Uzdrīkstēšanās

Visiem jau ir zināms, ka es bāžu degunu citu blogos. Nu patīk man tā darīt un kādam jau viņi jālasa ir, pareizi? :D Šoreiz es gribu pastāstīt par pārsteidzošu pērli, ko uzgāju vienā no tiem nesen. Un proti - pie apvāršņa jau esošs bogs ko raxta Windauboy. Sapnis viņu ierindoja savā listē un, pavisam nesen nolēmu iečekot kas gan tur ir. Blogs īsumā sakot: ceļojumu atstāstu un recepšu grāmatas apkopojums, bet tas, kas piesaistīja manu uzmanību bija pavisam nesen ievietotais un ļoti mīļais video.

Iečeko arī tu, ja viņš vēl tur atrodams. Vari saukt mani par naivu vai vientiesīgu, bet man ir prieks, ka puisim ir paveicies un viņam ir otra pusīte ar ko čubināties. Nē, nē, šis nav gaudu ieraksts par to, ka es esmu viens un kā man tagad nabadziņam neiet, salīdzinājumā ar viņu. Piekāst to gaušanos - ir labi! Turpinu drāzties un gan jau mans princis arī uzradīsies, kad būs īstais brīdis un vieta. Bet vēlreiz - ne par to ir runa. Runāt šoreiz gribu par kaut ko pavisam citu - uzdrīkstēšanos.

Kāpēc vienmēr ir tā, ka aizbraucot kaut kur (parasti ārpus LV) mēs uzdrošināmies darīt ko tādu, ko Latvijā nedarītu? Uzdrošināmies rezervēt istabu kopā, uzdrošināmies pastaigāties rokās sadevušies, uzdrošināmies parka zālītē gulēt ar galvām kopā un sabučoties, kad iegribam?

Nestāsti man, ka te cilvēki skatās vai ar pirkstiem rāda un tāpēc tev kauns. Jā, skatās un rāda. Par nolamā, ja gadās kādu īsto satikt. Bet lielam vairumam ir vienalga. Un, pietam, arī tur (ārzemēs) ir pilns to, kas rāda ar pirkstiem vai skatās. Vai tad tevi tas netraucē?

Un arī vairs nav tie laiki, kad ārzemēs vari dzīvot un darīt visu ko gribi ar ideju - neviens jau mājās neuzzinās. Yeah, sure. Neticēsi kā latvieši ceļo tagad... Londonā jau vairs aprunāt latviski uz ielas nevienu nevar - noteikti uzskriesi kādam mūsējam virsū, Itālijas pludmalē nāksies iet palīgā nejauši dzirdētam latviešu pārim, kas nevar iztulkot glābējiem, ka apdedzinājuši kāju pie kādas tur medūzas un Portugāles portvīna rūpnīcas apmeklējumā trāpīsies vienīgai ekskursijai, kura būs pilna ar latviešu bāliņiem, kas (neskatoties uz savu lauzīto angļu valodu) to vien grib kā iepazīties ar tumšmataino gidi. ...un es nemaz nepieminēšu tādas kaimiņvietas kā Tallinu, Maskavu, Stokholmu vai Kopenhāgenu. Ja pats neredzēsi, tici man - tevi redzēs!

Tātad - kur ir tas iemesls? Aizdomājos un tā arī nevarēju nonākt pie laba iemesla...