Pirmais randiņš

2 puiši satiekas virtuālā vidē (nu kur gan citur mūsdienās vēl kāds tiekas). Viņiem atrodas kopīgais par ko parunāt. Viņi apmainās čata nikiem un turpina čato ar videočata starpniecību. Jūtamas abpusējas simpātijas. Un čatā iespraucas doma par tikšanos realitātē.

Dzīvojam tikai vienreiz (nu vismaz šajā dzīvē), tātad - kāpēc lai nesatiktos? Puiši vienojas par vietu un laiku. Un abi ierodas. Saulaina diena, tējas krūze kafejnīcā, saruna par vasarā sadarīto, iesākuma biklums. Neliels uztraukums vai otram tomēr neparādīsies kāda slēptā frīka īpašība, kas pateiks - nē, paldies un uz redzēšanos. Tā neparādās. Un abu smaids sāk pievilkt vēl vairāk. Viņš nospriež, ka dzīvē otrs tomēr izskatās daudz labāk kā videočatā.

Tēja palēnām tiek izdzerta, bet abiem vēl ir laiks ko var pavadīt kopā. Un ir abpusēja vēlme to arī darīt. Tiek nolemts vienkārši pavazāties apkārt pa vecpilsētu. Nu tā - divatā. Viņš saņemas un noskūpsta otru kādā tukšā šķērsieliņā. Un saņem kaislīgu atbildi ar to pašu. Abi to gribēja jau kafejnīcā, bet kā jau labi audzināti puikas - ir pārāk kautrīgi.

Viens cenšas sasmīdināt otru, stāstot smieklīgus aņukus, otrs atbild ar smieklīgiem atgadījumiem no dzīves un abi smiedamies staigā apkārt. Saskūpstoties pie izdevības. Viņa roka nejauši aizskar otra, pirkstiem savijoties otra pirkstos. Tikai uz brīdi, bet tomēr. Tukša vārtrūme un kaislīgs skūpsts. Un ceļš tiek turpināts nevainīgi. ...līdz nākošai tukšajai vārtrūmei. Un nākošam skūpstam.

Ir jau krietni satumsis un pilsēta šķiet pamirusi. Laiks paskrēja tik ātri. Neviens nenožēlo lēmumu satikties. Abi vienojas neiet gulēt kopīgi. Bet dosies katrs uz savu gultu. Viņi ies lēnām un nekur nesteigties. Cerībā izbaudīt šo ceļu. Un nospriež tikties jau rīt. Darīt ko kopīgi.