Jā, man ir jāatzīstas - es neciešu apmatojumu uz krūtīm. Es to skuju un man patīk ar roku pārbraukt gludām krūtīm. Nu nepatīk man puiši, kuriem tur ir nekops mežs. Pāris nelieli matiņi - nu labi. Bet, ja tur ir mūžameža cienīgi matu ērkuļi, tad nekas cits kā apzīmējums - Pērtiķcilvēks man prātā nenāk.
Kāpēc es to stāstu? Ohh, viens puisis, ar ko pavadīju tiešām jautru laiku pāris dienas atpakaļ, redzot mani novelkam kreklu, pieliecās klāt un skūpstot krūšu galiņus teica: "tu izskatītos tik seksīgi ar spalvainām krūtīm". Gribējās atbildēt: "Tikai pār manu līķi" bet tas, ko viņš darīja ar mēli, lika aizvērt acis un nomurdēt kaut ko labsajūtā... Jā, un kopš tās dienas man galvā ir šī stulbā ideja - kāpēc kādam var patikt tas spalvu ērkulis tur? Skaistas un gludas krūtis ir tik jauks veidojums mūsu ķermenī - kāpēc to vēl slēpt aiz melnu matu ērkuļa.
Un, lai uzliktu punktu uz i, tikai pateikšu - manuprāt, ir drausmīgi nesmuki, ja parastam t-kreklam, nemaz nerunājot par aizpogātu uzvalka kreklu, ārā pa augšmalu lien sprogainu matu gali. Vulgāri. ...un riebīgi.
Tfu... tik labi palika, kad tas tagad ir pateikts. Varu atkal iet un pievērsties kam svarīgākam. Un jā, mana atbilde uz virsraksta jautājumu ir - Tarzānam ir vieta manā gultā - Pērtiķcilvēkam... nu katrā gadījumā ne pie manis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru