Ir pienākuši gana grūti laiki tieši tādā praktiskā dzīvošanas ziņā. Protams, ne visiem, bet vienu daļu dižķibele ir skārusi. Šoreiz neko specifiski "gejisku" nepastāstīšu, bet dažas lietas, kas varbūt tieši Tev palīdzēs izdzīvot, brīdī, kad paliec tā teikt bez nekā.
Tad nu tā - ja nu esi palicis bez darba, tad mans pirmais ieteikums ir doties uz Nodarbinātības Valsts aģentūru un stāties uzskaitē. Var jau domāt, ka jēga nekāda, bet - pastāv iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja esi strādājis, un pat, ja neesi ar stāžu, vai neesi kādu laiku strādājis - ir citas, manā skatījumā, labas lietas, ko viņi piedāvā. Un proti - tie ir kursi, kurus var iziet - varbūt viņi piedāvā ko tādu, kas tev var noderēt? Ja ne darba ātrākā atrašanā, tad vismaz tev personīgi, tālākai dzīvei... Zinu, ka tiek piedāvātas arī bezmaksas konsultācijas pie psihologa, ja nu tādas ir nepieciešamas.
Nevajag aizmirst par sociālo dienestu. Arī tas sniedz dažnedažādu palīdzību. Ja esi pilnīgi bez ienākumiem, ir iespēja saņemt garantēto minimālo ienākumu, nav liels - 40 LVL, saprotu, ka pa tādu naudu neko neizdarīsi, bet tomēr...
Sociālajā dienestā izvērtējot situāciju var saņemt arīdzan pabalstus mājokļa komunālo maksājumu apmaksai, veselības aprūpei, kā arī dažādus pakalpojumus, kas atšķiras katrā pašvaldībā nedaudz savādāk - tā teikt no iespējām un rocības.
Un tas nav viss. Esmu laikam no tiem, kas domā, ka arī grūtā brīdī jāspēj paskatīties uz lietām savādāk, jāmeklē iespējas.
Ja esi jauns un atraktīvs, piesakies, piemēram, kādā brīvprātīgo projektā kādā no valstīm, vai painteresējies par iespējām uzrakstīt pats šādu projektu. Tā laikā Tev būs gana aktīva dzīve citā valstī, pie tam dzīvošanas izdevumi parasti tiek segti un piešķirta arī kabatas nauda. Nu ok, nenopelnīsi mašīnai un nepirksi brendus, bet būsi paēdis, padzīvojis citā valstī, apguvis labāk valodu, un, ja būsi gana aktīvs - domāju tas pavērs ceļu jaunai dzīvei.
NU re, paliek vēl viena lieta, par ko gribu parunāt un, kas iespējams, ir prātīga. Ja galīgi visi striķi tā teikt trūkst, tad ir iespēja vienmēr griezties pie vecākiem pēc palīdzības. Protams, ja nav lielu naidu un strīdu. Un vismaz pēc vairākuma, ko esmu redzējis, nav tik daudz eksistenciālu strīdu un krīžu, kā vairāk jauniešu lecīgums un vēlme doties prom no mājām, jo, vai nu tās ir laukos (un: laukos jau es neiešu dzīvot - Rīga lielā iespēju zeme), vai arī no mājām aiziet, jo liek strādāt. Teiksi - muļķīgi iemesli? Bet tieši šādus iemeslus es pārsvarā esmu dzirdējis no cilvēkiem ar kuriem runāju ikdienā. Džekiņ, atceries, ja nu kas - ir iespēja atgriezties. Pārdomā, kas grūtos laikos ir svarīgāk - slīpēt asfaltu lielpilsētā ar tukšu vēderu, vai siltumā, paēdušam izjust mammas rūpes, un mazliet palīdzēt.
Sasummējot minēto - iespējas ir - tev pašam ir jāizlemj ko un kā.
Izmanto šo laiku sev un neaizmirsti par pozitīvo domāšanu.
Par to un visu pārējo vēl arvien esmu pieejams arī privāti - elektroniski (jautaman@hotmail.com). ;)
Lai jautra diena ;)
Ulrihs
P.S. Tikai nepazemojies šajā laikā. Ir briesmīgi lasīt tos sludinājumus, kur tiek solīts viss par materiālu atbalstu. Katrs jau var darīt kā grib, bet pirms tam ir vērts padomāt par sekām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru