Lasot viņa ieraxtus man bieži kļūst skumji. Šķiet - tajos tik daudz vilšanās, sāpju un saplīsušu cerību. Tomēr tai pat laikā - tu skaidri redzi - puisis negrasās padoties. Un pieļauju, tieši tas ir iemesls kāpēc es atkal un atkal iečekoju viņa blociņu pēc jauniem ieraxtiem. Puiši un meitenes: man vienīgais zināmais bi blogeris Latvijā - apjukušais puisis ar lāstu.
Cilvēks ar lāstu. Exiled from reality. (Ap)jucis... Tie ir skarbi apzīmējumi par kādu runājot. Kāpēc sevi tā raxturo?
Lāsts manā skatījumā ir jūtas pret Viņu (tas ir arī bija galvenais iemesls kāpēc sāku pierakstīt). 20 gadus nodzīvot un pēkšņi iemīlēties puikā. Exiled from reality - tā nu ir - daudz, kas notiek manā galvā nesaistās ar to, kas esmu dzīvē. Līdz ar to, es līdzpastāvu, bet ne tādā formā, kādā es patiesībā esmu. Ap(jucis) - brīžiem patiešām jūtos apjucis savā dzīvē, nezinu kādu ceļu nāksies iet. Brīžiem šķiet, ka sajukšu prātā no tām visām domām, kas man ir galvā.Tu esi vienīgais latviski publiskajā telpā pieejamais BI (biseksuāls) blogeris par kuru zinu. Vai tu pats sevi uzskati kā komfortablu biseksuāli jeb vairāk puisi, kurš atrodas sevis izpratnes stadijā?
Sevis izpratne, man šķiet ir ceļš, kas man būs jāiet visu dzīvi. Es domāju, ka esmu sev pārāk sarežģīts, lai varētu izprast kas ir tas, ko patiešām vēlos no dzīves. Varbūt arī vienkārši esmu jauns. Taču varu teikt, ka man šis ceļš vijas ar sevis konfliktu, ar savām emocijām, kuras neizprotu, taču mēģinu to darīt ikdienas. Tātad varētu teikt, ka neesmu īpaši komfortabls, laikam arī tāpēc jūtu, ka jābrauc prom. Man nepatīk ietilpt kaut kādos pēcpadomju sabiedrības rāmjos. Te cilvēki balsta savu dzīvi uz stereotipiem, kā arī slinkumu mēģināt pieņemt citus cilvēkus, tā ir vienkāršāk, protams. Esmu ļoti kautrīgs (vismaz man tā šķiet), jo tā īsti man tāds nekas patiesi nopietns ar vīrieti nav bijis, tāpēc nezinu, kur robežojas tā biseksualitāte.
Lielākā daļa tavu ieraxtu ir par sāpēm. Ne visi, bet daudz. Vai sāpes ir tās, kas tevi motivē raxtīt? Blogs ir vieta, kur tās izlikt. ...vieta, kur no tām atbrīvoties, izstāstot tās citiem?Jau izsenis gribēju pierakstīt savas domas, lai vēlāk varētu atskatīties uz sevi, savām emocijām, domām. Blociņā rakstu visu, kas ienāk prātā, blociņš ir kā manas dzīves glezna, kuru krāsoju, pārkrāsoju, taču ne visiem saviem tuvajiem cilvēkiem tas ir jāzin ko patiesībā domāju. Tagad gan ir vairāki cilvēki, kas man dzīvē nozīmē daudz un zin par šiem ierakstiem, tas arī palīdz. Vēl rakstu, lai atrastu domubiedrus, kas varbūt ir saskārušies ar līdzīgām lietām savā dzīvē. Sāpes vieglāk ir pārciest daloties, tāpēc laikam arī pierakstu blociņu, arī citu acīm. Kad ko ierakstu, nešķiroju īsti par ko es drīkstu, nedrīkstu rakstīt. Rakstu visu, kas ienāk prātā vai neprātā :)
Cik svarīgs dzīvē tev ir sexs un vai, tavuprāt, mūsdienās tam tiek piešķirta pārāk nozīmīga loma mūsu ikdienā?
Ja runā tieši par seksu, kā tādu, tad mūsdienās tam patiešām tiek pievērsta pārāk nozīmīga loma. Patiesībā mīlēšanās ir augstākais punkts mūsu gultās.
Tieši tam vajadzētu pievērst vairāk uzmanību. Atzīšos, ka man pēdējā laikā tas ir tikai sekss, bet es vienmēr cenšos to izbaudīt cik iespējams, padarot to par ko nedaudz īpašāku nekā vienkārši, atvainojos, drāšanos.Ja tev būtu dota iespēja pašam formulēt to apraxtu, ko tev gribētos, lai lasītāji par tevi stāstītu saviem paziņām, kad lūgti raxturot tavu blogu, kāds tas būtu?
Mans apraksts... hmm. Parasts cilvēks, kas meklē kādu ar ko radītu paradīzi zemes virsū - visiem.
Patiešām ticu, ka cilvēki ir pelnījuši sev dot otru iespēju - dzīvot saskaņā ar dabu, ar sevi.
Šo mākslinieku tik nesen atklāju, piesaistīja izpildījums un ģitārspēle:Šis ir tāds nedaudz vecāks gabals, taču pēdējā laikā tam ir lielāka nozīme:
Patīk kā nofilmēts. video vijās ap Fredija balsi un pārējo Queen burvību... Šī grupa ir, kuru klausoties tik daudz iemācos un dzīvoju līdzi:
Negribētu nevienu izcelt, jo neiedalu laiku katram blogam atsevišķi, tāpēc es nespēju izcelt, kas ir sirdij tuvāks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru