Princis un es


Zini par ko aizdomājos? Par pasaku.
Vakar vakarā sanāca sērfot netā, lai sameklētu ko skatāmu. Un uzdūros šim video:










Nu labi, atzīšos: es to filmu noskatījos kādus garus atpakaļ (hei, nu manī ir nedaudz romantiķa) un šis klipiņš atsauca atmiņā domu, par kuru domāju toreiz, skatoties filmu - vai mūsdienu pasaulē ir kāds princis, kurš varētu ieskatīties manī un kurā arī es ieķertos?

Visi zinām, ka nu jau vairs tikai retajā gadījumā "zilasaiņie" precas savā starpā. Nu maz viņu palicis lai nebūtu jāprec jau tuvāko pakāpju radinieki un arī skolā jau iemācīts, ka krustojoties radinieku starpā nekas nopietns nav gaidāms. Tātad - jā, vienkāršiem ļautiņiem no tautas masām (kā man un tev) teorētiski pastāv iespēja to īsto princi arī satikt. ...bet vai ir reāla iespēja, ka kāds no viņiem varētu skatīties uz puišiem? Jeb pareizāk sakot - vai kāds viņam tiešām atļautu būt viņam pašam ar vēlmi būt kopā ar puisi?

Vari iedomāties cik tas, iespējams, ir smagi tam nabadziņam. Nē, ne jau tas, ka viņš nav saticis mani vai tevi (kas, protams, ir liels zaudējums viņam), bet tas, ka viņam īstenībā nemaz nav izvēles - ir jābūt hetero un viss, jo sabiedrība nav gatava redzēt karali ...un viņa partneri karalienes vietā.

Uhhh, neapskaužu to pirmo, kas būs tas drosmīgais...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru