Sāpīgs updeits...

Neliels updeits tiem, kuri laiku pa laikam uzjautā kā man iet. Iet dīvaini. Pavisam dīvaini. Bet kā jau parasti - pie vainas viens un tas pats:

Ir puisis; puisis, kurā nedrīkstu ieķerties un, neskatoties uz visu savu pieredzi un zināšanām šai pasaulē, vakar atskārtu, ka viņa klātbūtnē stulbi smejos; sāku pat nedaudz raustīt valodu, skatoties viņam acīs un iegrimstu pavisam citā pasaulē, novērojot viņu no malas. Citiem vārdiem sakot: palēnām atskārstu - nu ir vāks. Vai es pieminēju, ka viņš ir super sexīgs? Laikam nē...

Mēs bijām pazīstami jau krietnu laiku, bet tikai pavisam nesen sanāca tā, ka vairāk laika sākām pavadīt kopā. Viņš izrādīja interesi par desertu gatavošanu un es (būdams labā dvēsele) pieteicos palīdzēt ar kādu recepti vai priekšā parādīšanu.

Viņam ir sieva. Un iespēja, ka viņš maina gultas ir cik melns aiz naga. Jau kādu laiku atpakaļ (krietni daudz alkohola ietekmē, protams, jo savādāk esmu krietni pieklājīgs un kautrīgs puisis) esmu viņam nepārprotami licis saprast, ka viņš ir krietni izskatīgs (īstie vārdi gan toreiz laikam bija - trakoti cērtama eglīte, bet tas vien tāds sīkums) : ). Man par pārsteigumu, viņu neuztrauc, ka es, gejs būdams, izsaku komplimentus vai komentēju cik viņš labi izskatās. Viņš mani uztver kā draugu. Un tagad, kopš esam pasākuši šo kopā gatavošanu - kā nepieciešamu draugu.

Nu jā... Un tagad pēdējās dienas par to vien galvā domāju (tais brīžos, kad nespēju sevi nodarbināt, lai nebūtu jādomā). Es laikam esmu sadomazohists, jo esmu nolēmis, pretēji savai pieredzei un uzskatiem līdz šīm, vienkārši turēt sevi zem pamatīga uzpurņa un sakodis zobus, būt draugs. Vai tas izdosies? Nu ir jāizdodas. ...tev vajadzētu redzēt ar kādu interesi un sajūsmu viņš piedalās mūsu gatavošanā. Un viņa smaids, kad esam nonākuši līdz ēšanai, ir vienkārši dievišķīgs. Bāaaac, viss, es beidzu stāstīt un eju kaut ko darīt, lai nebūtu par to jādomā.

Audzinot mazu varavīksnēnu

Kaut kad krietni sen man piedāvāja ik pa laikam uzrxtīt ko arī kādā citā neta kladītē. Centos kā varēju, bet slinkums un aizņemtība pielika tam punktu krietni ātri. Viens no pēdējiem ieraxtiem, ko nosūtīju, bija par to kā ir justies gejam hetero pasaulē (no mana skatu punkta raugoties). Vakar par šo ieraxtu atcerējos, kad lasīju šo blogu, kurā par līdzīgu tēmu, caur smiekliem, humoru un arī sāpīgām asarām un domām šajā nežēlīgajā pasaulē mums apkārt, stāsta kāda mamma, kura audzina pavisam mazu, burvīgu, radošu un arī ļoti mīlētu varavīksnēnu.

"Audzinot manu varavīksni" ir šķietami reāls (PēcMeteroīta ērā jau nekam vairs nevar 100% ticēt) stāsts, pastāstīts viņas acīm par ikdienu, kurā galvenais varonis ir 3 (nu jau vajadzētu būt pat visiem 4 laikam) gadus vecais C.J. un notikumi ap viņu, pārdomas un secinājumi no viņa darbībām un to nesaderību ar sabiedrībā pieņemtajiem uzskatiem.

...
"I don’t know if my three-year-old youngest son is gay, but, if I had to belly up to the table and place my bet right this moment, I’d be at least 75 percent sure that he is. Truth is it breaks my heart.

Not for any reason other than the pain he will have to endure in life.

I read somewhere that having a child is like having your heart walking around exposed outside of your body. It’s true.

I have these two little boys that I’m trying to raise into men and they’re skipping through life, flinging my exposed heart here and there with every adventure. I’m vulnerable as hell when all I want to do is protect them. It seems impossible.

Add to that that my baby is slightly effeminate and possibly gay — something deemed to be worthy of only teasing and bullying by so many – and it’s just about too much for this mom to take."
...
"I haven’t been chosen to be my son’s mother to change him. That’s not my job. My job is to love him. To love him and clap and cheer for him. To be his biggest fan; no matter what."
...

Es esmu tiešām lepns par šo mammu, kura audzina savu mazo, brīnišķīgo varavīksnēnu un ir pilna ar mīlestību un atbalstu viņam, un drosmi par to stāstīt arī citiem un uzdodt tik daudz atklātu jautājumu, cenšoties rast atbildes un samērot tās ar to, kas labākais pašam puikam. Varbūt tieši viņas piemērs un drosme būs kārtējais solis tam, lai pasaule mums apkārt kļūtu mazāk draudīga...

Apģērba pārdomas 1. randiņam

Kā tu izvēlies ko vilksi mugurā, ejot uz randiņu? Vēl jo vairāk - ja tas ir pirmais... :)

Jup, Daniēls ir padevies pavasara cerībai un piekrita aiziet iedzert sidru ar puisi, kurš piesaistījis viņa uzmanību puišu supermāketā. Īsumā sakot: apmainījāmies pāris ziņām un izdomājām - nu eh, ejam iedzert ko vairāk par kafiju vienvakar.

Tad nu pieķēru sevi stāvam pie spoguļa un nesaprašanā domājam - ko vilkt? Randiņš ir randiņš un es neesmu uz tādu bijis jau mūžību. Vienas nakts drāzieni neskaitās. Puisis bildēs izskatās pieaudzis un vēstulēs izklausījās gudri runājošs. Es neesmu vakarējais, zinu - drēbes un to izvēle dos savu artavu pirmajā iespaidā. Tās vienmēr dod. Mums automātiski formējas pirmais iespaids smadzenēs jau pirms mēs atveram muti vai ļaujam to atvērt tam otrajam. Un ja nu pirmais iespaids mani iegāž?

Pārdomas sekojošas: iet ģērbtam kā ikdienā - ikdienas džinsi, siltais džemperis un t-krekls tam apakšā (ar visām no tā izrietošajām variācijām - hoodiji, vestes, garroku t-krekli, utt.), vai varbūt tomēr vilkt klasisko variantu: krietni zolīdāki džinsi (nu tie, kurus nav kauns arī pie labas žaketes valkāt), "gudrā" stila kurpes (no angļu - smart), uzvalka krekls un vieglais džemperis? Nu neesmu es žakešu piekritējs, tāpēc to variantu vienkārši atmetu kā nederīgu jau sākumā. Vai ir vēl kāds palicis? Šķiet ka nē. ...nu vismaz manā garderobē.

No vienas puses - eju kā esmu ikdienā un tādu tu mani redzēsi arī ikdienā (ja mums kas sanāks), vai atkal - varbūt ir vērts parādīt, ka esmu pazīstams arī ar pieklājīgo stilu un ikdienā jau katrs no mums ģērbjas kā ērtāk, bet kad vajag, tad protam saģērbties arī pieklājīgi pieņemami? - Tie, kuri ikdienā arī "gudri" ģērbjas, manu pārdomu grūtumu var nesaprast, bet redz, man lieta sekojoša: strādājot par pavāru, ikdienā reti kad sanāk "gudri" ģērbties...

Lai kuru tu izvēlētos, vienmēr šaubas - a ja nu viņš izvēlas otru stilu (tiešām ceru, ka viņš neuzradīsies uzvalkā vai varbūt treniņtērpā...)? Ne visai gribās sajusties ūbersaģērbtam vai tieši pretēji - pilnīgi neadekvāti saģērbtam... Nu te ir skaidrs kāpēc puiši izvairās no randiņiem. Es arī labprāt pāršķirtu lapas un atrastos jau otrajā nodaļā, bet tad atkal - neviens jau nelasa grāmatu no vidus, pareizi? Pirmie randiņi ir vienkārši jāizdzīvo - jāsakož zobi un jāizdzīvo. Par to domādams es velkos iekšā "gudrajos" džinsos un pogāju kreklu ciet. Esmu izlēmis par labu otrajam variantam un sāku apsvērt iespējas kā to "gudrumu" mazināt, ja nu viņš ierodas hūdijā un mēs abi sajūtamies galīgi neadekvāti.



P.S. nupat esmu pārnācis mājās - sidrs gāja lejā krietni labi un viņš bija identiskā apģērbā. Hurēeee!

Vai divi ir labāk kā viens?

Jaukam nedēļas sākumam Michael & Tyler... :P

CK

Man bikses arī vilkt nost? jautāju, pār galvu velkot nost savu kreklu. A kā tu iedomājies masāžu? Drēbēs? viņš atbild ar velnišķu smīnu sejā un baby oil butelīti rokā. Nu ja tā, tad tā un izstiepjos apakšbiksēs uz viņa gultas diagonāli, gaidot apsolīto.

Viņš uzsēžas uz mana dupša un sāk (jāatzīstas - pārsteidzoši labi) man apsolīto masāžu. (Laikam) saņēmis drosmi viņš bīda savas rokas zemāk un jūtu - drīz jau arī muguras vidusdaļa būs - tas tur reģions augšā! Ūūuu - Calvin Kleins - cik gejiski, viņš, nedaudz ar sarkasmu balsī, iesakas, pārtraukdams klusumu. Nu ja neesi pamanījis - es esmu viens no viņiem, atbildu. Tas laikam ir gandrīz kā oficiāls aksesuārs, kuram noteikti jābūt, ja esi gejs? viņš apdomīgi turpina. Es gandrīz jūtos spiests tādas arī iegādāt, jo savādāk jūtos kā nepiederīgs, viņš turpināja. Saruna tad pārtūka, jo viņš bija tajās ieķēries un..., bet jau mājās dodoties, sēžu sabiedriskajā un netieku vaļā no domas - vai tiešām CK ir geja neatņemams aksesuārs?

Atceros, savas pirmās nopirku jau entos gadu atpakaļ, un pagāšgad dabūju sarkt, kad draudzene kaut kāda iemesla dēļ, atverot atvilktni skapī ar apakšbiksēm, izbrīnītā sejā nojautāja - vai tev ir kādas citas kā Kelvini? Jā, tur dziļumā vajadzētu būt pāris no zāras, kuras nelietoju, atbildēju. Es laikam esmu ļoti raksturīgs gejs, ja tas ir gejiskuma atribūts? Bet vai tas ir?

Kvalitāte? Reklāmas? Prestižs? Vai vienkārši apkārt klejojoša bauma par to, ka tās ir īstais geju atribūts? Tāpat kā gaume (vai tās trūkums), laikam jau arī katram būs savs viedoklis par tām.

Manu atvilktni tās ir piepildījušas viena vienīga iemesla dēļ - esmu atklājis - es jūtos daudz pārliecinātāks par sevi un savu izskatu, esot savos CK. Es zinu kādas krāsas man piestāv un kādā piegriezumā, es jūtos sexīgs un tas ir viss, ko man vajag, lai justos pārliecināts, ka nebūs jākaunas arī džinsus novelkot. :P

CK atklāja veiksmīgo geju tirgu jau senos deviņdesmitajos un stingri tur to savās rokās arī šodien, ar krietni provokatīvajām reklāmām jaunajiem X apakšbikšukiem (šķiet ielīmēju tos arī savā kladē). Vienmēr spēcīgi reklāmas foto. Vienmēr iekārojamākie čaļi. Gandrīz vienmēr - uz provokācijas robežas balansējoši reklāmas materiāli un pasākumi. Tikai retajam no citiem brandiem izdodas ik pa brīžam iespraukties pie kūkas dalīšanas, ko ēd CK. Un tad arī tikai uz īsu brīdi, jo CK atkal un atkal atgriežas ar ko jaunu un provokatīvāku kā iepriekš.

Novecošana

Kā to lai labāk pasaka vārdos...? Pāris pēdējās dienas man galvā rosās interesants domu mixlis par novecošanu (pats īsti neizprotu kā tas tur uzradās, bet nu ir). Ne jau manu gadu vai dzimšanas dienu ziņā, bet par faktu kā tādu. Nu redz - ja tā apdomīgi paskatās - gribi vai nē, bet mēs esam pirmā "līdzvērtīgā" geju paaudze Latvijā. Ar vāru savienojumu - pirmā "līdzvērtīgā" geju paaudze, es gribu uzsvērt to, ka esam pirmā paaudze, kas apzinājās varavīksni sevī tai laikā, kad BŪT GEJAM, jau pirms mūsu laika ticis dekriminalizēts, arī no slimību saraxtiem tas ticis izsvītrots un pašsaprotamais internets mums dod apziņu, ka neesam vienīgie ar varavīksni sirdī un prātā. Citiem vārdiem sakot - mēs esam pirmā paaudze, kurai dotas tiesības līdzāspastāvēt ar vienādības zīmi kaklā. ...nu vispārīgi runājot.

No mana skatu punkta skatoties, un es sevi tiešām pieskaitu šai pirmajai paaudzei, arī tādi dzīves etapi kā: laulības, adopcija un ģimene (ar visām no to izrietošajām tiesībām un sekām), pavisam noteikti nešķiet mītiski vai nesasniedzami (jā, arī Latvijā - tikai laika jautājums), kā pieļauju tas varētu būt šķitis gejiem manu vecāku paaudzē. ....

Nu re, jā, un tad nu tas domu mixlis man galvā ir par to kā sabiedrībai novecojot, parādīsies šis pilnīgi jaunais sabiedrības segments - novecojošie geji. Tas nebūs tikai viens indivīds starp hetero, kas klusi dzīvo savu dzīvi ar varavīksni sirdī, kā tas varbūt ir tagad, jo viņš ir audzis un audzināts ar visu iepriekšējo bagāžu. Tā būs vesela paaudze ar puišiem un meitenēm, kas izauguši ar šo BŪT GEJAM IR OK attieksmi un domu galvā un tā arī turpina savu dzīvi arī novecojot. Un arī sabiedrība, kas novecojusi ar apziņu - geji ir neatņemama (pilnīgi līdzvērtīga) sabiedrības daļa.

...proud&loud pusmūža geji un pāri; ...ģimenes, kurās ir geju vecāki, vecvecāki; ...veco ļaužu nami ar geju pāriem; utml.

Interesanta nākotne mums priekšā, vai ne? :P

Burlesque = Cher & Cam

Vakarnakt noskatījos Burlesque. Nu tu jau zini, ka esmu neglābjami atkarīgs no Cher balss un, lai arī viņa tajā tikai pāris dziesmiņas izpildīja - tiešām bauda... Par baudu runājot, vai esi ievērojis to super sexīgo exvampīru, kurš par bārmeni viņiem Burleskā? Cam Gigandet viņam vārdā.





Ja tur nebūtu Cher, Cam pusplikā tēla dēļ vien jau būtu vērts to filmu skatīties. :P

Tava sperma un tu

Vai tu esi "noprovējis" savu spermu? :P Esi? Nu pareizi - viss takš tur tikai dabisks. :P Pat ja neesi, noteikti šī doma ir vismaz kādreiz pārskrējusi tavu domu gājumu, gūglējot neskaitāmos video xtūbē vai kur citur. Jā, mūsdienās idejas vairs nav jāmeklē zem matrača - tās ir tikai pāris klikšķu attālumā. Bet ne visiem tas ir pa spēkam. :D ...es domāju - izpilde, nevis klikšķināšana. Par saņemšanos ir runa. Un ja esi pietiekami lokans vai spēj izdomāt kā izmantot sienas piedāvāto atbalstu, viss patiešām apgeridojas pilnīgi citā kvalitātē... Labi, es neesmu te, lai tevi samaitātu. :P

Domas par šo man ienāca, lasot raxtu par jaunpiefiksētu fenomenu: (teorētiski jau gadus pāris gan tas zināms zinātniekiem, bet beidzot kāds profesors no Nīderlandes saņēmies un apraxtījis pētījumā) ir puiši, kuri ir alerģiski pret savu spermu... Tūlīt pēc orgasma un sēklas izvades, puisis sajūtas kā gripu saķēris ar visiem no tās izrietošajiem simptomiem un tie varot ievilkties pat nedēļu ilgi.* (tikai iedomājies kas par cenu jāmaxā, lai vienreiz beigtu). Protams, pētījumam pievienots arī veiksmīgs ārstējuma ieteikums (no izejošiem klīniskajiem izmēģinājumiem šim pētījumam), kas gan ir nedaudz laikietilpīgs - vairāku gadu garumā, ādā injicē nelielu atšķaidītu spermas daudzumu. Laika gaitā, atšķaidījuma koncentrācija tiek palielināta - ar domu: āda (ķermenis) tiek pieradināta pie reālās spermas koncentrācijas un šādi tā tiek pieradināta pie spermas.

...un kurš teica, ka katru dienu mēs neuzzinām ko jaunu! :P




*Pirms nododies paralēļu vilkšanai - nē, es neesmu alerģisks pret savu spermu. Es tiešām biju saķēris ko gripveidīgu. ...ja man būtu šī alerģija es tiešām no gultas ārā netiktu. ...jau gadiem.

Dzīve mums apkārt un kalendārs

Pavisam ne tik sen atpakaļ sanāca saraxtīties ar puisi, kurš sekojot manai kladei. Jautājums, atbilde, atbilde, jautājums un atkal atbilde. Nonācām pie tēmas - nav ko darīt. Viņš saka: Rīga esot par mazu. Varavīksnes krāsās nekas pilnīgi nenotiek, utt. Uz to centos iebilst, bet informācijas trūkuma dēļ, neko pārliecinoši tas nesanāca. Todien tā tas arī palika.

Savā galvā tomēr kaut kā negribējās ticēt, ka nekas nenotiek. Jup, es pats esmu pārāk slinks, lai ko sarīkotu, bet tas nenozīmē, ka citi tādi paši. Nolēmu pačekot apkārt. Zini ko es atklāju? Lietas notiek. Bet informācija par tām mūs sasniedz vai nu tikai tad, kad pamatīgi ilgi esam meklējuši lapās, kuras parasti neapmeklējam vai arī pēcāk (kad viss jau sen palaists garām), izlasot kāda cita apraxtā. ...ne visi sasūta ielūgumus un lūgumus publicēt info kā to skapis.eu nupat sarīkoja. ...un tad nav brīnums, ka informācija necirkulē.

Apspriežot šo jautājumu (un manu augstāk izklāstīto secinājumu par to) ar pāris tuvākajiem lasītājiem, esmu nolēmis dot savu artavu šai "problēmai" piedāvājot sekojošu risinājumu: Zemmatrača-kalendāru visiem LGBT notikumiem. ==> Klikšķini te.

Bet tas nedzīvos pats no sevis. Šoreiz ir tiešām vajadzīga arī tava līdzdalība. C'mon! Dod man ziņu par pasākumu, ko rīko pats, draugi vai dzirdēji, ka tas kur notiks*. Burziņš, izstāde, basketola mačs, diskotēka, pasēdēšana apspriežot kādu aktuālu jautājumu, anketēšana vai varbūt bezmaxas prežu dalīšana. Nu to visu vajag salikt kopā kaut kur. Manu kladi krietni bieži pāršķirsta pārsteidzošs daudzums tautas, kāds uzmetīs aci arī kalendāram un varbūt tieši šādi tu piesaistīsi savam pasākumam vairāk tautas. ==> zemmatraca@gmail.com Vai tas tiešām ir tik daudz prasīts?

Tāpat - dod ziņu, ja pamani, ka info kalendārā ir neprecīza vai nepilnīga - uzlabojam un attīstām šo ideju kopā.

Bet paga, tas vēl nav viss. Kalendārs ir laba lieta, bet ar to viss vēl nebeidzas. Kā būtu, ja mēs pieliktu notikumiem bildes? Katram no mums ir truba. Lielam vairumam trubu ir mazā ačtele ar kameru. Kādam varbūt pat nedaudz profesionāla tehnika līdzi paņemas uz šādiem pasākumiem. Nu nenoskopojies - atsūti arī bildi. Ielikšu vienuviet un kopā parādam visiem, ka lietas notiek, tauta savācas un ir interesanti. Varbūt kādu tā bilde iedrošinās izmēģināt ko jaunu. Te es it īpaši vēršos pie tiem, kas sanāk kopā bumbu uzspēlēt, kādu mītiņu sarīko, filmu noskatās vai izstādi uztaisa - pats zini kā bija pirmajā reizē: vienmēr tās domas pa galvu: ja nu esmu vienīgais, kas uzrodas - negribas sienu balstīt. ...bet bilde parasti aizstāj tik daudz vārdu.

Ak jā, tiem pāris čaļiem, kas sakontaktēja mani pēc "meklēju fotogrāfu" twīta: šī nu bija ideja kāpēc meklēju. Ja esat ieinteresēti piedalīties - mans epasts ir zināms - sabīdīsim kā un ko. Es tiešām ticu, ka tās bildes var palīdzēt iekustināt šo vezumu.


* šis ir arī jums, visi klubu & pasākumu organizatori: zemmatraca@gmail.com

5dienas video

Nu re - piektdiena ar jau klāt! Lai gan nu kas tad tā par īstu dienu - neviens jau tik un tā neko īsti nedara. Visi vien šur - tur, šo - to... Nu jā, bet es vēl pa gultu. Njāa... Lai nu kā. Nolēmu šodien pāris sakrājušos video kopā salikt. Sen nekas tāds nav bijis un sakrājušies pāris...

Nemeklē nekādas kopsakarības vai vienojošos elementus - vien pāris sakrājušies video.

Uzskrēju šim puikam Yūtūbē virsū. ...šķiet es esmu tuvu kušanas stadijai tā akcenta un bērnišķīgā uztraukuma dēļ.



Viņam ir vēl pāris video...


Ja ieskatījies kladē nedēļas sākumā, video lodziņā varēji redzēt aizkadru video AQUA Play pasākumam Brazīlijā, kas šķiet ir ikgadējs tusiņš (šito vārdu jau laikam vairs neviens nelieto?) akvaparkā.




Kaut kad sen, sen atpakaļ stāstīju par kādu projektu, kur puiši tika bildēti TAI brīdī. Pēc šitā video spriežot - arī tā ir māksla. ...it sevišķi, ja to visu saliek kopā.


Vai kāds nezin, kur netā to var aplūkot?


Un tad viena īsfilma:



Tas arī viss šodienai. Have fun! :P

F***in sexīgi :P

Noelsos šo bilžu kolekciju ieraugot. ...iespaidīgi un trakoti sexīgi, vai ne? Perfektās desktopa bildes. Vairāk te.

Reklāma un geju ceļošana

Kaut kad, kaut kur esmu laikam neapdomīgi ievilcis ķeksīti (vai tieši pretēji - to aizmirsis ievilkt), ka uz manu meilu var sūtīt reklāmas materiālus. Tā nu es laiku pa laikam saņemu kādus uzaicinājumus, ieteikumus un apskaidrojumus. Pēdējais no tiem: reklāmas apraxts uzņēmumam: Steele Luxury Travel, kurš piedāvā iepazīties ar šī gada piedāvājuma klāstu. Visiem slinkajiem čekotājiem - uzņēmums, kā izrādās, piedāvā krietni izmeklētus ceļojumus uz gada interesantākajiem notikumiem pasaulē, kas pievilktu LGBT klientu interesi. Mardi Gras (Austrālijā), The Life Ball (Austrijā), Milk & Honey praids (Izraēlā un Palestīnā), Madrides Praids (Spānijā), utt. utjp. Labi, nevēlos reklamēt šo vienu - noteikti ir arī citi geju (LGBT) tūroperatori ar citiem piedāvājumiem, bet tas, kas nodarbina manu prātu - ja tev būtu iespēja izvēlēties - vai tu dotu priekšroku parastajam vai tomēr - geju tūroperatoram? ...ja tu vispār būtu ar mieru izmantot tūroperatoru.

Vienīgais pluss, ko esmu atradis savā galvā varētu būt ideja, ka ceļojot lielā grupā ar pārdomātu un iepriekš izmēģinātu maršrutu/apstāšanās vietām/utt. mazāk sanāks saskarties ar pretgejiski noskaņotiem indivīdiem/iestādēm. (tie, kas lasa pasaules rozā ziņas, iespējams būs uzdūrušies stāstam par tiesas prāvu kaut kur Anglijā pret B&B īpašnieku pāri, kas geju pārim neļāva apmesties savā B&B) Bet tas ar vienīgais pluss, ko man izdevās sadomāt.

Iepazīties ar "partneri" tādos ceļojumos diez vai var - parasti (nu man galvā tā šķiet; un kā izskatās - autsauksmes šim pašam uzņēmumam sākas ar vairākiem "MĒS...") tur pāri brauc. Pieļauju, ka zini kādas sajūtas rodas pāru pasākumā, kur tu esi viens... Nav arī lielas iespējas izvairīties no citiem grupas biedriem (jā, te es domāju tos nekur neiztrūkstošos indivīdus/pārus, kurus tu tiešām nevēlies sev tuvumā - vienam nepatīk geju lācīši, citam - uzspēlētās "karalienes", citam atkal ādinieki). Tagad liekas: nu jā (un varbūt tu pat centies atrast kādu no tiem BET), šuš! - tev iespējas izvēlēties grupas biedrus ir minimālas! Un tad vēl neatņemamais stūrakmens: grafiks. Ceļamies, ēdam, apstājamies tualetei, bildēm vai veikalam (pieļauju - daļa no tiem ir ar LGBT ievirzi)... Individualitāte minimāla.

Bet varbūt esmu pagājis garām tā visa burvībai? Varbūt kāds no jums tos (geju tūroperatorus) ir izmantojis un var mani apgaismot par to pozitīvajām pusēm?



P.S. Nav noslēpums, ka esmu vienpatis. (ja biji palaidis garām - tā vienkārši ir) Arī par ceļošanu runājot, man patīk, ja varu ceļot viens. Ja sanāk ceļot ar kādu vai kādiem, neviļšus pieķeru sevi domājot kā tikt no visiem prom un doties pašam savā vaļā - nomaldīties pa ielu labirintiem, izstaigāt parkus vai izložņāt kādu no muzejiem, kuram esmu izlēmis veltīt uzmanību. Ja tu ceļo viens, nekad nebūs jādzird vaimanājoša vainošana, ka esi nepareizi nogriezies, esi izsalcis vai sāp kājas no staigāšanas - pats celies, ej, dari. Pats nomaldies un pats atrod izeju. ...jā, bildēties uz "svarīgo" vietu fona ir nedaudz grūtāk, bet tad atkal - tam citi cilvēki apārt ir domāti!

Geju himna

Vai tu zini mūsu himnu no galvas? Just checking... :P Nu nav jau viņa grūta, ja tā padomā: pāris pantiņi, kuri jāatkārto, bet vai es spētu to nodziedāt nevelkot kopā ar apkārtesošo pūli? Hmmm... (nosarkstu) Iespējams. Čābīgs es patriots, zinu...

Vienīgā atruna man: redz, Christina Aguilera arī salaida grīstē vienu no svarīgākajiem gada himnas dziedājumiem štatos, viņu futbola kausa atklāšanā. Un tagad viņu tur pašu pie dziesmas nedaudz velk. Esot nepareizus vārdus Wikipēdijā atradusi... Ups... Pieļauju tas ir par iemeslu, kāpēc mums himnu novembrī (īstenībā visur un vienmēr) koris velk kopā. ...ja nu gadījumā kāds pārlasās tai mapītē, ko pa rokai vienmēr viņi tur tur. (Pārbaudīt savu himnas zināšanu var te!)

Iesāku par himnām, jo gribēju pastāstīt (Christina sarīkoja man labu iemeslu, lai šim ieraxtam beidzot pieķertos) par geju, jeb LGBT himnu. Ha, ha, arī mana pirmā reakcija bija - tiešām tāda ir? Tiešām? Atbilde ir - nē! Nav vienota melodija vai pantiņš, kas pieņemts kā geju jeb LGBT himnu. Katrā gadā/paaudzē tā ir cita. Par geju (LGBT) himnu uzskata katru dziesmu, kas kļuvusi populāra geju kultūrā vai tiek identificēta ar geju kultūru. ...nu tā vismaz tā pati Wikipēdija saka. Te vari atrast arī veselu saraxtu pa gadiem ar dziesmām, kuras uzskatāmas par geju himnām.

P.S. tagad raxtu un pie sevis domāju - ir kāda(s) latviešu dziesma(s), ko par geju himnu varētu uzskatīt? ...nekas nenāk prātā.

3 jaunas sejas

3 jaunas sejas, par kurām mēs noteikti vēl dzirdēsim:

Kādu laiku atpakaļ stāstīju par jauno Spiderman, kuru, pateicoties jaunajam aktierim - Andrew Garfield, noteikti būs daudz baudāmāk skatīties, kā iepriekšējās filmas. Nesen kļuva zināms, ka arī Supermanis ir ieguvis jaunu, daudz baudāmāku, seju nākošai filmai. Henry Cavill būs jaunais supervaronis sarkani zilajā, augumam piegulošajā, ietērpā ar apmetni. :)


Atceries stāstu par Cristiano Ronaldo? Nē, nevis par viņa greizi aizgājušo satikšanos ar kādu restorāna viesu sagaidītāju, bet gan par sadarbību ar Armani modes namu? Nesen kļuvis zināms, ka Ronaldo jaunajā sezonā ticis nomainīts pret Rafael Nadal. ...man kaut kāpēc šķiet, ka zīmola sejas nomaiņa nemazinās kopējo sexīguma iespaidu, bet vai tas ir tā redzēsim, kad jaunā reklāmas kampaņa uzņems apgriezienus kaut kad februāra beigās/marta sākumā.


Pavisam pārsteigts sajutos, lasot vietējās ziņas par latviešu puisi, kurš izraudzīts Tylor Swift jaunā klipa mīlnieka lomā. Vai tiešām nepieciešams vēl piebilst, ka ir, ir tie džeki sexīgi arī tepat? :P Esmu krietni vien pārliecināts, ka par viņu mēs dzirdēsim vēl ne vienu reizi vien.

...ar puisi melleņu naktīs

Tīrot epastu attapos - man tur noglabājusies viena intervija, kas nenopublicēta. ...pilnīgi biju piemirsis par tās eksistenci. Nokaunējos un saņēmos, salikdams visu kopā šorīt. Un te nu tā ir: pāris pierastie jautājumi sarunā ar puisi, kas par melleņu naktīm raxta.


- Vai melleņu naktis ir kādas īpašas naktis, jeb kāpēc šāds nosaukums blogam?

Tas salikums izklausās tā reibinoši.. Esi kādreiz mīlējies mežā melleņu laikā, kad turpat pēc laba seksa, guļot uz izklātās segas, var ēst mellenes? Es esmu.. no turienes mellenes, un naktīm pašām par sevi piemīt kaut kāda noslēpumainība.

- Kas bija par pamatu tev pieķerties un uzsākt savu blogu?

Laikam jau vēlme izteikt kādas savas domas, protams, var rakstīt dienasgrāmatu, tomēr ir savā ziņā interesanti dalīties domās, idejās – ja nu noder kādam, vai arī kāds izsakot komentāru spēj atbildēt uz maniem jautājumiem, vai darīt bagātāku manu skatījumu uz lietām.

- Tavi ieraxti ir reti, bet kad tie parādās, tie ir pārdomāti un ar pamatīgu domu iekšā - kā tu nonāc pie tēmām par kurām saproti - nu par šo man noteikti ir jāpiemin blogā?

Es vienkārši pārāk daudz domāju, patiesībā nepārtraukti. Kad doma ir noprecizējusies un ir sajuta, ka šito var teikt citiem, vai ir jāpasaka, tad mēģinu saņemties un uzrakstīt... esmu mazliet slinks. Un ik pa laikam solos laboties, jo domas jau ir pa brīdim.

- Ko tev nozīmē būt gejam?

Būt cilvēkam, tādam pašam kā visi citi. Laimīgam. Foršam, simpātiskam, jutekliskam džekam :P

- Cik svarīgs dzīvē tev ir sexs un vai, tavuprāt, mūsdienās tam tiek piešķirta pārāk nozīmīga loma mūsu ikdienā?

Nu par lomas piešķiršanu, iespējams, ka jāpiekrīt, tajā pašā laikā, varbūt nozīme ir bijusi no gadsimta uz gadsimtu, tikai agrāk par to nerunāja, vai vienkārši nebija interneta.... Kādas izskatītos Senās Romas tiešsaistes vietnes????

Par svarīgumu manā dzīvē, atbildēšu šādi – es esmu garīga, fiziska un arī seksuāla būtne.. Kā visi.. sekss? ;)

Ui, es mētājos, iepētu... šobrīd biežāk paskatos zem matrača, un ko raksta Neatkarīgais... trešajā vietā visi pārējie... pirmie divi biežāk, iespējams, ka tamdēļ, ka biežāk parādās kas jauns.

Parakšos favorītlistē, bet tas noteikti nebūs nekas ekskluzīvs. Un ir grūti izvēlēties... tad nu mazs izrāvums.. no tā, kas aizskar dvēseli...

Krustmāte

Šorīt pamostoties, sajutos krietni ķecerīgi. Arī pāris puišu lapu apmeklējums nevarēja šo ķecerīgo sajūtu izdzēst. Un ko dara puisis, kad viņam ir ķecerīgs noskaņojums? Pareizi. viņš sāk kāpt citiem uz varžacīm. :P

...sen nekas nav dzirdēts par mūsu platuma grādos izveidojušos varavīksnes mafiju un tās krustmāti, pareizi? Varētu pat šķist, ka tā, kopā ar auksto laiku, nogājusi pagrīdē siltu zupu pastrebt. Laikam pareizi jau vien ir - ja mafija, tad viss pa kluso tiek sabīdīts un klusi arī visi pa kaktiem atkal nozūd. Bet redz, kā jau visur - arī šai ir kādi vājie linki (ķēdes posmi). ...vai varbūt tieši pretēji - ar apdomu un viltu uz priekšu ejoši linki.

Lai nu kā, manās rokās nejauši nonākusi pavisam interesanta info, kas pašu krustmāti varētu ne visai iepriecināt...



P.S. (un tagad laiks ļauniem smiekliem aizkadrā) - ha ha ha!

Klusums, mūzika, tv...?

Sen, sen atpakaļ sanāca netā uzdurties tēmai par background mūziku sexa laikā, par kuru tad ar tev tālāk pārstāstīju. Līdz pavisam nesen, es tiešām domāju, ka mūzika visiem un visur backgroundā būs tā perfektākā izvēle. Nu vismaz par sexu iekštelpās runājot... Bet pavisam nesen sanāca saskarties ar pieredzi, kas sašķobījašo pieņēmumu.

Bet sāksim ar to, ka pirmkārt es tiešām nesaprotu ideju par televizoru guļamistabā. Labi, vienistabas hoteļa numuriņā tas ir pieņemami, jo vienkārši vairāk vietas tur nav un kaut kur nu tas televizors ir jāieliek. Bet dzīvoklī ar 3 istabām, no kurām viena ir dzīvojamā ar mežonīgi lielu platekrānu pie sienas...?

Pāris dienas atpakaļ sanāca man saskrieties ar vienu šāda dzīvokļa īpašnieku/īrnieku/iemītnieku... Izskatīgs puisis. Māte Daba tiešām nebija skopojusies ar izejmateriālu un meistarību viņa gadījumā. :P Esam veiksmīgi nokļuvuši viņa guļamistabā. Maigošanās jau kādu laiku ir krietni kaislīga spēle un mēs abi esam gatavi iet tālāk, ja tā var tikt... Izmantodams brīdi, kad viņš iegājis tualetē, paņemu uz plaukta nolikto pulti un ieslēdzu tv ar cerību backgroundam kādu mūzikas kanālu atrast. ...nospriedu: nu tomēr labāk tā, kā klusumā, pareizi?

F***, viņam vismaz kāds tūkstotis kanālu te kaut kā saslēgti! Izdodas vienu sakarīgu atrast un tai pat brīdī arī džeks ir atpakaļ. Nosviežu pulti un jau grasos sākt no tās vietas, kur apstājāmies iepriekš, kad viņš paņem pulti un... uzslēdz kaut kādu komēdiju kanālu. !!! Komēdiju kanālu! Sexam???!

Teikšu godīgi - izturēju tikai kādas 10 minūtes, pirms paņēmu un izslēdzu televizoru pavisam. Visu laiku gribējās klausīties, kas tur notiek, par ko viņi tur aizkadrā rēc (atgādināšu - man nav TV un līdz ar to viss, kas tur notiek savā ziņā šķiet interesants, jo laikam sen neredzēts, pat visi stulbumi kā reklāmas vai šādi kaut kādi komēdiju kanāli). Bet dalīta uzmanība sexā nav laba lieta...

Piedzīvojums tāds nekāds (comedy-sex :D izrādījās ne tik baudpilns kā iepriekš biju domājis), bet mans pieņēmums par mūziku kā visiem pieņemamu sexa backgroundu tagad zem liela jautājuma - vai tas bija viens vienīgs izņēmums (kā izmirstoša suga) vai tomēr šī bija pirmā saskarsme ar to sugu, kuriem mūzika sexā šķiet traucēklis?

Kā ar tevi? Mūzika, klusums vai labāk skaļa murdoņa un cilvēku balsis backgroudā kamēr sexo?