Satiku Mr. Smuko vakar atkal. Pēc darba, pirms devos mājup. Tikai uz tasi kakao. Viņš sāk vairāk runāt. Var skaidri redzēt, ka puisis sāk pierast pie manis. Nē, ne jau ieķeršanās veidā, bet tajā vienkāršajā - atvērtības, veidā. Viņš sāk vairāk runāt, pats ir gatavs nomainīt sarunu tēmu (njā, skan bērnišķīgi, bet tu jau zini kā ar mums vienpatņiem ir - ir grūti pierast pie jaunumiem un atvērties), utt. Ir tik interesanti skatīties kā brīdī, kad atvadāmies, viņa acis raugās manī ar domu - būs buča vai nē? Viņš nav vēl tik drosmīgs lai pats pieliektos un mani noskūpstītu. ...bet, kad to izdaru es, viņš atbild ar baudu. :) (it kā man tā pieliekšanās un tuvošanās viņa lūpām neprasītu saņemšanos, yeah, right!) :D
Rīt no rīta mums abiem brīvs... Viņš ieminējās, kaut ko par čāpošanu ciemos pie manis.
---------
"Tu laiku pa laikam uzrxti par randiņiem, tad var spriest ka meklē attiecības?" man uzjautāja puisis, ar ko sanāk sačatot tā pabiežāk, kad vakar vakarā stāstīju par savu kakaošanu ar Mr. Smuko.
Vai tā tiešām ir? Vai es tiešām meklējos pēc attiecībām?
No vienas puses - hei, man ir savs ritms, sava dienas kārtība, savas prioritātes. Labi, tu vari to saukt arī par savu neatkarību: Tev nav nevienam jāatskaitās kāpēc neesi tur, kur tev vajadzētu būt. Tu vari flirtēt ar čaļiem netā un tas nav jādara slepus. Tu, un tikai tu, izlem ko, kur, kad. ...būt vienam ir vieglāk.
No otras puses - katrs grib kādu ar ko ne tikai pasexsot, bet dažreiz arī no rīta pamosties kopā un pa dienu gultā pavāļāties jeb filmu kopīgi paskatīties, kopīgi aizčāpot pa molu pavazāties, kopīgi cept ābolmaizi vai klusumā lasīt Sestdienu. Un tad jau vēl paliek tas "pieķeršanās" jautājums...
Bet vai es būtu ar mieru zaudēt daļu vienas puses, lai iegūtu daļu tās otras? Hmmm... Vai es īstenībā zinu, uz ko tiecos ar šādu apņemšanos? Varbūt viss, kas man ir, ir tikai sabiedrībā esošs uzskats, ka būt vienam nav stilīgi un tāpēc visiem ir jāmeklē kāds otrais? Bet vai tas ir tas, ko es gribu?
Zini, ko - par to es tagad vienkārši nedomāšu. Nav ko galvu mocīt ar teorētiskiem jautājumiem, kas mani tagad (nu būsim reālisti - kakao un orālais, ne tuvu nenozīmē, ka esmu nozvejots vai grasītos kādu nozvejot, pareizi?) neskar. Varbūt arī tā ir kā saka: dzīvo un redzēsi kā sanāk!
man nu nemaz nešķiet, ka būt vienam ir nestilīgi. ne velti pasaulē kļūst populārāks modelis "kopā šķirti", kas nozīmē, ka cilvēki ir pāris, bet mitinās katrs savā mājoklī, katram ir savs laiks un arī kopējais. Savā veidā iespēja būt ar kādu kopā, nezaudējot savu neatkarību.
AtbildētDzēstsanācis par šo lasīt, gan vairāk par heteroseksuāliem pāriem.
u.