Beidzot!


Jauna nedēļa sākusies. Pagaidām nekādu ziņu no mana "deita/experimenta", tātad - tikai nogaidām. :D

Bet pa to laiku, viens jauns video - Beidzot! (Finally), ko gribu ieteikt tev noskatīties: tiešām aizkustinošs un mīļš dziesmas videoklipiņš, kas izveidots, lai aizstāvētu tiesības uz laulībām homoseksuālu pāru starpā. Ieklausies tais vārdos... :)



Un, ja jau sākues te ar to, kas sadarīts, lai aizstāvētu iespēju salaulāties homoseksuāliem pāriem, tad te ir pāris reklāmas, kas palaistas tur - aiz dīķa - viņiem diskutējot un balsojot par to:











...vienkārši Bernardo

...šis ir Bernardo Velasco. ...njā, vai tur vēl ko piebilst vajag? :D











5 lietas, ko tu gribi uzzināt par mani


Šo ideju aizguvu no Windauboy.

Nu tātad: jums bija 2 nedēļas lai pieteiktu jautājumus par to, ko tu nezini par mani, bet gribētu uzzināt. 15 puiši (vai vismaz paraxtījās kā puiši :D ) saņēmās un atsūtīja man e-pastus ar 53 jautājumiem pavisam kopā. Jautājumu spektrs no "tradicionālajiem anketu" jautājumiem par acu krāsu un mīļāko mūziķi, līdz krietni tiešiem un atklātību prasošiem par manu sexa pieredzi.

Bet tā, kā uzstādījums bija, ka varu izvēlēties no visiem tikai 5, tad šeit ir tie, kurus paņēmu: (izvēlētai kārtībai nav nekādas nozīmes).

Kāda ir tava visdīvainākā vai pat aizraujošākā sexa pieredze?
Pirms atgriezos Latvijā, man bija vēlme pārcelties uz Spāniju (siltums, jūra, sexīgi puiši). Maz gan es zināju, ka tur bez valodas zināšanām ir tiešām (pa)grūti un arī Sprīdīša sindroms sākās, bet jā - mana visaizraujošākā sexa pieredze ir saistīta ar Spānijas atmiņām:

Pilsēta, kur apmetos bija pie jūras. Vairākas pludmales, viena no tām nūdistu. ...visiem zināms, ka arī geju. Pavisam tuvu pludmalei bija vecs un pamests rūpnīcu komplex, kas tad nu tika izmantots arī kā geju kruizēšanas punkts. Ja tev ir vēlme - pastaigā, ja redzi čali, ko gribi vai ar kuru gribi - nolien kādā stūrītī un... Un jā, tas tur notika visu laiku - rīts, diena vai vakars. Pieklājīgi, pašorganizēti un gejiski. Pludmale blakus - tātad visas iespējas novērot savu simpātiju jau tur un tad vienkārši pārcelt visu notikumu uz kādu klusāku vietu. Nu jā.
Es ievēroju to puisi pludmalē, kurš sauļojās netālu - smuks sejā un augums arī krietni smuks... Viņš piefiksēja, ka skatos viņa virzienā. Pēc kāda laika piecēlās un piemiedzot ar aci, devās pamestās rūpnīcas virzienā. Lieki piebilst, ka es, nogaidījis nelielu brīdi, sekoju.
Pārliecinājies, ka es sekoju, viņš veda mani kaut kur. Cauri pamestam rūpnīcas korpusam, lielam caurumam sienā, pa trepēm augšā, garām pamestiem ofisiem. ...viņš iegriezās vienā no tiem.

Kad sasniedzu to un ieskatījos, skatam pavērās fantastiska aina: sienā liels logs ar pludmali netālu (bet pietiekami tālu, lai no turienes, īpaši neieskatoties, neko daudz neredzētu) viņš - noliecies pāri logam ārā, ar pēcpusi un ieplestām kājām tēmējot pret durvīm. ...viņa šorti uz palodzes.

Nu tur neko vairāk nevajadzēja teikt vai darīt: paņēmu prezervatīvu, nosviedu somu malā un...
Bet ar to viss nebeidzās, jo redz viņš izrādījās no vokālajiem tipiem (nu ir tādi :D ), un mūsu "kopošanās rituāls" laikam bija krietni dzirdams apkārt, jo... Jo visu "pasākuma" laiku dzirdēju soļus apkārt un, atskatoties, ik pa brīžam ievēroju vairākus sexīgus (un arī mazāk sexīgus) čaļus ieinteresēti ielūkojamies kas te notiek.

Beidzu un, uzvelkot atkal peldbikses, devos prom, par pārsteigumu ieraugot, ka aiz manis kādi 5 džeki atklāti rauj kulakā, uzbudinoties no redzētā... Es atgriezos savā vietā pludmalē un turpināju sauļoties. ...piefiksēju viņu atgriežoties daudz vēlāk ar pamatīgu smīnu sejā, bet man jau bija laiks doties prom.

Vieta, kur tu gribi atgriezties atkal un atkal (un kāpēc)?
Tā laikam būtu Prāga. Esmu tur dzīvojis gadiem un zinu kur ir kas, kur labi paēst, iedzert kafiju vai kārtīgi izdancoties. Lai arī esmu vairākas reizes bēdzis no turienes, citu pilsētu vilināts, Prāga man palikusi atmiņā kā pilsēta, kur jūtos kā mājās. Biju tur prom no Latvijas, viens un "nepieskatīts". Lai arī biju tur ilgi pirms tā brīža, kad pieņēmu sevi kā geju, Prāga asociējas kā brīvības pilsēta.
Visfrustrējošākā (jā, tieši šāds vārds minēts) lieta sexā tev ir...?
Ja puisis cenšas sevi apliecināt un nav pārliecināts, ka var to (vienalga ko) izdarīt. Ir apsveicami, ka puisis cenšas un, pieļauju, grib mani aplaimot ar īpašu baudu, bet... tas nav patīkami, jo reti, kad izdodas. Lai tā būtu kāda īpaša poza, dziļā rīklēšana (deepthroating) vai kas cits - ja neesi pārliecināts, ka zini kā: ar mani labāk nemēģini - tas nereti ir sāpīgi un man nepatīk būt tam uz ko tu trenējies. Nu nepatīk un viss.

Vai tu tici augstākam spēkam/dievam?
Jā. Bet tai pat laikā jāpiemin, ka neesmu ticīgais tradicionālajā izpratnē. Mani baida (un es jūtos krietni nekomfortabli) baznīca kā ēka, nemaz nerunājot par to, ka man būtu tur jāpavada laiks regulāri... Un tad vēl visi tie sarežģījumi ar gejs + baznīca... BET es ticu, ka tur - virs mākoņiem - ir kāds, kas mani uzklausa. Ne vienmēr "viņam" ir laiks manas problēmas sortēt, bet diezgan bieži es jūtu, ka manī ieklausās. ...vai vismaz uzklausa. Un vairāk man neko nevajag.

Lieta bez kuras tu nevarētu dzīvot?
Te gan laikam labāk atskatīties uz kādu no iepriekšējiem ieraxtiem par 10 lietām bez kurām es nebūtu es, bet, ja man tagad jāpasaka 1 ūbersvarīgākā, tad tā noteikti būtu: neatkarība. Man ir svarīgi, ka varu darīt to, ko gribu (ja es tiešām gribu) un tad, kad gribu. Esmu tik ilgi bijis kārtīgais puika, kas klausa un izdabā citiem, bet, kopš atklāju neatkarības priekšrocības, esmu kļuvis atkarīgs no tās. ...neaizmirstot būt pieklājīgs. Nu vismaz manā skatījumā un tik ilgi kamēr tas netraucē būt neatkarīgam un necenšas man uzspiest kaut ko, ko nevēlos.

Paldies vsiem, kas iesasitījās. ;)

Laikam jau experiments...


Ko esmu sadarījis pēdējās dienas? Ja pamanīji, biju apslimis un, kad cilvēks ir apslimis daudz kas tiek atlikts kā otršķirīgs - mājas tīrīšana, veikalošana, webošana, utt. ...arī sex. Šķiet smieklīgi, bet fakts - tai brīdī, kad tev atkal ir sacēlies, skaidri zini - izveseļošanās jau ir aiz nākošā stūra! Nu nevarēju vien sagaidīt, kad atgriezīšos pilnā lietošanas kārtībā.

Vakar, nē, aizvakar satikos ar čali. Krietni sexīgu. ...un pavadījām laiku kopā. Gosh, es biju izsalcis, tiešām izsalcis pēc tā visa. ...un izskatījās, ka viņš arī. Labi, neiedziļinoties detaļās - skūpsti un sexs bija tiešām forši. Šī bija viena no tām reizēm, kad pēc laba sexa negribējās uzreiz ātri celties un ģērbjoties doties prom. Abi atkritām uz spilveniem un elsojot vienkārši skatījāmies griestos. Viņš pieglaudās tuvāk un pārliekot roku pār manām krūtīm, ar degunu sāka kutināt man kaklu. Skūpsts. ...un tad vēl viens. Un, pa vidam, viņš kaut ko pajautāja. Neatceros ko atbildēju, bet palēnām viņš ievilka sarunā... Nu tā - starp skūpstiem un glaudeniem pa visu ķermeni.

Viņš stāstīja par sevi un jautāja par mani. Atbildes uzvedināja uz nākošiem jautājumiem utt. Un skūpsti pa vidu. Viņš centās izzondēt arī TOS jautājumus. Nu TOS - par to vai esmu attiecībās, vai gribu būt, kā skatos uz attiecībām, utt. Njā, arī tu redzi uz ko tas velk. Bet no viņa mutes tas izklausījās interesanti. Kā spēlējoties. Ha ha.

Vai nav paradox? Pavisam nesen es te spriedu par to, ka neesmu piemērots attiecībām un, ka man laikam labāk būt vienam, bet tagad cīnos ar jautājumu vai no sexdate var iznākt sakarīgas attiecības vai ar tas ir tikai sex ar kādu, ko tu nesastapsi atkal? Pat, ja tavs sexdate ir interesants - vai tas var būt kas vairāk kā sexdate?

Parasti tu ej uz sexdate, jo negribi sarunas par darbu, grūto ikdienu vai dzīves plāniem. Tu gribi sexu un viss. Tu aizver rāvējslēdzēju un atsveicinies īsi pēc beigšanas un atkal iejūc ikdienas steigā uz ielas starp pārējiem, kas kaut kur dodas.

Mēs drāzāmies atkal. Tikai kādu stundu vēlāk. Stundu, ko pavadījām, laikam, runājoties... Laikam, jo laiks paskrēja ļoti ātri. Un tad man bija jādodas prom.

Kopsavilkums: krietni labs sex. ...un experiments*: Vai sexdate var izvērsties par ko vairāk?

*Pirms devos prom, pieķēru sevi jautājot - Gribi iedzer kafiju kopā kādudien?
- Tu mani aicini uz randiņu?
- (apmulsis) hmmm, NĒ... Tikai kafiju, ja nekas labāks nav ieplānots vīkendā.
- Ok.

...Un tagad man beidzot jāceļas un jāiet mazgāties, jo savādāk es kavēšu visu to kafijas dzeršanu šodien. Bet pa to laiku - kā tu domā - sexdate var izvērsties par attiecībām vai arī sex ir sex un attiecības ir attiecības?




P.S. jauns sexīgais puzle ir nomainīts un tikai 2 dienas palikušas līdz apkopošu labākos no tiem 5 jautājumiem ko tu gribi uzzināt par mani.

Princis un es


Zini par ko aizdomājos? Par pasaku.
Vakar vakarā sanāca sērfot netā, lai sameklētu ko skatāmu. Un uzdūros šim video:










Nu labi, atzīšos: es to filmu noskatījos kādus garus atpakaļ (hei, nu manī ir nedaudz romantiķa) un šis klipiņš atsauca atmiņā domu, par kuru domāju toreiz, skatoties filmu - vai mūsdienu pasaulē ir kāds princis, kurš varētu ieskatīties manī un kurā arī es ieķertos?

Visi zinām, ka nu jau vairs tikai retajā gadījumā "zilasaiņie" precas savā starpā. Nu maz viņu palicis lai nebūtu jāprec jau tuvāko pakāpju radinieki un arī skolā jau iemācīts, ka krustojoties radinieku starpā nekas nopietns nav gaidāms. Tātad - jā, vienkāršiem ļautiņiem no tautas masām (kā man un tev) teorētiski pastāv iespēja to īsto princi arī satikt. ...bet vai ir reāla iespēja, ka kāds no viņiem varētu skatīties uz puišiem? Jeb pareizāk sakot - vai kāds viņam tiešām atļautu būt viņam pašam ar vēlmi būt kopā ar puisi?

Vari iedomāties cik tas, iespējams, ir smagi tam nabadziņam. Nē, ne jau tas, ka viņš nav saticis mani vai tevi (kas, protams, ir liels zaudējums viņam), bet tas, ka viņam īstenībā nemaz nav izvēles - ir jābūt hetero un viss, jo sabiedrība nav gatava redzēt karali ...un viņa partneri karalienes vietā.

Uhhh, neapskaužu to pirmo, kas būs tas drosmīgais...

Pārdomas par attiecībām


Kad esi apslimis, rodas laiks padomāt. Un kad tu cilvēks padomā - sāc saprast cik tomēr daudz lietu ir tādas par kurām negribētos domāt... Bet tāda iztīrīšanās ir vajadzīga laiku pa laikam. Te nu ir īstā patiesība, kuru esmu centies noliegt ilgāk kā gribēju:

Es esmu dzīvojis atiecībās. Un es esmu dzīvojis viens. Un atakal attiecībās un tad atkal viens. Bet svarīgais laikam ir fakts, ka es nemaz neprotu dzīvot attiecībās. Esmu tik ilgi dzīvojis viens, ka attiecības man ir kā zobu sāpes. Jā, nenoliegšu, ir jauki būt ar kādu kopā. Iet iedzert kādu drinku. Vai kopīgi uz kino. Un tikt samīļotam bez īpaša iemesla. ...bet pēc vētraina sexa man gribās gultā būt vienam.

Man gribās pamosties manā ritmā un zināt kas ir ledusskapī, kad gribās ēst. Man nepatīk dalīties manās mantās un man patīk mana kārtība visapkārt. Mani tracina no darba brīvā laika saskaņošana, lai varētu kur kopā aizbraukt vai izlikšanās, ka man patīk visi viņa draugi. Man ir mana pasaulīte, kurā es jūtos labi un konfortabli. Bet attiecības nozīmē kompromisus. Un kompromisi ir piekāpšanās, kas prasa pacietību, nervus un... jā, laikam jau mīlestību.

Nē, nepārproti mani, es neesmu pret attiecībām. Tās ir sabiedrības iedibināta norma, uz kuru mēs visi tiecamies, lai tiktu akceptēti. Atklāti vai tikai zemapziņā, bet tā ir. Savādāk sāktos haoss. Bet tā - ir sava veida kārtība. Kalns kurā pacietīgi rāpties. Hetero pasaulē tas ir plāns par sievu/vīru - bērniem - stabilu ģimeni; homo pasaulē: plāns par attiecībām, iespējamu "reģistrēšanos" un bērniem (varbūt).

Un to pateicis, es negribu teikt, ka esmu izņēmums. Tu, kas seko maniem piedzīvojumiem, zini, ka es ieķeros ātri un pamatīgi. Apdedzinos un turpinu dzīvot tālāk, cerībā, ka aiz stūra nāk man pretī princis īstais. Bet īstais jautājums uz kuru es nevaru atrast atbildi pagaidām ir - vai es esmu ar mieru upurēt daļu savas pasaules (kārības, paražu, standartu), lai pretī iegūtu šo "sabiedrības normāluma" apliecinājumu?

Būtu tik fantastiski, ja izdotos atrast viņu - angliski to sauktu par: friend with benefits - draugu ar kuru tu vari būt tu pats, savā pasaulē, ritmā utt. un pie reizes laiku pa laikam pārgulēt ar viņu. Citiem vārdiem sakot - puisi, bez oficiāla kopā būšanas titula un abpusējas vēlmes pārkāpt šo līniju, kad "draugu attiecības" pārvēršas grūtos kopā būšanas kompromisos un pieradumā.

Cilvēkēdāju pavārgrāmata

Kaut kad sen sen atceros dzirdējis BB Melnā Humora Top 6 (laikam tā to brokastu šova daļu sauca) par cilvēkēdāju pavārgrāmatu ar tādām receptēm kā "Pārlaimīgā Alma ar magonēm" (jāizpilda kāda Almas vēlēšanās un jāapbārsta ar magonēm, kad šī ir pārlaimīga), utml.

Ieraugot šīs bildes man šis tops atausa atmiņā... :D Un sariesās siekalas... ...James Nyman, ja nu kādu tas interesē.


Baltas zeķes


Baltas zeķes pie melnām kurpēm un džinsiem vai biksēm. Pieņemami vai nē?

Nē, runa nav par dažādu krāsu zeķēm pie uzvalka, ko nu jau kādus gadus 5 pamatīgi popularizē visi, kas ir kaut kas biznesā. Runa ir par parastajām, baltajām sporta zeķēm.

Šodien jau atkal vienu tādu pamanīju slājam man pa priekšu - melnas uzvalka tipa bikses, melnas kurpes un baltas zeķes. Pēdējās nedēļās viņš nav vienīgais, ko ievēroju šai sakarā. Un puisis neizskatījās tāds, kas nevar atļauties melnas zeķes nopirkt...

Viena lieta ir baltas zeķes sportā. Visi zinām, ka tās tur ir. Vai arī baltas zeķes pie baltām kurpēm. Bet tas arī ir viss manā prātā pieņemams balto zeķu valkāšanas spektrs. Katrs sevi cienošs padomu krājums ģērbšanās kultūrā ierindos baltās zeķes pie kategoriskiem tabū, ja valkātas kopā ar tumšām biksēm un kurpēm.

Man tiešām šķita, ka Maikls Džeksons bija pēdējais, kurš publiski valkāja baltas zeķes pie melna. Un arī divus gadu desmitus atpakaļ.

Vai iespējams, ka esmu nogulējis balto zeķu revolūcijas paziņojumu un tagad tās ir topā?

Aizdedzam sveci pret naidu...


Šis pasākums kaut kā paslīdēja garām manam radaram, bet pie tā ir vērts pakavēties: un proti - 30. oktobrī Londonas pašā centrā, Trafalgāra laukumā, notika pasākums, kas pulcēja tūkstošus. Cilvēki aizdedza svecītes un vienojās 2 minūšu klusuma brīdī, šādi paužot atbalstu pret gejiem vērsta naida izskaušanai sabiedrībā un pieminot pavisam nesenus uzbrukumus gejiem Londonā un Liverpūlē.

Mums var šķist, ka Londona ir geju paradīze (un salīdzinot ar Latviju tā arī ir - piemēram minot kaut vai faktu, ka Karalistē viendzimuma laulības ir atzītas ar vienādu likuma spēku kā tradicionālās laulības), tomēr arī tur pēdējā gadā esot pieaudzis pret gejiem vērsta naida incidentu skaits.

Pēdējie no tiem, kas izraisījuši sabiedrības sašutumu un kalpo par iemeslu arī minētajam svecīšu vakaram - Liverpūlē pamatīgi ticis piekauts policists, kā arī Trafalgāra laukumā līdz nāvei tika sadurts vīrietis gados. Tie ir tikai pāris skaļākie no gadījumiem, kuru iemesls bija viens un tas pats - pret gejiem vērsta vardarbība.

Teiksi: nu labi, jābūt uzmanīgam, bet tas nav nekas jauns. Un man ir jāpiekrīt - nekas jauns. Īpaši jau nu Latvijā. Bet fakts, kas piesaistīja manu uzmanību ir - sabiedrības vienotība un atbalsts, kas šajā akcijā atklājās.

Viss, ko es ceru ir, ka pienāks laiks un arī pie mums notiks līdzīga sabiedrības solidarizēšanās. Un tā notiks bez iemesla, kur kāds ticis nodurts, nošauts vai cietis, jo bijis gejs. ...bet latvieši jau nemācās no citu kļūdām - mums vajag tam grābeklim uzkāpt pašiem un tikai tad mēs saprotam, ka tas ir sāpīgi!

Piektdienas 13tā skarbā atklāsme


Jup, zinu, ka esmu bijis nedaudz slinks pa šo nedēļu (atbildu tiem, kas jautāja - nē, neesmu pārdomājis un turpināšu ieraxtus), bet darbā tiešām neiet viegli un atnākot mājās prāts nenesas uz neko vairāk kā paēst, varbūt noraut kulakā pie forša video un iet gulēt... un tā dienu pēc dienas. Nu smagi. ...un nožēlojami, jā!

Bet šorīt man gribās padalīties ar tevi pārdomās par to, kas notika vakar. Un tātad: Piektdiena... 13tais... Visa pozitīvā domāšana neko daudz nepalīdzēja - darbā grūti un smagi, bet pārdzīvoju. Vakarā nolēmu nedaudz padraiskoties (kā nekā - 5diena un rīt var pagulēt).

Atradu čali, noskaidroju kur un kā. Dodos ciemos. Zvanu pie durvīm. Tās atver tips, kas sejā ir līdzīgs foto redzētajā, bet acīmredzami foto, ko dabūju, bija ne tā svaigākā. ...un puisis noteikti bija pēdējā gadā piemirsis kustēties. Citiem vārdiem: ieraugot to tusni, vienkārši pagriezos un devos prom. Jup. tik vienkārši. Diemžēl viņš laikam nesaprata, kur ir problēma - turpināja sūtīt īsziņas un pat zvanīt. Lieki piebilst, ka es neatbildēju...

Stāsta morāle: ČALĪT, AR KURU GALU TU ELLĒ RATĀ DOMĀ? Es saprotu, ka mūsdienās aptaukošanās ir nopietna parādība un cilvēki ir mazkustīgi, un McDonalds (vai vēl tur kas) garšo tik labi. BET tad:

1) es reālistisks - vai tev tiešām mājās nav neviens spogulis, lai salīdzinātu to veco bildi ar šodienas realitāti? Un man ir pie kājas (kreisās) ka citi ir samierinājušies ar tavu "nedaudz veco bildi" un palikuši. Es labāk rauju kulakā, kā guļu ar čali, kas mani neuzbudina, tikai sexa dēļ. Nu vai tiešām tu pats ar sevi pārgulētu, ja tev būtu tāda iespēja?

2) ja tu skaidri zini, ka tev ir nosliece uz "vieglu kilogramu uzņemšanu" - pārdomā, ko un kā tu ēd!!! Vai arī - kad tu ēd!!! Nu mēs vairs neesam mazie bērni, lai cerētu, ka kāds to mums pateiks priekšā! Nav jāseko Lolitai, lai varētu domāt ar galvu. Vai tu vari man pateikt kaut vienu ticamu iemeslu, kura dēļ puisis, kas cenšas uzturēt sevi formā, gribētu pārgulēt ar tusni, kuram sevis uzturēšana formā ir mazsvarīgs faktors. NU MĒS MĪLAM AR ACĪM. Tev tas būtu jāzina līdz šim!!!

3) vai tev tiešām ir tik liels izmisums un prāta aptumšums (laikam jau), ka nespēj samierināties ar tik klaju atraidījumu? Hei, jā, es biju nepieklājīgs pagriežoties un ejot prom, BET, kurš to visu sāka ar vecas bildes sūtīšanu? Spamot, cerībā, ka es apžēlošos par tavu nabaga dvēselīti un pārgulēšu tāpēc ar tevi, ir tik bērnišķīgi... Neesmu žēlsirdīgā māsa. Sex ir 2 joslu ceļš (nu ja mēs runājam par nepirktu un brīvprātīgu drāšanos).

Mani tiešām pārsteidz ideja par "Im fat but lucky" (esmu resns, bet laimīgs) paaudzi! Nē, nevis pārsteidz, bet savā ziņā izbrīna. Tu nepievērs uzmanību sev, bet laizies, skatoties uz čali, kas to dara un gribi būt kopā ar viņu, jo viņš, redz, ir tik sexīgs.

Mani netraucē, ja tu vēlies būt tāds (apaļīgs). Dzīvo, izklaidējies, izbaudi dzīvi! Goda vārds netraucē (nu labi, labi, traucē tajos gadījumos, kad tu aizņem 2 vietas sabiedriskajā un tāpēc man jāstāv kājās, bet tas ir izņēmums, jo nav godīgi). Katram no mums ir savas vājības. Bez tām mēs nebūtu mēs. Bet esi gatavs uz sekām, ko izraisa tavs lēmums. Katram no mums ir jābūt uz to gatavam.


P.S. tiem, kam ir interese, 5diena man tomēr beidzās uz labas nots ar diezgan foršu sexu ar citu čali, kas mani spēja uzbudināt. :P

Vēl tikai 1 diena līdz vīkendam


Šodien, no darba pārnākot (nē, pareizāk būtu teikt - pārvelkoties), sagribējās pamielot acis pie kaut kā jauka un sexīga. Izdevās atrast ko īpaši jauku - Chad White. Ceru, ka arī tev patiks.











16. novembris


Vai viena diena var izmainīt pārējās 364 dienas? Nezinu. Bet tas, ko es zinu droši ir - 1 diena var likt aizdomāties pārējās 364ās. 16. novembris ir tā diena, kad visur pasaulē atzīmēs Starptautisko iecietības dienu. Nē, iecietība nav nepieciešama tikai gejiem vai lesbietēm. Diskriminācija dēļ ādas krāsas, vizuālā izskata, kustību traucējumiem, vecuma, reliģiskās piederības utt. utjp. ir izplatīta ne tikai attīstītajās valstīs, BET arī pie mums. Vienīgā atšķirība - pie mums par to neviens nerunā. Vai, ja runā, tad runātājā neviens neklausās ar aptumšotu cerību - mani jau tas nekad un nekā neskars.

Lai nu kurš, bet tu droši vien zini, kā ir justies atstumtam, nicinātam vai pat pazemotam, jo esi "savādāks". Šī iemesla dēļ, es gribu izmantot iespēju un pateikt tev vienu lietu, kas man visu laiku ir prātā: to, ka esi gejs var "noslēpt", bet to, ka esi ar citu ādas krāsu, ratiņkrēslā vai dubultvēderu - noslēpt nevar. Tu vari neatbalstīt cita izvēli, uzskatus vai paražas, bet nekļūsti tāpēc par necilvēku - pieklājība ir vērtība pēc kuras tu tiec vērtēts citu acīs. Tu nevari zināt, kas notiks rīt, kur tu būsi rīt vai kāds tu būsi rīt - mūsdienās pasaule griežas tik ļoti ātri. ...un iespējams, no tā, kas apvaino, tu vari nokļūt otrā pusē (par to, kas tiek apvainots) dienas laikā. Nu jā...

Ohh, jā, paršo tēmu aizdomājos šodien pateicoties reklāmai par akciju, kas notiks Rīgā no 14.-21. novembrim: Cieni sevi, cieni citus. Vairāk par pašu akciju šeit.

Rebjata, davaiķe žiķ družna!

Kad visi striķi plīst...


Ir pienākuši gana grūti laiki tieši tādā praktiskā dzīvošanas ziņā. Protams, ne visiem, bet vienu daļu dižķibele ir skārusi. Šoreiz neko specifiski "gejisku" nepastāstīšu, bet dažas lietas, kas varbūt tieši Tev palīdzēs izdzīvot, brīdī, kad paliec tā teikt bez nekā.

Tad nu tā - ja nu esi palicis bez darba, tad mans pirmais ieteikums ir doties uz Nodarbinātības Valsts aģentūru un stāties uzskaitē. Var jau domāt, ka jēga nekāda, bet - pastāv iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja esi strādājis, un pat, ja neesi ar stāžu, vai neesi kādu laiku strādājis - ir citas, manā skatījumā, labas lietas, ko viņi piedāvā. Un proti - tie ir kursi, kurus var iziet - varbūt viņi piedāvā ko tādu, kas tev var noderēt? Ja ne darba ātrākā atrašanā, tad vismaz tev personīgi, tālākai dzīvei... Zinu, ka tiek piedāvātas arī bezmaksas konsultācijas pie psihologa, ja nu tādas ir nepieciešamas.

Nevajag aizmirst par sociālo dienestu. Arī tas sniedz dažnedažādu palīdzību. Ja esi pilnīgi bez ienākumiem, ir iespēja saņemt garantēto minimālo ienākumu, nav liels - 40 LVL, saprotu, ka pa tādu naudu neko neizdarīsi, bet tomēr...

Sociālajā dienestā izvērtējot situāciju var saņemt arīdzan pabalstus mājokļa komunālo maksājumu apmaksai, veselības aprūpei, kā arī dažādus pakalpojumus, kas atšķiras katrā pašvaldībā nedaudz savādāk - tā teikt no iespējām un rocības.

Un tas nav viss. Esmu laikam no tiem, kas domā, ka arī grūtā brīdī jāspēj paskatīties uz lietām savādāk, jāmeklē iespējas.

Ja esi jauns un atraktīvs, piesakies, piemēram, kādā brīvprātīgo projektā kādā no valstīm, vai painteresējies par iespējām uzrakstīt pats šādu projektu. Tā laikā Tev būs gana aktīva dzīve citā valstī, pie tam dzīvošanas izdevumi parasti tiek segti un piešķirta arī kabatas nauda. Nu ok, nenopelnīsi mašīnai un nepirksi brendus, bet būsi paēdis, padzīvojis citā valstī, apguvis labāk valodu, un, ja būsi gana aktīvs - domāju tas pavērs ceļu jaunai dzīvei.

NU re, paliek vēl viena lieta, par ko gribu parunāt un, kas iespējams, ir prātīga. Ja galīgi visi striķi tā teikt trūkst, tad ir iespēja vienmēr griezties pie vecākiem pēc palīdzības. Protams, ja nav lielu naidu un strīdu. Un vismaz pēc vairākuma, ko esmu redzējis, nav tik daudz eksistenciālu strīdu un krīžu, kā vairāk jauniešu lecīgums un vēlme doties prom no mājām, jo, vai nu tās ir laukos (un: laukos jau es neiešu dzīvot - Rīga lielā iespēju zeme), vai arī no mājām aiziet, jo liek strādāt. Teiksi - muļķīgi iemesli? Bet tieši šādus iemeslus es pārsvarā esmu dzirdējis no cilvēkiem ar kuriem runāju ikdienā. Džekiņ, atceries, ja nu kas - ir iespēja atgriezties. Pārdomā, kas grūtos laikos ir svarīgāk - slīpēt asfaltu lielpilsētā ar tukšu vēderu, vai siltumā, paēdušam izjust mammas rūpes, un mazliet palīdzēt.

Sasummējot minēto - iespējas ir - tev pašam ir jāizlemj ko un kā.

Izmanto šo laiku sev un neaizmirsti par pozitīvo domāšanu.
Par to un visu pārējo vēl arvien esmu pieejams arī privāti - elektroniski (jautaman@hotmail.com). ;)


Lai jautra diena ;)
Ulrihs

P.S. Tikai nepazemojies šajā laikā. Ir briesmīgi lasīt tos sludinājumus, kur tiek solīts viss par materiālu atbalstu. Katrs jau var darīt kā grib, bet pirms tam ir vērts padomāt par sekām.