Tāpat kā Mr. Gay Latvija, kas pavisam klusu un mierīgi notika tepat - XXL, pāris nedēļas atpakaļ Norvēģijā notika Worldwide Mr Gay (vispasaules misters gejs) rauts.
Tāpat kā visi šādi pasākumi (skaistuma konkursi, bet lasi - rauts) arī šis tika rīkots ar mērķi atrast jaunu līderi/personību/publisko tēlu, kas šogad spētu globālā līmenī runāt par vienlīdzību un cilvēktiesībām (protams ar geju pieskaņu) BLA, BLA, BLA. Un tad nu 4 dienas (!) pieteiktie kandidāti tika vērtēti. ...jeb citiem vārdiem sakot - 4 dienas nebeidzams rauts.
Lai garantētu smaidu pietiek tikai palasīt kādās kategorijās puiši tikuši vērtēti. Tātad: visi puiši tikuši vērtēti sekojošas kategorijās: sports&spēles (sports&games), garīgā saskaņa (congeneality), intervija, mans geju stāsts UN administatīvie punkti (None of the Delegates lost any points because of not completing any of the challenges, not showing up in time, breaking any of the rules etc.) ...nu vai man vēl vairāk jāuzsver 4 dienu rauta idea? :D
Papildus Mr.WorldideGay titulam tika pasniegti arī Mr.GaySwimwear (nu kā gan bez tā!), Mr.GayPhotogenetic (diez kā gan šito var atraut no iepriekšējā?) un NationalCostume.
Uzvarēja Dienvidāfrikas pārstāvis Carls.
...ja nu Carlam kāja paslīd un viņš nogāžas no kraujas un nespēj pildīt savus nozīmīgos pienākumus, Austrālijas puisis Byron ieņem viņa vietu. ...un saraxts ar vietām sadalīts visiem top 10 dalībniekiem.
Daudz vairāk bildes par pašu pasākumu un kandidātiem atradīsi te.
Mani favorīti (Mr. New Zealand, Mr. Brazil un Mr. Ireland) laikam gan izrādījās tikai skaisti džeki...
P.S. diez kāpēc mūsu misters, lai kurš tas arī būtu, nepiedalījās?
Viņš neraxta bieži, bet kad veic ieraxtu, tad tas ir par tēmu, kas liek aizdomāties. Aizdomāties tā pamatīgi. Puiši un kungi (kā arī iemaldījušās dāmas): tas, kurš sevi dēvē par Neatkarīgo.
Neatkarīgais esi labi izskaidrojis sava bloga apraxtā, bet G* blogs?
Sākumā jau nemaz nebija G*blogs, un bloga nosaukuma izvēlei es neveltīju pārāk daudz uzmanības. Tomēr galu galā ir sanācis tā, ka esmu tomēr apstājies pie šī nosaukuma. G, tāpēc, ka geja blogs. Kā nekā daudziem tomēr ir grūtības sevi tā nosaukt. Un G* tāpēc, ka daudziem vārds 'gejs' ir kaut kas bez maz vai cenzējams. Gan tiem, kam ir bail tikt nosauktiem par gejiem, gan tiem, kuriem "g-vārds" izraisa pamatīgas bailes.
Tas ir tāds kā solis uz priekšu arī man. Viena lieta, ja citi zina, ka tu esi gejs, pavisam cita - ja tu nebaidies sevi nosaukt par geju. Savā ziņā, blogs aug kopā ar mani. Pirmais solis bija sākt vispār rakstīt. Kāds būs nākamais, es nezinu, bet gan jau agrāk vai vēlāk tas tiks sperts.
Temati, par kuriem spried savā blogā, šķiet pamatīgi apsmadzeņoti un izsvērti. Kā Tu izvēlies tēmas par kurām veic ieraxtu savā blogā?
Pēc nejaušības principa ;) . Bieži sanāk kaut ko interesantu izlasīt kaut kur citur un gribas padalīties, piegružot internetu. Dažreiz sanāk saskarties ar ko tādu, kas raisa pārdomas; dažreiz vienkārši gribas parunāt par kādu tēmu tā pat vien.
