Parazītisms vai jūtas?
Piņķerotas man pārdomas sestdienas rītā... :P
Kā tu domā - var pastāvēt īsta mīlestība pārī, kur ir liela gadu starpība vai tur ir tikai un vienīgi abpusēji parazītiskās attiecības?
Pavisam nesen, visos sevi cienošos geju blogos, parādījās ziņa - Calvin Klein (jup, aiz šī vārda/brenda tik tiešām stāv reāls cilvēks ar tieši šādu vārdu/brendu), kurš pavisam nesen jau nosvinēja 67to dzimšanas dienu, nu jau kādu laiku ir kopā ar jaunekli, kuram tikai nedaudz pāri 20...
Jup, šis jauneklis ir supersexīgs, jup, šis jauneklis ir gejs un - jup, šis jauneklis ir ar labu porno pieredzi (avoti vēsta - zem pseidonīma: Aaron Skyline).
Protams, pirmā doma, kas pārskrien manu prātu (un esmu drošs - arī tavu), ir: nu jauneklis iebīdījies (neiedziļināsimies sinonīmos ko viņš tur īsti sadarījis) :D labā kompānijā. Calvin Klein ieviesis sev jauku boy-toy. ...tāpat kā Madonna ar savu Jesus. Vai Eltons ar savu... nu vienalga. Bet stāsts mans nav par tiekšanos pēc mūžigās jaunības, morāles pagrimumu vai spēļmantiņām - mana ideja: vai šādas attiecības varēja izveidoties no īstām jūtām?
Vai tur vispār var būt īstas jūtas?
Nu skaidri redzams, viņi nav vienā līgā: viens ir superbagāts ar vārdu un ietekmi, bet vecs, otrs ir ...izskatīgs un jauns. Tātad, ir tikai 2 iespējas: abpusēji izdevīgs parazītisms (nauda un ietekme vienam, labs ķermenis gultā un konstanta publicitāte otram) vai tiešām - jūtas.
Ķeroties klāt tam mazākticamākajam variantam - jūtām - uzreiz rodas papildus jautājums - Vai patiesas jūtas ir iespējamas ar "nevienlīdzīgiem" spēlētājiem? Kā lai tu nosaki jūtu patiesumu, visu laiku apzinoties, pastāv liela iespēja - viņš ir te tikai manas bankas kartes dēļ? Vai tu pat vari domāt par jūtu patiesumu zinot, ka tavs ķermenis šajās attiecībās ir tavs vienīgais vērtīgais īpašums?
Hmmm... Njā... Lai kā es gribētu atrast kādu atbalstu jūtu teorijai, apzinos - mēs dzīvojam laikā, kur morāles standarti, tāpat kā baudas un arī labas gaumes robežas visu laiku tiek no jauna pārbaudītas un apšaubītas, stieptas uz visām pusēm un eksperimentētas. Jā, iespējams no abpusēji parazītiskām attiecībām kaut kad var izveidoties jūtas, bet tik un tā - tās būs jūtas, kas visu laiku sastapsies ar nevienlīdzības šaubām. Un ja tur ir šaubas - tad par kādām jūtām var iet runa, pareizi? Vai varbūt tev ir kāds labāks arguments, ko likt uz galda?
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Zini, es ticu, ka var būt jūtas, ja tādi pāri ir heteroseksuāļu starpā, kādēļ, lai nebūtu homoseksuāļu. Cilvēki tak pēc būtības neatšķiras. Bet...viens bet... tam visam tā grūtāk noticēt, kad runa ir par lielu naudu un slavu... un, ja tā, nekad nezināsim, kurš īsti kuru izmanto. Sīkais naudu un slavu, vai vecais jauno kā mantiņu, kura pie pirmā apnikuma tiks nomainīta...
AtbildētDzēstPatiesībā, ko tur domāt, laiks visu parādīs... ilgi un laimīgi, jebšu jau pēc laika visos blogos būs jauna bilde.. :)
u.
Esot tā, ka aprēķina attiecības esot noturīgākas.
AtbildētDzēstManuprāt, ir iespējamas uz jūtām balstītas attiecības, bez nekādiem "labumiem", neskatoties uz gadu starpību. Pats esmu tam dzīvs pierādījums :) Par Calvin Klein gan nerunāsim. ;)