..."aizmirsu atbildēt"

Satiku čali. Pārgulējām. Sex bija nekas īpašs. Vismaz man tā šķita. Viņam gan laikam patika makten, jo īsziņas nāca un nāca ar aicinājumiem satikties un atkārtot. ...es "aizmirsu atbildēt". Palēnām viņš laikam saprata.

Nu kuram gan nav gadījies šāds atgadījums. Iespējams, pat esot abās nometnes pusēs. Lai nu kā - tas notika pāris mēnešus atpakaļ.

Pagājušajā nedēļā dodos uz darbu. Ar savu avīzi rokā grasos lekt iekšā sabiedriskajā. Nu steidzos un nav laika izvēlēties. A tur pilns ar cilvēkiem. Nu katram vajag uz darbu tikt. Un viņš stāv tieši pie durvīm, pa kurām man jākāpj iekšā.

No sākuma neatcerējos, kā viņu pazīstu. Bet tu noteikti zini to dīvaino sajūtu, kas dziļi iekšā tev saka - tieši neatceros, bet skaidri zinu - tā seja ir satikta kaut kur, kaut kad, kaut kāpēc. Tu pārdomādams atskaties. Un atskaties atkal. Mūsu acis satikās. ...un atmiņa noskaidrojās. Pēc acīm redzams - arī viņam (ja jau ne no paša sākuma).

Es esmu pretīgs tips un, ja man kāds nepatīk, tad pat necenšos komunikāciju uzturēt (ja ir iespēja tā darīt). Šī reize nav savādāka (nu, ja jau sex nebija nekas īpašs un nekas papildus nerosināja komunikāciju uzturēt) - stop un paldies.

Bet atpakaļ pie pagājušās nedēļas stāsta - atmiņu atguvis, ierokos savā rīta avīzē un izliekos, ka nekas nav noticis. Izkāpjot pat nepētīju, viņš tur ir vēl vai nē.

Par atgadījumu aizmirsu līdz pat šim rītam, kad viņš atkal stāvēja tieši manās sabiedriskā durvīs. Un es atkal jau kavēju. Paspraucos garām un pat neatskatījies ierakos savā avīzē.

Taisni vai jāsāk domāt, ka kāds tur augšā, virs mākoņiem, viņu speciāli tur nobīda pie tieši tām durvīm un tieši tai reisā, kad man ir jāskrien un laika gaidīt nākošo sabiedrisko nav. Bet ar kādu domu nobīda?

Tur tiešām nebija nekā tai sexā... Un arī personība vai ārējais izskats - nu nekas īpašs. NU pilnīgi nekāda iemesla, kas liktu atbildēt to īsziņu(ām) toreiz...

Lai nu kā. Tagad esmu sācis aizdomāties - pasaule laikam ir tik maza, ka nekad nevari būt drošs par to, ka nesatiksi kādu atkal. Viss laikam atkarīgs - kā tu uzvedies attiecīgā brīdī. Es izvēlos tēlot muļķi un izlikties, ka nepazīstu, neatceros, nezinu. Jā, stulba stratēģija, bet labākā, ko pagaidām zinu.

Kā tu tiec galā ar saviem nejauši satiktajiem gadījumiem?