Pie tam, tām pavisam nopietnajām tēmām nepietiek laika rakstīšanai un, šķiet, daudziem nebūtu laika (vēlmes?) arī lasīt un iedziļināties. Piemēram, tagad ASV notiek Perry vs Schwarzenegger tiesas prāva, kas ir ļoti nozīmīga un, manuprāt, ļoti interesanta. Ar acu kaktiņu sekoju līdzi, bet, lai tur tā kārtīgi iedziļinātos, ar vienu vakaru nepietiks, tāpēc bloga ieraksts par to pagaidām ir atlikts uz nenoteiktu laiku.
Ko Tev nozīmē būt gejam?
Hmmm, neesmu nekad par to domājis.. Man tas ir licis noskaidrot, kas ir tas, ko es dzīvē gribu un kas man dzīve ir svarīgi.
Vienlaikus man tas ir licis iemīlēt dažādību. Dzīvojot Latvijā, to nebiju pamanījis, bet tagad dažreiz pat apstājos uz ielas, lai pie sevis nodomātu, ka ir forši dzīvot tādā vidē, kur tev apkārt ir tik dažādi cilvēki.
Ja Tev būtu dota iespēja pašam formulēt to apraxtu, ko Tev gribētos, lai Tavi lasītāji par Tevi stāstītu saviem paziņām, kad lūgti raxturot Tavu blogu, kāds tas būtu?
Es gribētu, lai ideālā gadījumā kāds raksts izraisītu kādu diskusiju vai vienkārši kādam liktu izsvērt savus uzskatus, aizdomāties. Gribētos, lai teiktu, ka blogā ir vērts iegriezties un ka vispārīgais iespaids ir tāds, ka puisis, kas to visu raksta, ir diezgan sakarīgs.
Cik svarīgs dzīvē Tev ir sexs un vai, Tavuprāt, mūsdienās tam tiek piešķirta pārāk nozīmīga loma mūsu ikdienā?
It sevišķi manā vecumā, svarīgs ;)
Man šķiet, ka joprojām ir pārāk daudz aizspriedumu attiecībā uz seksu, vienalga, vai homoseksuālu vai heteroseksuālu. Sekss joprojām savā ziņā ir kas skandalozs un pretrunīgs. Ne velti, ja kāds grib šokēt sabiedrību, sekss šim mērķim ir labākais ierocis.
Gluži kā viduslaikos - no ārpuses viss izskatās tīri un šķīsti (vairāk vai mazāk) un visi seksam saka fuj, bet tikko neviens neskatās, tā tā morāle pilnīgi nomainās.
Katram no mums reiz pienāk brīdis, kad jānotrauš putekļi no uzvalka skapī un jāatsvaidzina atmiņā iegūlies kaklasaites siešanas princips. Jau tik daudz laiks pagājis kopš nācās uzvalku vilkt katru dienu, ka esmu pat piemirsis cik tomēr pacilājošu sajūtu tas rada. Tādu nedaudz svinīgu un godājamu. Man patīk.
Bet ne par to stāsts. Stāsts ir par jautājumu, kas man iesēdies prātā kopš atskārtu, ka uzvalka krekls, ko gribu vilkt, ir nedaudz sarāvies pēdējā mazgāšanas reizē laikam. Vai varbūt es vēl joprojām nepārstāju augt?
Lai nu kā - devos uz veikalu un pie kreklu stenda stāvēju kādu laiku, bet tā arī nevarēju izlemt - pirkt parasto ar pogām vai to, kuram nepieciešamas aproču pogas?
Nekad līdz šim man nav bijis laika īsti iedziļināties izvēlē - vienmēr bija ideja par vienkāršāko variantu. Bet nu laikam palieku vecs un gribās kaut ko kas ir ne tikai vienkāršs, bet arī... labs. Tie ar pogām ir pierasti. ...un tik parasti. Turpretim tie ar aproču pogām - kaut kas interesants un neizbaudīts. Nu, šķiet, ir man tas āķis lūpā uz viņiem. Bet tai pat laikā arī baile no nezināmā.
Pie mums tikai retajam esmu redzējis kreklus ar aproču pogām. (Vai varbūt es nepareizajās aprindās apgrozos?) Vai tiešām tie tiek ierindoti kā kaut kas īpašāks un krutāks?
Protama lieta, būs jāiegulda papildus naudiņas aproču pogās, bet ne jau katru mēnesi man tās no jauna būs jāpērk.
Man vēl pāris dienas laika izvēles veikšanai. Kāds no jums var pastāstīt ko vairāk?
Tiem, kuri seko līdzi jaunumiem, kas notiek pasaulē arī citos ziņu kanālos kā tikai Delfos vai TVnetā noteikti būs pamanījuši, ka visi lielākie mēdiji šodien kā viens paziņoja: jaunu cilvēku inficēšanos ar AIDS varētu apturēt tuvākajos 5 gados, iznīdējot AIDS kā tādu nākamajos 40 gados!
Neiedziļinoties vispārējā textu tulkošanā vien pārstāstīšu ātri ideju aiz šī paziņojuma (ja nu tevi tas arī interesē tālākiem lasījumiem):
Visa paziņojuma atslēga slēpjas jaunā pieejā šai slimībai - nevis paļauties uz supervakcīnas izstrādi, kurai jau tērēti gadu desmiti un nebeidzami resursi (un panākumu kā nav, tā nav), bet gan ķerties klāt vispārējai cilvēku testēšanai svarīgākajos reģionos un inficēto tūlītējai ārstēšanai. Esošās ārstēšanas metodes spēj panākt HIV vīrusa aktivitātes samazināšanos vai pat apturēšanu inficētā personā, mazinot viņa risku (un iespējas) inficēt citus ar HIV.
Tomēr, kā jau katram projektam, arī šiem ir 2 lielākie apdomas punkti - izmaksas un uzraudzība jeb uzticēšanās. Izmaksas šim projektam tiek lēstas vairākos miljardos dolāru katru gadu tikai Āfrikai vien (pozitīvais faktors - jau tagad slimnieku uzturēšanai un apārstēšani tiek tērētas līdzīgas summas, bet tās tiek novirzītas tikai cīņai ar sekām, nevis cēloni) un uzraudzība jeb uzticēšanās faktors, jo zāles būs jālieto brīvprātīgi katru dienu visu atlikušo mūžu, tikai tad projektam būs nozīme.
Visa programma pagaidām gan tiek balstīta tikai uz teorētiskiem 2008. gada pētījumiem, kas uzrādīja iespēju samazināt jaunu inficēto ar HIV skaitu par 95% 10 gadu laikā, ieviešot nekavējošu un vispārēju cilvēku testēšanu un ārstēšanu. Tuvākajā laikā arī pirmie klīniskie testi ir paredzēti kādās pāris Āfrikas provincēs, lai noskaidrotu gan teorētisko pētījumu pareizību gan arī cilvēku pašu spēju (gribēšanu) iesaistīties ārstēšanas procesā (dzerot zāles regulāri).
Jau kādu laiku atpakaļ, Windauboy, atbildot uz īsās sarunas jautājumiem, uzdeva pretjautājumu - vai man esot mūza?
Mūza, mūza, mūza... Hmmm... Mūza jau laikam tas pats iedvesmas avots vien ir, vai ne? Tai ne noteikti jābūt beibei baltā ar spārniem, kas trinkšķina arfu man pie auss? Ja tā, tad mans iedvesmas avots ir puiša ķermenis. Labi kopts un veidots kails ķermenis. Nu vai tiešām kāds var tam pretoties? Tas liek ikviena asinīm tecēt straujāk (ne tikai uz turieni lejā) un ātri riņķojošas asinis nozīmē tikai vienu - vairāk enerģijas un iedvesmas arī.
Vai tam mūzim (mūza ir sieviešu dzimtē, bet tā kā man ir puisis - tad laikam jau mūzis) ir kāda reāla seja es nezinu. Tik daudzi puiši ir atstājuši ko paliekošu tajā, kas es esmu tagad (ha ha, centos te sevi uzslavēt, ka mācos no ikdienas citu pieredzes un pieļautajām kļūdām), bet nezinu vai ir kāds viens, kas būtu vissvarīgākais. Varbūt pats pirmais kurā ieķēros? Bet tad jau sanāk, ka viss ko darījis esmu un daru ir viņa iedvesmots un tas nu tiešām nav taisnīgi. Tāpēc paliksim vien pie labi veidota ķermeņa kā mana iedvesmas avota. :P
Mūsu mītiņlapā uzdūros informācijai, ka Mozaīka nolēmusi veidot homo bibliotēku.
Hmmmm.... Beidzot kāda skaidri redzama aktivitāte. Nu labi, labi - īstenībā tiešām apsveicama ideja. Vienīgais jautājums - kam būtu jābūt pieejamam šai bibliotēkā, lai tu dotos to apmeklēt? Kāda jēga ieguldīt atvēlētos resursus, ja neviens to neapmeklē, pareizi?
Tātad, ko, tavuprāt, Mozaīkai tur vajadzētu iegādāt? Zinātnisko literatūru? Daiļliteratūru? Dzīvesstāstus? Atkal viens hmmm... Nu cik daudz no tā visa nav pieejams netā (vismaz par zinātnisko runājot - it īpaši, ja skatāmies, ka jebkuram darbam nepieciešami vairāki viedokļi, dažādākas pieejas, utt.).
LŪDZU, ieguldiet pamatīgus līdzekļus pieminētajos homo periodiskajos izdevumos. Grāmatas ir laba lieta, bet tās nespēj mainīties līdzi laikam... Abonējiet DNS, Advocat, GT... Jā, tiesa, var lasīt nedaudz arī netā un protams var pasūtīt privāti, bet nu... Tur ir ne tikai puiši peldbiksēs - svarīgākais - tur apskata/apraxta/aprunā aktuālas tēmas un notikumus - arī zinātniskos, dzīvesstāstu, u.c. Tā teikt - iespēja turēt to roku uz īstā pulsa.
Un neaizmirstiet par labu DVD kolekciju. No apmeklētāju statistikas datiem savā kladē redzu, ka ieraxts par top50 filmām ir viens no visu laiku lasītākajiem ieraxtiem. Nē, ne visas filmas ir pieejamas netā. Nu ko darīt, pavecas laikam. Un mana vietējā videonoma diez vai grasīsies kādu no tām iepirkt manai vienreizējai lietošanai.
Nu re, skaidri un gaiši formulēts potenciālā apmeklētāja viedoklis. Tev ir vēl kas piebilstams?
Zini par ko šodien visu dienu domāju? Par to kā īsti uzvesties. Eh, nu labi, viss sākās sekojoši:
Vakar, dodoties mājās no darba, stāvu un gaidu sabiedrisko. Lasu avīzi un gaidu. Tas piebrauc. Atveras durvis, cilvēki izkāpj un man vajadzētu kāpt iekšā. ...bet nejauši ievēroju, ka tieši durvīm pretī sēž VIŅŠ. Nu tas, kas mani tikai par draugu gribēja (tik daudz te jau par viņu esmu runājis, bet kā izrādās viņš no manas dzīves negrasās pazust, lai kā es mēģinātu viņu svītrot ārā).
Viņš laikam mani nepamanīja. (Aleluja) Pamatīgi ātri notinos no tām durvīm un iekāpu otrā vagonā, bet visu ceļu mājup nevarēju tikt vaļā no pārdomām par tēmu - diez kā uzvesties, ja es viņu nebūtu pamanījis un iekāpis tai vagonā, apsēdies kaut kur, turpinājis lasīt savu avīzi ...bet tad nejauši, pāršķirot lapas un nevīžīgi pametot skatu apkārt, viņu ieraudzītu? Sveicināt? Sākt sarunu? Izlikties, ka neredzu?
Ir jau interese viņu atkal satikt un redzēt kā iet, bet no otras puses - vai tiešām es gribu sevi atkal sāpināt?
Tu jau droši, ka esi nojautis lasot manu kladi, ka es neticu idejai par: "paliekam draugi". Nu kā tu vari palikt draugos, ja tev ir bijušas jūtas un esi ticis atraidīts? Vai tiešām tu domā, ka tā ar nākošo dienu tās izzudīs un tu varēsi mierīgi atkal dzīvot tālāk it kā nekas nebūtu noticis? Yeah, sure! "Paliksim draugi" ir nekas cits kā pamatīga sevis spīdzināšana - katru reizi redzot viņa smaidu, atcerēties, ka tiki atraidīts un (nedaudz, bet tomēr) pazemots, atkājot savas jūtas kādam, kas tās nespēj/negrib atbildēt.
Tai pat laikā - kāpēc es jūtos tik sasodīti sakaunējies par savu rīcību vakar?
Nevienam jau sen nav noslēpums, ka sex pārdod. Es nebūšu nepatiess, ja apgalvošu, ka tā robežšķirtne starp reklāmu un pornogrāfiju mūsdienās jau vairs īsti pat nav atrodama - viss ir saplūdis kopā tik spēcīgi, ka dažreiz no pusminūtes ilgas reklāmas tu uzbudinies krietni vairāk kā vesela porno žurnāla izšķirstīšanas...
Ehh, labi, nu ko es te velku garumā: 2 kampaņas, ko gribu tev atrādīt:
1) Calvin Klein jauno apakšbikšu X kampaņa, kas sākās nevainīgi ar jau ierastajiem sexīgajiem foto, bet nu, ar zemāk redzamo video (kurā tie paši foto varoņi uzdod vienu drausmīgi retorisku jautājumu...), ir aizgājusi jau soli tālāk pieminētajā tēmā:
2) ne īsti reklāmas kampaņa, bet nu foto promotions žurnālam L'HOMO, ko fotografējis skandalozais Erwin Olaf.
...nezinu kā tev, bet man atkārās žoklis šos redzot.
Nu nenoliegsi, ka laiku pa laikam tomēr uznāk vēlme iebāzt savu degumu tai sexa randiņu lapā vai nu pašam ko uzraxtīt vai palasīt ko citi salikuši ar domu - nu varbūt...
Tad nu tā - vai tu atbildi uz ziņām, kas tev ienākušas, bet nu kas ir galīgi garām: džeks par vecu, resnu, "nav tavs tips", utt.?
Aizdomājos par to, jo vakar sēžu ar paziņu pie kafijas krūzes un runājamies par dzīvi. Un es ieminos, ka tracina man tie āpši, kas nesaprot skaidru mājienu - ja nesaņem atbildi - neesmu ieinteresēts, ej tālāk!
Būdams laikam krietni pieklājīgāks, viņš teicas atbildot visiem ar textu, kas apmēram: paldies, neesi mans tips - vēlu veiksmi. It kā jau šķiet pareizi tā, vai ne? Bet no pieredzes zinu - nu nestrādā tas visiem tā. Mēģināju kādu laiku. Līdz pieriebās tie, kas tik un tā nesaprot - sūta papildus bildes (it kā tās palīdzētu), apraxtus cik daudz es palaižu garām (tiešām nesaprotu šo stratēģiju, bet lai jau) un bučas, mājienus utt. (kas nu kur ir pieejami).
Vari uzskatīt mani par nepieklājīgu, bet esmu nonācis pie secinājuma: pielietot mazu bērnu taktiku (lai iztrakojas - apniks un pats beigs, ja redzēs, ka nav rezultātu) ir daudz saprotamāk kā būt pieklājīgam un noraidīt visus piedāvājumus ar atbildi.
Vakar bija jāizdara izvēle: palikt mājās un gatavot pašam vai atbildēt uz telefonā ienākušo īsziņu no puiša, ko satiku kaut kur netā, ar aicinājumu iet vakarā ieēst. Parasti esmu sasodīti slinks gājējs, bet vakarvakrā laikam gatavot pašam šķita drausmīgāks pasākums kā ļaut to darīt kādam citam. Rezultāts sekojošs: atbildu uz īsziņu un veiksmīgi novirzu ieteikto itāļu vietu uz, manuprāt, veiksmīgāku - vienu no vietējiem aziātu iestādījumiem, kur skaidri zinu - tā ir laba izvēle.
Laikam tagad ir īstais laiks lai es atzītos, ka neesmu gājis uz randiņiem (sexa randiņi neskaitās) jau mūžību. Nu nepatīk man to darīt. Visa tā stīvā gaisotne un samākslotā saruna, kad tu nezini ko īsti teikt vai jautāt, utt. Bet laikam vakarvakarā biju ne savā prātā, kad piekritu. ...vai vienkārši pārāk slinks, lai gatavotu pats, kas tagad mani krietni pārsteidz.
Lai nu kā. Norunājām satikties un doties uz to vietu kopīgi, ieturēties un tad jau redzēs kas un kā. Bet visu pēc kārtas.
Jau ierodoties norunātajā vietā, redzu, čalis ir nu, maigi izsakoties, bišķiņ vecāks un izmainījies no tā, kāds bildēs redzēts (nu piemirsis pateikt, ka bildes ir gadu - divus pavecas...) ...un ar bārdu!!! (nē, ne jau tik vecs, bet vienkārši audzē bārdu).
...diemžēl viņš mani pamanīja un sāka māt.
Nu nezinu, kas ar mani notika, laikam es vecs palieku, bet tai brīdī laikam nožēla par nočāpoto gabalu aukstumā (ko nu arī nāktos čāpot mājās ar tukšu vēderu) un izsalkums ņēma virsroku pār manu standartu bāzi un es piefiksēju sevi čāpojot pāri ielai un sasveicinoties ar viņu.
Laiks ko pavadījām ejot uz manis izvēlēto vietu bija krietni kluss, ko pārtraucu vien ik pa brīžam cenšoties uzturēt kādu sarunas momentu. Viņš izrādījās viens no tiem klusajiem tipiem no kura ir jāvelk atbildes ārā ar dzelzs knīpstangām. Nē, ne jau tām mazajām, bet lielajām kalēja stangām! To saprazdams es pie sevis nospriedu vienu - ja jau esmu tik tālu, tad es savu maltīti tomēr izbaudīšu pilnībā, tas, ka tu esi kluss būs tava problēma.
Pēc ilgas un klusas ēdienkartes studēšanas viņš izvēlējās kaut ko, kas ir wok spageti ar saulē žāvētiem tomātiem un sauju citu lietu (nu dabūja viņš savu itāļu pastu tomēr :D ). Es paņēmu pārbaudītas vērtības - nūdeļu, tofu, dārzeņu, riekstu mixli ar laimu (kas jāpiebilst, ir nepārspēti labākais no āziātu barības, ko esmu ēdis). Nu garšo man. Bet labi, ne par to ir stāsts.
Mūsu izvēle ieradās pārsteidzoši ātri, kas šajā gadījumā bija fantastiski, jo runāju galvenokārt es. Viņš atbildēja vien uz konkrētiem jautājumiem... :( Taisni vai smiekli nāk cik daudz sviesta var sarunāt, kad tu vāries savā dabā...
...izrādījās viņš necieš tomātus. (Tu seko līdzi stāstam???) Tieši tā. Necieš. Tagad ir īstais laiks, lai es atgādinātu, ka ēdienkartē skaidri un gaiši visas sastāvdaļas ir uzskaitītas... Tā nu viņš uz sava šķīvja, krietni veiksmīgi, ar irbulīšiem veidoja 2 čupiņas - vienā kārtojot visus tos tomātus, otrā stutējot savus spageti.
Es smietos, ja man to kāds atstāstītu, bet tā kā es biju tur klāt, tad ierēkšana tika atļauta vien manā galvā (hei, es tomēr esmu pieklājīgi audzināts) :D
Maltītes garumā izdevās izvilkt no viņa ko viņš šai pasaulē dara un vēl pāris mazsvarīgus faktus - tīri simboliski sarunas uzturēšanai un garumā izvilkšanai, lai nebūtu tā, ka mēs sēžam klusumā...
Rēķins tika atnests ātri un to samaxājuši devāmies prom. Tagad jautājums tev: kā tu izbeidz savu neizdevušos randiņu? Labi, nevis neizdevušos, jo es ēdienu tiešām izbaudīju, kas bija visa pamats, bet - randiņu, kas nav gājis tā kā plānots? Čāpojam klusumā (esmu iegrimis domā par to - paldies un nu tad sveiki) līdz ielas stūrim, kad viņš pagriežas un ne īsti klusu, bet arī ne visai skaļi saka: gribi nākt pie manis?
Tas bija pēdējais piliens, lai visas domas manā galvā vienkārši saskrietos kopā (zini kā bija Ally McBeal filmā - viņa iet pa pilsētu savās domās un mūzikā backgroundā, un tad kaut kas noiet greizi un ir krasa švīkas skaņa un mūzika apstājas) un izplūst histēriskos smieklos. ...es tiešām ceru, ka manā sejā tas nebija redzams.
Dabūju pār lūpām visparastāko - man nepieciešams miegs, stāstu, kas tika turpināts ar to pašu: nu tad paldies un atā, un devos prom, pie sevis rēcot par piedzīvoto un nozvēroties, ka nekad, nekad, nekad vairs.
Nu tā man gāja, bet šodien ir valentīndiena un, dzirdēju, ka arī ķīniešu jaunais gads, ar ko tad arī apsveicu.
Pāris dienas atpakaļ stāstīju par piedzīvojumu un puiša "saldo" komentu (lasi te, ja esi palaidis to garām) un to tagad atceroties, nejauši uzgāju vienu raxtiņu netā, ko gribu tev atrādīt cerībā, ka varbūt ir interesanti. :P
Starp citu, vai atminies to Sex & The City sēriju , kur Samanta saskaras ar līdzīgu situāciju, gan pretējā ziņā - negaršīgi rūgta sperma?
Lai nu kā - tiem, kurus tas interesē: Kā uzlabot spermas garšu?
P.S. tikai vēlreiz atgādinot: nonākot saskarē ar nepazīstama un neuzticama partnera spermu pastāv risks inficēties ar STS un HIV. P.P.S. neesmu tulks, tāpēc neiespringsti uz kļūdām.
=====
Kā uzlabot spermas garšu?
Spermas garša tiek tieši ietemnēta no tā, ko tu ēd. Tāpat kā citi ķermeņa šķidrumi, arī sperma rodas no izejvielām tavā ķermenī un ir pierādīts, ka spermas garšu var uzlabot ar pāris vienkāršiem ikdienas diētas uzlabojumiem.
Ja tev ir vēlēšanās uzlabot savas spermas garšu, tad te ir 10 ieteikumi spermas garšas uzlabošanai:
1) Alkohols, kofeīns, nikotīns un narkotikas ir ne tikai pamatīgs ķermeņa piesārņojuma avots, bet arī spermas garšas bojātājs.
2) Dzer daudz ūdens - 1-2 litri izdzerta ūdens palīdz izvadīt toxīnus (sliktas garšas ierosinātāji) no tava ķermeņa.
3) Augļi ir ne tikai veselīgi, bet arī satur daudz dabiskā cukura, kas saldinās spermas garšu. Ananāsi, papaijas, dzērvenes, melones, mango, āboli, vīnogas ir vislabākā izvēle, jo satur ļoti daudz dabiskā cukura, kas nomāks rūgto spermas garšu.
4) Daudz dārzeņu diētā ir ļoti labs veids kā uzlabot spermas garšu. Lai arī tā ir patiesība, ka veģetāriešiem sperma ir saldāka, ir vairāki dārzeņi no kuriem jāizvairās: tie ir visi kāpostu ģimenes dārzāji ar ziedkāpostiem, brokoļiem un sparģeļiem ieskaitot.
5) Sarkanā gaļa ir viens no galvenajiem avotiem kāpēc tava sperma garšo sālīti. Arī piena produkti (kā piens un siers visvairāk) liek spermai garšot sālīti. Toties liesa visas un tītara gaļa ir sāļiem mazāk bagāta. Zivs ietekme uz spermu ir zem jautājuma zīmes, jo ietemkējot katru no mums savādāk - tev vien būs jāpaeksperimentē, jo esot veselīga dzīvesveida sastāvdaļa, to nav prātīgi izsvītrot nepārliecinoties, ka tās ietekme ir negatīva.
6) Izvairies lietot uzturā ķiplokus un sīpolus, jo satur lielu daudzumu sulfīdus, kas ir sliktas garšas izraisītāji.
7) Nepērc kādus vitamīnveida vai barības bagātinātājus, kas sola uzlabot spermas garšu. Līdz šim nav zinātnisku pierādījumu, ka tie tiešām strādā, ja tu pats neveic savas diētas un dzīvesveida uzlabojumus.
8) Pētersīļi, wheatgrass (nezinu kā īsti to sauc pie mums - zāle, ko daudzi puķu veikali diedzē uz Lieldienām) un selerija tiek it īpaši rekomendēti spermas garšas uzlabošanai, jo ir bagāti ar hlorofilu.
9) Kanēlis, kardamons, piparmētra un citrons tiek ieteikti it īpaši spermas garšas saldināšanai.
10) Junk food ir piebāzta ar ķimikālijām un garšas uzlabotājiem, kas tavam ķermenim nav nepieciešami, atstājot iespaidu uz tavas spermas garšu.
=========
Goš, sajutos tik pareizi dzīvojošs pēc šīs listes: kompānijas trūkuma dēļ alkoholu lietot nesanāk gandrīz nemaz, nesmēķēju un kafiju nedzeru vispār. Tā kā strādāju fiziski nogurdinošu darbu, ūdens pudele ir pa rokai vienmēr un dienas laikā viena iziet noteikti.
Banāns vai ābols kopā ar ikrīta brokastu musli (ko pārleju ar pienu, bet diemžēl bez tā neiztikt), neprotu gatavot sarkano gaļu un vistu ir tik viegli sacept pannā. ...kopā ar sauju sagrieztas paprikas, šampinjoniem un pupu asniem, to visu gan parasti pārleju ar pāris karotēm kārtīgi asas mērces. mmm. Un vista ir daudz lētāka arī... Kāposti mani kaitina un liek gāzēt, tāpēc izvairos kā tādus lietot vispār (nu izņemot tos retos gadījumos, kad nenormāli sagribas štovētos dimidiņkāpostus). Tomēr nespēju atteikties no labi saceptiem, zeltainiem sīpoliem ar kartupeļiem. Vienmēr pa rokai ir kas salds un esmu vienkārši uzburts uz pašceptiem saldumiem, jo tiešām baida visi tie E burti, ko nu jau ražotāji ir iemācījušies maskēt, lietojot to izskaidrojošos garos formulējumus uz iepakojuma. Nelietoju uztura bagātinātājus un neatceros kad pēdējoreiz biju kādā fāstfūdā vai ēdu ko jau sapakotu un mikrovelē atsildāmu (oh, nē, meloju - pirmsX-mas trakumā, atceros, vienvakar ēdu atsaldēto picu, jo biju nenormāli pārguris, lai ko gatavotu). Plus tam visam pa virsu - piparmētru tēja jau gadiem ir vienīgā tēja, ko dzeru...
:( Riebīgi pareizs sajutos. Tā kā prasītos nedaudz samaitātības...
- Ko tu tur dari ar tām bildēm? - Ielaužos tavā sienās! - Kā ielauzies? - Nu tā brutāli - nāku un bīdu tevi ārā no tavām sienām. Parūmējies!
Vai tiešām mums jau pat ir iedalīti lauciņi, kur otrs nedrīkst savu kāju spert? Apklusušais Filologs; Tas, kurš starp meitenēm; Neķītrais Nezinītis; Ceļojošais Virtuvnieks... Ehh... Lai nu kā, ir jau ceturtdiena un līdz brīdim, kad būs laiks par to padomāt pie alus kausa (vai nu pie kāda cita kausa) ir vēl viena diena jānorukā. ...tāpēc nelielai iedvesmai:
...ja nu Carlam kāja paslīd un viņš nogāžas no kraujas un nespēj pildīt savus nozīmīgos pienākumus, Austrālijas puisis Byron ieņem viņa vietu. ...un saraxts ar vietām sadalīts visiem top 10 dalībniekiem.
