Reklāma un geju ceļošana

Kaut kad, kaut kur esmu laikam neapdomīgi ievilcis ķeksīti (vai tieši pretēji - to aizmirsis ievilkt), ka uz manu meilu var sūtīt reklāmas materiālus. Tā nu es laiku pa laikam saņemu kādus uzaicinājumus, ieteikumus un apskaidrojumus. Pēdējais no tiem: reklāmas apraxts uzņēmumam: Steele Luxury Travel, kurš piedāvā iepazīties ar šī gada piedāvājuma klāstu. Visiem slinkajiem čekotājiem - uzņēmums, kā izrādās, piedāvā krietni izmeklētus ceļojumus uz gada interesantākajiem notikumiem pasaulē, kas pievilktu LGBT klientu interesi. Mardi Gras (Austrālijā), The Life Ball (Austrijā), Milk & Honey praids (Izraēlā un Palestīnā), Madrides Praids (Spānijā), utt. utjp. Labi, nevēlos reklamēt šo vienu - noteikti ir arī citi geju (LGBT) tūroperatori ar citiem piedāvājumiem, bet tas, kas nodarbina manu prātu - ja tev būtu iespēja izvēlēties - vai tu dotu priekšroku parastajam vai tomēr - geju tūroperatoram? ...ja tu vispār būtu ar mieru izmantot tūroperatoru.

Vienīgais pluss, ko esmu atradis savā galvā varētu būt ideja, ka ceļojot lielā grupā ar pārdomātu un iepriekš izmēģinātu maršrutu/apstāšanās vietām/utt. mazāk sanāks saskarties ar pretgejiski noskaņotiem indivīdiem/iestādēm. (tie, kas lasa pasaules rozā ziņas, iespējams būs uzdūrušies stāstam par tiesas prāvu kaut kur Anglijā pret B&B īpašnieku pāri, kas geju pārim neļāva apmesties savā B&B) Bet tas ar vienīgais pluss, ko man izdevās sadomāt.

Iepazīties ar "partneri" tādos ceļojumos diez vai var - parasti (nu man galvā tā šķiet; un kā izskatās - autsauksmes šim pašam uzņēmumam sākas ar vairākiem "MĒS...") tur pāri brauc. Pieļauju, ka zini kādas sajūtas rodas pāru pasākumā, kur tu esi viens... Nav arī lielas iespējas izvairīties no citiem grupas biedriem (jā, te es domāju tos nekur neiztrūkstošos indivīdus/pārus, kurus tu tiešām nevēlies sev tuvumā - vienam nepatīk geju lācīši, citam - uzspēlētās "karalienes", citam atkal ādinieki). Tagad liekas: nu jā (un varbūt tu pat centies atrast kādu no tiem BET), šuš! - tev iespējas izvēlēties grupas biedrus ir minimālas! Un tad vēl neatņemamais stūrakmens: grafiks. Ceļamies, ēdam, apstājamies tualetei, bildēm vai veikalam (pieļauju - daļa no tiem ir ar LGBT ievirzi)... Individualitāte minimāla.

Bet varbūt esmu pagājis garām tā visa burvībai? Varbūt kāds no jums tos (geju tūroperatorus) ir izmantojis un var mani apgaismot par to pozitīvajām pusēm?



P.S. Nav noslēpums, ka esmu vienpatis. (ja biji palaidis garām - tā vienkārši ir) Arī par ceļošanu runājot, man patīk, ja varu ceļot viens. Ja sanāk ceļot ar kādu vai kādiem, neviļšus pieķeru sevi domājot kā tikt no visiem prom un doties pašam savā vaļā - nomaldīties pa ielu labirintiem, izstaigāt parkus vai izložņāt kādu no muzejiem, kuram esmu izlēmis veltīt uzmanību. Ja tu ceļo viens, nekad nebūs jādzird vaimanājoša vainošana, ka esi nepareizi nogriezies, esi izsalcis vai sāp kājas no staigāšanas - pats celies, ej, dari. Pats nomaldies un pats atrod izeju. ...jā, bildēties uz "svarīgo" vietu fona ir nedaudz grūtāk, bet tad atkal - tam citi cilvēki apārt ir domāti!