Latvijas tēvaiņa dienasgrāmata

Hmmm... Lasot zemākpārpublicēto nevarēju saprast - vai tiešām tāda ir realitāte vai vienkārši uzspēlēta akcija? ...ja realitāte - vai tiešām latviešu sievietes kaut ko tādu ir gatavas paciest?

...un tad vēl tiek jautāts kāpēc geji ir sieviešu labākie draugi!!!

P.S. manas visdziļākās līdzjūtības tev Anna.

ņemts no TVnet

---------------

Apmierini ziņkāri: ko veči raksta dienasgrāmatā (1.daļa)


Viņš jau ir noguris no taviem apnicīgajiem jautājumiem – ko viņš domā, kā viņš jūtas, kas notiek ar jūsu attiecībām utt. Tāpēc mēs palūdzām diviem vīriešiem deviņas dienas pēc kārtas pierakstīt dienasgrāmatā savas domas par attiecībām. Lūk, ko mēs uzzinājām.

Kārlis, 38 gadi, strādā reklāmas aģentūrā, ir sešus gadus kopā ar Annu, 30 gadi, beigusi ekonomistus, jau trīs mēnešus bezdarbniece.

Pirmā diena

Šodien mani aizvilka uz Žagarkalnu. Kaut kā vienojāmies, ka turp braukšu es, bet atpakaļ – Anna, lai vismaz var augšā kafejnīcā pasēdēt un kādu drinku iedzert. Par zupu, tas ir, benzīnu, protams, jāpogā pašam. Bļin, es saprotu, Alpi, kaut vai Karpati, bet ko tie latvieši var žākstīties pa pļavām… Patiesībā jau Anna nobrauca vien pāris reižu. Cik redzēju pa bāra logu, satika kaut kādus paziņas un kādu stundu flirtēja ar vietējo instruktoru – pumpainu kazbārdekli stulbās sarkanās biksēs.

– Kā to čali sauca?
– Kuru tad?
– Nu, kalna galā ar āža ģīmi!
– Āāā, nemaz neatceros – viņš manai draudzenei mācīja snovot…


Otrā diena

Aizgāju gulēt piecos no rīta turpat viesistabā – sākumā kompī skatījos The Road, pēc tam pa teļļuku – NBA spēli. Forši tomēr reizēm gulēt vienam, neviens blakus negrozās, nedunkā ar tekstiem, ka es baigi krācot!

Pamostos ap vieniem – forši, Anna stāv virtuvē pie vakardienas netīrās trauku grēdas un bez labrīta iebrauc man rumpī – ko tu visu nakti darīji, nevarēji nomazgāt! Bļin, pati, droši vien, desmitos piecēlusies… A, ko tu pati, mīļā, sadarīji? Pārrakstīji savu smalko CV? Varbūt adīji zeķes tam pumpainajam āzim? Bļin… Vakarā līdz pat De Facto nerunājam. Anna aiziet, deklaratīvi aizcērtot guļamistabas durvis… Bet mēs esam puiši ar lepnumu, varam ieiet freshporntube.com un paņemt rokā!


Trešā diena

Zvans uz ofisu.
– Es aizbraukšu pie mammas!
– O, tu esi atguvusi balsi!
– Es savu kafijas krūzi izmazgāju pati!
– Nu, Valdis tev piespraudīs ordeni!
– Ļoti asprātīgi! Atbrauksi man vakarā pakaļ?

Zvans uz mājām.
– Es palikšu pie senčiem.
– Kas noticis?
– Mmmm, nekas.
– Es varu aizbraukt.
– Man sāp galva. Es jau taisos uz gulēšanu.
– Paklau, nūūū, es tur vakar… (signāli klausulē)

Ceturtā diena
No rīta veļas kastē uzduros pāris Annas apenēm, hmmm, ar visai specifisku aromātu.
– Čau, kad būsi?
– Pēc kādas stundas.
– Ieliksi drēbes mašīnā?
– Vai tad tev šovakar nav treniņš?
– Nu?
– Rīt no rīta visu kopā arī izmazgāšu? Tu laicīgi būsi?
– Nu, kā sanāks.
Pēcpusdienā atnāk SMS no Ingas – manas bijušās. Baigi noilgojusies esot, satikties vajagot, bla bla bla…

Pēc treniņa ar čaļiem krogā garšīgi padzeram alu un uzspēlējam pokeru. Mājās vēlu. Anna jau guļ.


Piektā diena

Anna klusē.
– Nu, piedod! Iznāca ilgāk pasēdēt – izrādās, Ģirti vakar bija!
– Kas ir Inga?
– Kāda Inga? – es ieslēdzu pamuļķi.
– Neiztaisi mani par idioti! Ilgojos pēc tevis – atceros tās trīs dienas Līgatnes muižā… Vemt gribas!
– Bļin, jūsu ģimenē tas laikam ir iedzimts. Tava māte rakājās fātera papīros, bet tu lien iekšā svešos telefonos!
– Mana mamma nekad…
– Ko tu tur pļurksti? Pati man vēl nesen teici, ja mamma nebūtu…

Babam! Šķiet, guļamistabas durvīm būs jāmaina stikls.

Zvanu šefam, atprasos. Tulpes, dārgs vīns (septiņi lati par pudeli – bļin, šajos laikos)… Fleitēju par to, kā tā Inga mani pilnīgi vajā ar saviem mesidžiem, bla bla bla. Superīgi naturāls sekss. Pat divas reizes! Varbūt tas vīns nebija par dārgu?


Sestā diena

– Kažuli, es tev omleti ar šķiņķi uztaisīju!
Liekas, dzīve sakārtojas… Skatos pēc savām treniņdrēbēm.
– Tūlīt būs izmazgājušās!

Pēc pusstundas.

– Bļin, ko tu esi tur sadarījusi! Kādi tie mani baltie Nike šorti tagad izskatās!
– Es taču gribēju kā labāk! Kā es varēju zināt, ka mana veļa var tā krāsot!
– Bet kakova hrena tu pie universālā pulvera vēl uzgriez 100 grādus!

Vakarā pēc treniņa kārtis paspēlēt nav iespējams. Viņa zvana ik pēc pusstundas un kauc, lai braucot mājās, esot nopirkusi balinātāju, cikos mani gaidīt – džeki skatās uz mani kā ar tupeli sabradāto…


Septītā diena

Šodien ejam uz tusu pie Annas brāļa Raivja – baigā šiška bankā, viņš kā pāvs lepojas ar savu stulbo terāriju un diviem izkaltušiem bruņurupučiem. Un tur jau tradicionāli būs jāēd suši un jāuzdzer tas skābais plūmju vīns vai siltais kā čuras sakē…

Neticu savām acīm – meksikāņu vakars – tortiljas, načos, tekila! Saunā iepazīstos ar Raivja kolēģa māsu. Tekila reāli pacēla – tagad man uz bankas bukleta ar lūpu krāsu ir uzšvīkāts Intas mobilais.


Astotā diena

– Kažuli, man ir ļoti slikti…
– Tu pievēmi manu portfeli!
– Piedoood!
– Un vēl tu koridorā tēloji suni un mēģināji man iekost kājā…
– Mmmmmm. Man sāp vēders… Vai tu aiziesi uz aptieku un nopirksi man tamponus?


Devītā diena

Šodien Annas draudzenēm kaut kāds pārtijs Līvu Akvaparkā. Anna, neskatoties uz savām reizēm, vienalga, uzstīvējusi peldkostīmu. Ārprāts, cik garlaicīgi! Labi, ka bārā ir svaigs izlejamais alus. Pēc ceturtā kausa ieskatos un pamanu uz Annas augšstilbiem zīmīgas rieviņas – bože moi, viņai jau veidojas celulīts!
***
Inta kā tāds sātans piezvana pati… Saku, ka pārzvanīšu. Likās jau sasodīti laba, bet tekilas arī bija ļoti daudz. Laikam jau drošības labad būs jāiegādājas otra simkarte – man viens čoms tā dara, vienīgā bēda – nedrīkst aizmirst nomainīt… Bet Intai jau arī neizbēgt celulīta…