Jau kādu laiku atpakaļ, Windauboy, atbildot uz īsās sarunas jautājumiem, uzdeva pretjautājumu - vai man esot mūza?
Mūza, mūza, mūza... Hmmm... Mūza jau laikam tas pats iedvesmas avots vien ir, vai ne? Tai ne noteikti jābūt beibei baltā ar spārniem, kas trinkšķina arfu man pie auss? Ja tā, tad mans iedvesmas avots ir puiša ķermenis. Labi kopts un veidots kails ķermenis. Nu vai tiešām kāds var tam pretoties? Tas liek ikviena asinīm tecēt straujāk (ne tikai uz turieni lejā) un ātri riņķojošas asinis nozīmē tikai vienu - vairāk enerģijas un iedvesmas arī.Vai tam mūzim (mūza ir sieviešu dzimtē, bet tā kā man ir puisis - tad laikam jau mūzis) ir kāda reāla seja es nezinu. Tik daudzi puiši ir atstājuši ko paliekošu tajā, kas es esmu tagad (ha ha, centos te sevi uzslavēt, ka mācos no ikdienas citu pieredzes un pieļautajām kļūdām), bet nezinu vai ir kāds viens, kas būtu vissvarīgākais. Varbūt pats pirmais kurā ieķēros? Bet tad jau sanāk, ka viss ko darījis esmu un daru ir viņa iedvesmots un tas nu tiešām nav taisnīgi. Tāpēc paliksim vien pie labi veidota ķermeņa kā mana iedvesmas avota. :P
tiešām? viss, kas tevi dzīvē dzen uz priekšu, ir tieksme tuvoties skaistumam? ne idejas, ne notikumi, bet tikai platoniska tieksme pretī skaistumam. neticu. ~subalterns
AtbildētDzēstBet ja mēs tā paskatāmies un paskaitām: dēļ tā ķermeņa es atzinu, ka esmu gejs - nu uzbudina mani vīrieša ķermenis; es lecu piedzīvojumos dēļ tā ķermeņa; ...es raxtu šo kladi, jo tas ķermenis mani pamudina uz piedzīvojumiem un neatbildētiem jautājumiem, kas rodas tajos. Visi saka, ka nauda griež pasauli, es saku tas ir sex, kas viņu dzen uz priekšu!
AtbildētDzēstPaldies par pārdomām par mūzi... nekomentēšu, bet šausmas kur tam džekam spalvainas paduses :-P
AtbildētDzēst