas to uzņēmis? Jo slavenāks vārds aiz foto objektīva, jo vairāk tā ir māksla? Vai varbūt porno arī var tikt piekategorizēts kādam mākslas paveidam?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru