Kā tu izvēlies ko vilksi mugurā, ejot uz randiņu? Vēl jo vairāk - ja tas ir pirmais... :)
Jup, Daniēls ir padevies pavasara cerībai un piekrita aiziet iedzert sidru ar puisi, kurš piesaistījis viņa uzmanību puišu supermāketā. Īsumā sakot: apmainījāmies pāris ziņām un izdomājām - nu eh, ejam iedzert ko vairāk par kafiju vienvakar.
Tad nu pieķēru sevi stāvam pie spoguļa un nesaprašanā domājam - ko vilkt? Randiņš ir randiņš un es neesmu uz tādu bijis jau mūžību. Vienas nakts drāzieni neskaitās. Puisis bildēs izskatās pieaudzis un vēstulēs izklausījās gudri runājošs. Es neesmu vakarējais, zinu - drēbes un to izvēle dos savu artavu pirmajā iespaidā. Tās vienmēr dod. Mums automātiski formējas pirmais iespaids smadzenēs jau pirms mēs atveram muti vai ļaujam to atvērt tam otrajam. Un ja nu pirmais iespaids mani iegāž?
Pārdomas sekojošas: iet ģērbtam kā ikdienā - ikdienas džinsi, siltais džemperis un t-krekls tam apakšā (ar visām no tā izrietošajām variācijām - hoodiji, vestes, garroku t-krekli, utt.), vai varbūt tomēr vilkt klasisko variantu: krietni zolīdāki džinsi (nu tie, kurus nav kauns arī pie labas žaketes valkāt), "gudrā" stila kurpes (no angļu - smart), uzvalka krekls un vieglais džemperis? Nu neesmu es žakešu piekritējs, tāpēc to variantu vienkārši atmetu kā nederīgu jau sākumā. Vai ir vēl kāds palicis? Šķiet ka nē. ...nu vismaz manā garderobē.
No vienas puses - eju kā esmu ikdienā un tādu tu mani redzēsi arī ikdienā (ja mums kas sanāks), vai atkal - varbūt ir vērts parādīt, ka esmu pazīstams arī ar pieklājīgo stilu un ikdienā jau katrs no mums ģērbjas kā ērtāk, bet kad vajag, tad protam saģērbties arī pieklājīgi pieņemami? - Tie, kuri ikdienā arī "gudri" ģērbjas, manu pārdomu grūtumu var nesaprast, bet redz, man lieta sekojoša: strādājot par pavāru, ikdienā reti kad sanāk "gudri" ģērbties...
Lai kuru tu izvēlētos, vienmēr šaubas - a ja nu viņš izvēlas otru stilu (tiešām ceru, ka viņš neuzradīsies uzvalkā vai varbūt treniņtērpā...)? Ne visai gribās sajusties ūbersaģērbtam vai tieši pretēji - pilnīgi neadekvāti saģērbtam... Nu te ir skaidrs kāpēc puiši izvairās no randiņiem. Es arī labprāt pāršķirtu lapas un atrastos jau otrajā nodaļā, bet tad atkal - neviens jau nelasa grāmatu no vidus, pareizi? Pirmie randiņi ir vienkārši jāizdzīvo - jāsakož zobi un jāizdzīvo. Par to domādams es velkos iekšā "gudrajos" džinsos un pogāju kreklu ciet. Esmu izlēmis par labu otrajam variantam un sāku apsvērt iespējas kā to "gudrumu" mazināt, ja nu viņš ierodas hūdijā un mēs abi sajūtamies galīgi neadekvāti.
P.S. nupat esmu pārnācis mājās - sidrs gāja lejā krietni labi un viņš bija identiskā apģērbā. Hurēeee!
Hm esmu no tiem, kuri ikdienā ģērbjas kā Tu teici "gudri", jo savādāk vienkārši nevaru, tapēc mazliet grūti saprast Tevi.. Bet vispār nesaprotu šitos cilvēkus, kas ikdienā itkā var ģērbties kā ērtāk un izskatīties kā...nezinu kā pateikt..un tad uz pirmo randiņu iet pilnīgi savādāk..tas ir taspats kas pirmajā randiņā tēlot kādu citu, tizli manuprāt.. Ja Tev ir savs stils vai bezstils tad esi arī tāds kad ar cilvēku iepazīsties..:p
AtbildētDzēst+1 anonīmiķim
AtbildētDzēstir stulbi izlikties par to, kas tu neesi. paskaties no otras puses vai tu gribētu randiņu ar cilvēku, kurš izliekas (kaut vai vizuāli) par to, kas viņš nav jau pirmajā randiņā. protams to var saprast, jo mēs gribam izlikties labāki nekā esam patiesībā, lai gan vajadzētu būt tādiem kādi esam parasti
..man ir pavisam vienkārši... no savas glīti samestās čupas izvelku visu ko man vajag, ielūkojos ar vienu aci spogulī - ir Ok! .lai gan nekad neesmu uzskatījis, ka kāda dēļ man būtu jācenšas izskatīties kaut kā labāk kā tas ir ikdienā!
AtbildētDzēst