Esmu atpakaļ zirgā

(Tiem, kas jautāja) esmu sveiks un vesels. Klusums iestājās, jo bija saspringta nedēļa darbā, kas ģenerēja nogurumu, tam visam papildus vēl laba noslodze gultā un rezultātā enerģijas pietiek tikai lai izčekotu meilus. Nu esmu nedaudz saņēmies. ...un ir jau arī ko pastāstīt.

Bet visu pēc kārtas:

Izrādās mistiskā slavenība, kas atklāja sevi kā geju(lezbieti) 5tajā maijā, pirms sarīkotas pamatīgas mēdiju plānošanas kampaņas, ir kaut kāda mistiska Chely Wright - amerikāņu kantrī dziedātāja/ izpildītāja/ bla bla bla... Un tici vai nē, bet viņai vakar (dienu pirms visas šitās lielās parādes) ir izlaista memuāru grāmata (vai kaut kas īdzīgs) un arī jauns disks. ...nu citiem vārdiem runājot - bija cerība to visu noreklamēt un uzziesties uz popularitātes. BET neizdevās. Svarīgākie mēdiji (jau pieminētie The View un Larry King Live) apvainojās uz viņas publicistu, ka viņš neesot varējis nosargāt šo ziņu krietni labi un tā esot parādījusies netā 2 dienas pirms visa pasākuma un intervijas atcēla, jo redz ziņa nav vairs nekas sensacionāls un slavenība arī ne šāda, ne tāda. Te tev nu bija ar gejisko pelnīt...

Otrā lieta par ko es gribēju tev izstāstīt bija: es saņēmos un nobučoju puisi. ...uz ielas, dienas laikā, cilvēkiem ejot garām. Labi, tev var šķist ka tas ir nekas svarīgs, bet atceries, kaut kad atpakaļ runāju par to, ka nevarēju saņemties un nobučot puisi, jo kafejnīcā sēžot šķita bail no apkārtējiem? Tad nu šodien scenārijs atkārtojās. Visam sākumā minētajam pa vidu viens puisis mani uzaicināja uz kakao. Smuks puisis un izrādās - arī gudrs. Padzērām kakao, pačatojām, ieņirdzām, utt. - citiem vārdiem sakot - tiešām labi pavadījām to laiku.

Tu jau zini kā tas ir randiņos, kas pirmie: tu nezini kā lai saprot cik daudz vari atļauties un kādus soļus spert, ja puisis patīk. Tu it kā nejauši centies izdibināt kas un kā, spriežot pēc kaut kādiem mistiskiem žestiem vai smaidiem, pareizi? Bet tai pat laikā visu laiku galvā ir tā doma - a ja nu es ko te nepareizi tulkoju?

Neliela atkāpe tiem, kas tagad par mani ierēc: jā, zinu - iet uz randiņiem nav stilīgi, "sex un prom" ir topā. Bet tai pat laikā tomēr dziļi, dziļi kaut kur gribās arī visu to randiņa procesu. Nu gribās... Un tāpēc arī piekritu.

Atpakaļ pie stāsta: kakao izdzerts un nav īsti iemesla vairs tāpat sēdēt. Arī jau paliek vēls utt. Nonākot līdz ielas stūrim, kur mūsu ceļi šķiras, papliķēju viņam pa plecu (vajadzētu būt skaidri saprotams žests, ka ir interese) un pasakos par kako. Viņš, rokas kabatās sabāzis, kaut ko nomurmulē, bet prom neiet un minstinās uz trotuāra malas. Abi minstinamies tur. Man galvā doma: tagad vai nekad... Nu kas var sliktākais būt: pat ja viņš neuzskata, ka laiks labi pavadīts un no bučas izvairās (tiešām traģisks iznākums, bet nu izslēgt neko nevar), es "nedaudz" aplauzīšos un varēšu kārtējo gaudu gabalu ieraxtīt kladē. Pieliecos un bīdu savu galvu tuvāk viņējai.

...viņš atbildēja. :)

Nezinot ko vēl papildus lai saku - vien pateicu - ceru, ka tiksimies atkal, un devos prom. Redzēsim vai tur sanāks kāds atkārtojums, bet vismaz es saņēmos un par to esmu priecīgs.