Būdams klusajā režīmā, telefons tikai novibrēja uz grīdas dēļiem no rīta, ziņodams par īsziņu. "Kā iet, ko labu dari? Negribi satikties pēcpusdienā?". Numurs nezināms, bet laikam es esmu sūtītājam zināms.
Pēc pāris apmainītām ziņām atmiņā atausa puisis, ar kuru pārgulēju aizpagājušā nedēļā (un nu jau arī vakar). Viņa numurs nu ir saglabāts manā "Mazajā melnajā grāmatiņā". Nu labi, ne maza un ne īsti grāmata, bet mana mobīlā numuru daļā zem nodaļas Puiši... Un man par pārsteigumu tur ir krietns daudzums viņu. Viņu, kas dala manu skatījumu uz dzīvi un vēlmi baudīt laiku kurā esam.
Labi, kāpēc par šo rakstu - viena vienkārša iemesla dēļ: gribu pateikt, ka neticu tiem, kas saka: ja tev nav sava puiša, seksu te nedabūt! Jā, ir pamatīgs apjoms to, kas visos iespējamos portālos un lapās vienkārši runā par to, bet nekad tā arī nav gatavi darbībai. Žēl viņus. Jo, ja esi tas, kas dara, arī tava "grāmatiņa" noteikti ir pilna ar ierakstiem.
Pagāšnedēļ, meklējoties pa visām kabatām pēc deguna salvetes, konstatēju vēl vienu faktu: katrās biksēs, kuras lietoju, ir prezervatīvs, bet tikai retajās - deguna salvetes. Un jā - man nav puisis. ...bet ir regulārs sekss. Drošs (cik nu tas iespējams) un regulārs.
Nē, es neesmu viegli dabūjams, varetu teikt - pat izvēlīgs, bet man patīk sekss un viss ap to saistītais. Un es zinu ko man gribās.
Labi, ieraksta morāle: džeki vaimanātāji - princis noteikti nāks, BET vismaz es negaidīšu to dienu nākotnē vaimanājot un dzīvošu šodienai! Āmen.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru