Vlads, kas Viktors

Iepazīties - tas ir Viktor Benain. ...kaut kāda nesaprotama iemesla dēļ man viņu gribās saukt par Vladu. Nu nezinu kāpēc. Bet ja tu izskaties tā - vai nav vienalga kā tevi sauc? :P

Top, bott, vers...

Sen nebiju tā iesmaidījis, kā lasot ieraxtu, ko mūsu mafijas krustmāte, Windauboy, ieraxtījis, jautājot pēc izskaidrojuma par topiem un bottomiem un baudām saistītām. ...nolēmu padalīties ar savu pieredzi tāpēc tiem, kam neinteresē to klausīties - īstais laiks, lai tagad kladi vērtu ciet.

Tātad, izlaižot sauso definīcēšanu (ko tu vari izlasīt Subalterna lapā) vien pateikšu, ka ikdienas pierastais definējums topos* (aktīvajos, devējos, utt.) un bottomos (pasīvajos, saņēmējos, utt.)** manuprāt, ir visai izplūdis mūsdienās. Izplūdis tāpēc, ka nekas vairs nav kā agrāk (ja vispār kādreiz bijis), kad pastāvēja ideja par to, ka tu tiec dēvēts par aktīvu, ja tikai drāz kādu un pasīvu - ja tikai saņem. Lielā mērā tas laikam pateicoties versatīlajiem, kas nu jau ir salīdzinoši vairākumā. Ar versatīlajiem es saprotu tos džekus, kuriem ir 2x vairāk iespēju vakara gaitā uzlabot savas izredzes atrast kādu ar ko pārgulēt (un te mēs nerunājam par bi). :)

To saprast, manuprāt, ir svarīgi tikai viena iemesla dēļ: pareizi motivēts ezītis savu kažoku apmetīs uz otru pusi ne vienu reizi vien. ;)

Bet atpakaļ pie iedalījuma un baudam. Ja mēs cenšamies baudu gūšanas veidus piesaistīt vienam vai otram "seksuālās preferences veidam" - vidējais tops pārsvarā baudu gūs no saņemta orālā vai sniegta anālā. Turpretim bottoms baudu gūs no orālā kā sniegta, tā saņemta un arī saņemta anālā. Versatīlais baudu gūs no abiem kopā saplusotiem... Un te mēs vienkāršības pēc pat nepieminam visus tos "vidussexa" veidus kā, piem., abpusēja kulakā raušana.

Mūsdienu vidē tas sen vairs nenotiek tik sausi un vienkārši. Esmu saticis tik daudzus "topus", kas kā nepiepildāmi putekļu sūcēji sūkā visu ko var dabūt rokas stiepiena attālumā vai ir gatavi pat ieplest kājas, ja redz īsto daiktu gatavu un "bottomus", kas ir gatavi pārvērsties baudaskāros zvēros, ja sev priekšā uz gultas redz īsto pēcpusi...

Esmu drošs, ka ne man vienīgajam tāda pieredze. Jeb citiem vārdiem sakot - pareiza motivācija liek šai pasaulei griezties uz priekšu...

Tu nepiedzimsti par topu, bottomu vai versatīlo - šis iedalījums ir seksuālās preferences rezultāts un ikdiena pierāda, ka izmaiņas notiek nepārtraukti. Vienkāršāk saprotams tas ir ja pielīdzini to šokolādei: Kādam garšo baltā šokolāde, cits ēd tikai rūgto melno, bet cits atkal grauž visu ko var dabūt pa rokai... Nekur nav teikts, ka uzrodoties jaunam brendam/garšai/iepakojumam, tava izvēle nemainīsies par labu tai.


------------

* jā, jā, lietoju angliskos iedalījumus (top/bottom/versatile ir tas kā parasti gejus iedala angliski runājošajās vietās), jo vienkārši man ar tiem nesaistās iedoma, ka aktīvs nozīmē HIV pozitīvs - nu nezinu kāpēc, bet galvā man vienmēr tie divi vārdi saistās un tāpēc vienkārši izvēlos ko vienkāršāku un mazāk uztraucošu.

**latviski pieņemtākais tulkojums (kā jau ar visiem jaunajiem tulkojumiem) ir ļoti aizspriedumains valodas ierobežojumu un to izdomātāju aizspriedumu dēļ. Manuprāt, svarīgi ir uzsvērt, ka būt aktīvajam nenozīmē būt vienīgajam, kas darbojas gultā un pasīvajam - tam, kas guļ kā baļķis. Protams, savā ziņā ir velkamas paralēles, bet tikai tad, ja tu skaties drausmīgi vecus porno vai lasi kādus vecus angļu sexa priekšnoteikumu apraxtus, kur sievietēm gultā ieteikts gulēt nekustīgi, ieplestām kājām. Redzi tagad to vilkto paralēli? :D

Updeits un Googļošana

Tāds jauks rīts sanācis. Saulīte burtiski virsū spīd. Tā vien prasās visu slinkošanu atlikt un vienkārši doties zālītē pagulēt.

Mr. Smukais nozudis - jau vairākas dienas telefons klusē... Toties atkal uzradies tas puisis, kas gribēja tikai pa draugam. Es viņam esot pamatīgi pietrūcis un nu viņš atkal sadūšojies man pateikt - sveiks... Nu uz kurieni tas vilciens te brauc? Man līdzu nākošo pieturu, es izkāpju! :( Tā nevaru sagaidīt nedēļas vidu, kad došos īsā, bet nopelnītā atvaļinājumā... Galvenais neaizmirst sauļošanās krēmu.

Nu jā... Kas vēl? AAAA, man te ziņo, ka Windauboy nolēmis noskaidrot kurš ir interesantākais homo blogs latviešu valodā... Protams, tur ir vairākas iespējas, bet tu jau zini kurš ir labākais, pareizi? :D :D ... ;D

Ar nožēlu secinu, ka nevienam nav pa prātam mana ideja par mums apkārt esošo foršo puišu konkursu... Atstāt man viņu spēkā līdz vasaras vidum cerībā, ka kādam būs vēlme piedalīties? Vai varbūt vienkārši aizmirst ideju par konkursiem vispār? Gribējās uztaisīt ko interesantu, bet tev laikam "interesanti" saistās ar ko citu.

[nedēļas dziesma manā galvā - Gettin over you. ...all the things i know right now, if i only knew back then... is no getting over, no gettin over you...] :D

Visa cita starpā: ja esi ar Googli uz tu, noteikti būsi pamanījis kādu no viņu nesenajām reklāmām, kā šo, piem.:



Nu forši izdomāts, vai ne? Bet vēl labāk ir tās parodijas, kas klejo pa netu. Kaut vai šī:



Arī tu vari izveidot savējo, ja aizčāpo līdz šai lapai un sapildi vajadzīgo. ...man nekas sakarīgs neienāca prātā, bet esmu drošs, tu paniekosies un ko labu izdomāsi.

LGTB draudzīgs hotelis...

Kad es kur dodos, parasti rezervēju hoteli palikšanai jau krietnu laiku iepriekš un tad mierinu sevi, ka mazāk klapatas sanāks un vēl mani svešā vietā ne tā neapšmauks. Tāpat kā McDonalds, arī svešumā ieraudzīts pazīstams hoteļa logo ir sava veida drošuma un tās stabilās pasaules (ko tu zini) garanta sastāvdaļa.

Vai es pievēršu uzmanību tam lai hotelis ir gejiem draudzīgs? Jāatzīstas godīgi - līdz pat vakardienai īsti neredzēju atšķirību starp "gejiem draudzīgs" un manu kredītkarti akceptējošs hotelis. Kad tu nožvidzini to zelta krāsās mirgojošo plastmasas gabaliņu viņiem gar degunu iereģistrējoties, esmu vairāk kā drošs: viņi ir ar mieru kļūt arī par gejiem draudzīgu hoteli. Bet laikam jau man ar to nav nācies saskarties, jo ceļoju pārsvarā viens. Kas nozīmē vienu - nu nav mani tik viegli atšķirt no pārējās tautas un sākt piem., apcelt, jo esmu gejs, utt. Problēmas varētu rasties vien tad, kad kopā ar kādu otru iereģistrētos vienā istabā ar divguļamo gultu...

Pavisam nesen (nu labi, nevis nesen, bet mēnesi apmēram, atpakaļ lasīju, ka lezbiešu pārim atteikta apmešanās kādā Anglijas mazpilsētas B&B, jo redz tās īpašnieki esot katoļi un viņu ticība neuzskata, ka 2 meiteņu intīma gultas dalīšana ir pieņemama. Iespējams samelošos, jo atmiņa pieklibo, bet pieļauju, ka abas meitenes (un bars LGTB organizāciju) aizstiepa šo notikumu uz tiesām par diskrimināciju, jo likumi esot augstāki par reliģisko brīvību...

Lai nu kā ar tām tiesām un baznīcu tur, bet šādi gadījumi tomēr var būt par iemeslu, lai ceļojot ar kādu kopā apdomātu izvēlēties "gejiem draudzīgu" palikšanas vietu.

Viss šis garais ievads, jo vakar uzgāju raxtu par Expedia (tūrisma rezervāciju portāls) ieviesusi jaunu iespēju pie hoteļu atlases īpašībām izvēlēties arī "LGTB draudzīgumu". Ar to saprotot - staffs nerauks degunu, ja reģistrējoties iekšā ar savu puisi izvēlēsies dubulto gultu; saņemsi sakarīgu attieksmi, kad jautāsi par tuvākajiem geju klubiem vai pārvietosies pa hoteli ar partneri rokās sadevušies.

Bet nu jā: tātad tagad Expediā veicot hoteļu atlasi, tāpat kā, kad tu skaties par hoteli, kas ir ar gaisa kondicionieri vai peldbaseinu, pastāv iespēja atķeksēt arī LGTB draudzīgumu. Un lielais jaunums esot tas, ka meklējot "LGTB draudzīgu" hoteli, tu netiec novirzīts uz citu lapu - "LGTB ceļojumiem", kas piebāzta ar LGTB atribūtiku un piedāvājumiem, kā tas ir vairākos citos lielajos portālos, bet netiec izdalīts un vari palikt tai pat lapā. Tā teikt - nu neesat jūs frīkainas baltās pelītes, kurām jāiet caur citu lodziņu pieteikties.

Varbūt šis ir mazsvarīgs jauninājums tiem, kas hoteļu rezervācijai izvēlas tikai geju portālus, bet tādiem kā man, kas savu palikšanas vietu pārsvarā čeko starp "baltajiem cilvēkiem (hetero) paredzētajiem ceļiem", šķiet, ka šāda biznesa pieeja ir tiešām papildus solis diskriminācijas izskaušanā un dod iespēju tev īpaši neizcelt savu sexuālo orientāciju, kad dari ko tik vienkāršu kā skaties pēc apmešanās vietas.

Liels bija mans pārsteigums, ka Rīgā un tās apkaimē no apmēram 100 hoteļiem Expedia listē, "LGTB draudzīgs" izrādījās vien kāds hotelis Jūrmalā, atstājot visus radisonus un revalus (kuri tradicionāli, nu vismaz manā galvā, pārstāv Skandināvu vērtības) ar garu degunu.

Kārtējais brazīlietis

Brazīlieši ir visur. Modes lapās, porno lapās un pat pie Madonnas sāniem. Tā vien šķiet, ka pasauli pārņēmis īsts brazīliešu bums.

...un to var saprast - nav ko noliegt - viņi IR sasodīti sexīgi. Arī šis: Elvis Fernando :P

17. maijs

Izrādās šodien ir 17tais maijs. Vai tu zini kas 17. maijs bija pasaulē? Jā, kārtējā pirmdiena. Kārtējā maija diena. Bet ir viena iezīme, kas šo dienu izceļ pārējo starpā: Pasaulē 17to maiju atzīmē kā starptautisko dienu pret homofobiju.

Nu un? Ne jau 1as dienas nosaukšana vienā vai otrā vārdā uzreiz var palīdzēt izskaust homofobiju, pareizi? Nu nav gan pareizi. Redz, izrādās, ka patiesība ir tur ārā un tur ārā ir 17. maijs, kas ir starptautiskā diena pret homofobiju. Citiem vārdiem runājot - šī ir 1 PAPILDUS diena, kad visiem atgādināt - homo ir arī starp mums, akceptē to! Tā nav slimība. Tā nav lipīga padarīšana. Tādi paši cilvēki vien viņi ir. Dinozauri izmira, jo nespēja pielāgoties laikam, neesi arī tu dinozaurs. Utt. Lai kāds būtu texts - ideja viena: ir jārunā par homo, jāskaidro un "jāapgaismo". Homo nav kaut kas par ko klusēt. Jo vairāk runāsim, jo vairāk cilvēki mums apkārt ar to saskarsies un tas ir viens papildus solis uz homofobijas izskaušanu.

* (aptuvens tulkojums) Ja homosexualitāte tiek uzskatīta par slimību, tad zvanam uz darbu un sakām: Hallo, šodien strādāt nevaru, vēl joprojām esmu zilais. /ASV geju tiesību aktīvists Robin Tyler/


Pavisam nelielai atkāpei: laiku pa laikam, ieslēdzu šo video (nē, nav par homo tēmu, bet atliek vien nomainīt climate change pret homosexuality un viss ir pilnīgi tāpat) un paskatos pāris reizes, kad vajag nedaudz saņemties. Dod tādu pozitīvo enerģiju un izpratni par to, ka viss sākas no mazumiņa, ko darām mēs paši. Un ar homofobijas izskaušanu jau būs tāpat. Būs.




Labi, ar labunakti. ;)

Latvijas tēvaiņa dienasgrāmata

Hmmm... Lasot zemākpārpublicēto nevarēju saprast - vai tiešām tāda ir realitāte vai vienkārši uzspēlēta akcija? ...ja realitāte - vai tiešām latviešu sievietes kaut ko tādu ir gatavas paciest?

...un tad vēl tiek jautāts kāpēc geji ir sieviešu labākie draugi!!!

P.S. manas visdziļākās līdzjūtības tev Anna.

ņemts no TVnet

---------------

Apmierini ziņkāri: ko veči raksta dienasgrāmatā (1.daļa)


Viņš jau ir noguris no taviem apnicīgajiem jautājumiem – ko viņš domā, kā viņš jūtas, kas notiek ar jūsu attiecībām utt. Tāpēc mēs palūdzām diviem vīriešiem deviņas dienas pēc kārtas pierakstīt dienasgrāmatā savas domas par attiecībām. Lūk, ko mēs uzzinājām.

Kārlis, 38 gadi, strādā reklāmas aģentūrā, ir sešus gadus kopā ar Annu, 30 gadi, beigusi ekonomistus, jau trīs mēnešus bezdarbniece.

Pirmā diena

Šodien mani aizvilka uz Žagarkalnu. Kaut kā vienojāmies, ka turp braukšu es, bet atpakaļ – Anna, lai vismaz var augšā kafejnīcā pasēdēt un kādu drinku iedzert. Par zupu, tas ir, benzīnu, protams, jāpogā pašam. Bļin, es saprotu, Alpi, kaut vai Karpati, bet ko tie latvieši var žākstīties pa pļavām… Patiesībā jau Anna nobrauca vien pāris reižu. Cik redzēju pa bāra logu, satika kaut kādus paziņas un kādu stundu flirtēja ar vietējo instruktoru – pumpainu kazbārdekli stulbās sarkanās biksēs.

– Kā to čali sauca?
– Kuru tad?
– Nu, kalna galā ar āža ģīmi!
– Āāā, nemaz neatceros – viņš manai draudzenei mācīja snovot…


Otrā diena

Aizgāju gulēt piecos no rīta turpat viesistabā – sākumā kompī skatījos The Road, pēc tam pa teļļuku – NBA spēli. Forši tomēr reizēm gulēt vienam, neviens blakus negrozās, nedunkā ar tekstiem, ka es baigi krācot!

Pamostos ap vieniem – forši, Anna stāv virtuvē pie vakardienas netīrās trauku grēdas un bez labrīta iebrauc man rumpī – ko tu visu nakti darīji, nevarēji nomazgāt! Bļin, pati, droši vien, desmitos piecēlusies… A, ko tu pati, mīļā, sadarīji? Pārrakstīji savu smalko CV? Varbūt adīji zeķes tam pumpainajam āzim? Bļin… Vakarā līdz pat De Facto nerunājam. Anna aiziet, deklaratīvi aizcērtot guļamistabas durvis… Bet mēs esam puiši ar lepnumu, varam ieiet freshporntube.com un paņemt rokā!


Trešā diena

Zvans uz ofisu.
– Es aizbraukšu pie mammas!
– O, tu esi atguvusi balsi!
– Es savu kafijas krūzi izmazgāju pati!
– Nu, Valdis tev piespraudīs ordeni!
– Ļoti asprātīgi! Atbrauksi man vakarā pakaļ?

Zvans uz mājām.
– Es palikšu pie senčiem.
– Kas noticis?
– Mmmm, nekas.
– Es varu aizbraukt.
– Man sāp galva. Es jau taisos uz gulēšanu.
– Paklau, nūūū, es tur vakar… (signāli klausulē)

Ceturtā diena
No rīta veļas kastē uzduros pāris Annas apenēm, hmmm, ar visai specifisku aromātu.
– Čau, kad būsi?
– Pēc kādas stundas.
– Ieliksi drēbes mašīnā?
– Vai tad tev šovakar nav treniņš?
– Nu?
– Rīt no rīta visu kopā arī izmazgāšu? Tu laicīgi būsi?
– Nu, kā sanāks.
Pēcpusdienā atnāk SMS no Ingas – manas bijušās. Baigi noilgojusies esot, satikties vajagot, bla bla bla…

Pēc treniņa ar čaļiem krogā garšīgi padzeram alu un uzspēlējam pokeru. Mājās vēlu. Anna jau guļ.


Piektā diena

Anna klusē.
– Nu, piedod! Iznāca ilgāk pasēdēt – izrādās, Ģirti vakar bija!
– Kas ir Inga?
– Kāda Inga? – es ieslēdzu pamuļķi.
– Neiztaisi mani par idioti! Ilgojos pēc tevis – atceros tās trīs dienas Līgatnes muižā… Vemt gribas!
– Bļin, jūsu ģimenē tas laikam ir iedzimts. Tava māte rakājās fātera papīros, bet tu lien iekšā svešos telefonos!
– Mana mamma nekad…
– Ko tu tur pļurksti? Pati man vēl nesen teici, ja mamma nebūtu…

Babam! Šķiet, guļamistabas durvīm būs jāmaina stikls.

Zvanu šefam, atprasos. Tulpes, dārgs vīns (septiņi lati par pudeli – bļin, šajos laikos)… Fleitēju par to, kā tā Inga mani pilnīgi vajā ar saviem mesidžiem, bla bla bla. Superīgi naturāls sekss. Pat divas reizes! Varbūt tas vīns nebija par dārgu?


Sestā diena

– Kažuli, es tev omleti ar šķiņķi uztaisīju!
Liekas, dzīve sakārtojas… Skatos pēc savām treniņdrēbēm.
– Tūlīt būs izmazgājušās!

Pēc pusstundas.

– Bļin, ko tu esi tur sadarījusi! Kādi tie mani baltie Nike šorti tagad izskatās!
– Es taču gribēju kā labāk! Kā es varēju zināt, ka mana veļa var tā krāsot!
– Bet kakova hrena tu pie universālā pulvera vēl uzgriez 100 grādus!

Vakarā pēc treniņa kārtis paspēlēt nav iespējams. Viņa zvana ik pēc pusstundas un kauc, lai braucot mājās, esot nopirkusi balinātāju, cikos mani gaidīt – džeki skatās uz mani kā ar tupeli sabradāto…


Septītā diena

Šodien ejam uz tusu pie Annas brāļa Raivja – baigā šiška bankā, viņš kā pāvs lepojas ar savu stulbo terāriju un diviem izkaltušiem bruņurupučiem. Un tur jau tradicionāli būs jāēd suši un jāuzdzer tas skābais plūmju vīns vai siltais kā čuras sakē…

Neticu savām acīm – meksikāņu vakars – tortiljas, načos, tekila! Saunā iepazīstos ar Raivja kolēģa māsu. Tekila reāli pacēla – tagad man uz bankas bukleta ar lūpu krāsu ir uzšvīkāts Intas mobilais.


Astotā diena

– Kažuli, man ir ļoti slikti…
– Tu pievēmi manu portfeli!
– Piedoood!
– Un vēl tu koridorā tēloji suni un mēģināji man iekost kājā…
– Mmmmmm. Man sāp vēders… Vai tu aiziesi uz aptieku un nopirksi man tamponus?


Devītā diena

Šodien Annas draudzenēm kaut kāds pārtijs Līvu Akvaparkā. Anna, neskatoties uz savām reizēm, vienalga, uzstīvējusi peldkostīmu. Ārprāts, cik garlaicīgi! Labi, ka bārā ir svaigs izlejamais alus. Pēc ceturtā kausa ieskatos un pamanu uz Annas augšstilbiem zīmīgas rieviņas – bože moi, viņai jau veidojas celulīts!
***
Inta kā tāds sātans piezvana pati… Saku, ka pārzvanīšu. Likās jau sasodīti laba, bet tekilas arī bija ļoti daudz. Laikam jau drošības labad būs jāiegādājas otra simkarte – man viens čoms tā dara, vienīgā bēda – nedrīkst aizmirst nomainīt… Bet Intai jau arī neizbēgt celulīta…

Vairāk caurumu baudai?

Pateikšu godīgi - nekad neesmu sapratis ideju par auskariem. Nē, ne jau tikai par auskariem puišiem, bet arī meitenēm. Ir indivīdi, kas tos var pavilkt, bet lielos vilcienos - manuprāt, auss ļipiņa ir pārāk sexīga (jā, tieši tā - sexīga), lai to izpurgātu ar caurumu vidū, kurā iekarināt vizuli. ...vai vēl trakāk - rores gabalu, kas ausi pārvērš par pilnīgi nepievilcīgu nokarenas "gaļas" muckuli.

Labi, ne par auskariem runa šoreiz. Šoreiz prožektoru gaismā ir caurumi mēlē, krūts galiņos un arī TUR. Jā, tieši tā - ir cilvēki, kas uztaisa papildus caurumu arī TUR lejā. Caurumu riņķim, stienītim vai nu kam līdzīgam.

Pretēji auskaram - šos var pamanīt tikai attiecīgu apstākļu sakritības rezultātā, piem., apspīlēts krekls vai bikses (mutes atvēršana dažreiz arī ir šajā saraxtā), pie kuriem parasti būs speciāli piedomāts, lai celtu tos gaismā.

Vēl viens vienojošais elements ir - tiem tik piedēvēta papildus bauda sexā! Tiek piedēvēta, jo 1) man nav neviens no tiem, tātad atliek vien samierināties ar info no paziņām, kam tāds/tādi ir; 2) pat pie visas uzkrātās pieredzes, man nav gadījies atrasties gultā ne ar vienu, kuram būtu kāds no pieminētajiem. ...nu neviens no mums nav perfekts. :(

Par baudu runājot man gan uzreiz prātā nāk ideja par tām sāpēm baudas vietā, kurām tev jāiet cauri, lai to "draugu" dabūtu iekšā! Cik nu es to saprotu - gan krūts galiņu riņķiem, gan riņķiem TUR apakšā ir jābūt ieliktiem, kad esi uzbudināts (tad esot maximāli nostiepta āda utt.). UN tad vēl visa tā jezga līdz tur sadzīst... Jeb citādāk to visu pārfrāzējot: es varu tikai iedomāties cik drosmīgam ir jābūt, lai ietu tam visam cauri. Respekt.

Bet no otras puses - varbūt, ka šis ir tas veids, kā izbaudīt nebijušas sajūtas? Pārfrāzējot teicienu: caur sāpēm uz baudu! Ja nu tev ir, piemēram, nejūtīgi krūšu galiņi - varbūt iekārts metāla riņķis var iedvest interesantas/nebijušas sajūtas tajos. :D Bet tad atkal - vai tiešām bauda ir abiem vai tikai tā riņķa īpašniekam sexā?

Ja tev ir gadījies saskarties ar kādu no tiem, vari apgaismot mani (un pārējos) par baudas aspektu tajos? Ir? Nav?

Pietiks teoretizēt...

Satiku Mr. Smuko vakar atkal. Pēc darba, pirms devos mājup. Tikai uz tasi kakao. Viņš sāk vairāk runāt. Var skaidri redzēt, ka puisis sāk pierast pie manis. Nē, ne jau ieķeršanās veidā, bet tajā vienkāršajā - atvērtības, veidā. Viņš sāk vairāk runāt, pats ir gatavs nomainīt sarunu tēmu (njā, skan bērnišķīgi, bet tu jau zini kā ar mums vienpatņiem ir - ir grūti pierast pie jaunumiem un atvērties), utt. Ir tik interesanti skatīties kā brīdī, kad atvadāmies, viņa acis raugās manī ar domu - būs buča vai nē? Viņš nav vēl tik drosmīgs lai pats pieliektos un mani noskūpstītu. ...bet, kad to izdaru es, viņš atbild ar baudu. :) (it kā man tā pieliekšanās un tuvošanās viņa lūpām neprasītu saņemšanos, yeah, right!) :D

Rīt no rīta mums abiem brīvs... Viņš ieminējās, kaut ko par čāpošanu ciemos pie manis.

---------

"Tu laiku pa laikam uzrxti par randiņiem, tad var spriest ka meklē attiecības?" man uzjautāja puisis, ar ko sanāk sačatot tā pabiežāk, kad vakar vakarā stāstīju par savu kakaošanu ar Mr. Smuko.

Vai tā tiešām ir? Vai es tiešām meklējos pēc attiecībām?

No vienas puses - hei, man ir savs ritms, sava dienas kārtība, savas prioritātes. Labi, tu vari to saukt arī par savu neatkarību: Tev nav nevienam jāatskaitās kāpēc neesi tur, kur tev vajadzētu būt. Tu vari flirtēt ar čaļiem netā un tas nav jādara slepus. Tu, un tikai tu, izlem ko, kur, kad. ...būt vienam ir vieglāk.

No otras puses - katrs grib kādu ar ko ne tikai pasexsot, bet dažreiz arī no rīta pamosties kopā un pa dienu gultā pavāļāties jeb filmu kopīgi paskatīties, kopīgi aizčāpot pa molu pavazāties, kopīgi cept ābolmaizi vai klusumā lasīt Sestdienu. Un tad jau vēl paliek tas "pieķeršanās" jautājums...

Bet vai es būtu ar mieru zaudēt daļu vienas puses, lai iegūtu daļu tās otras? Hmmm... Vai es īstenībā zinu, uz ko tiecos ar šādu apņemšanos? Varbūt viss, kas man ir, ir tikai sabiedrībā esošs uzskats, ka būt vienam nav stilīgi un tāpēc visiem ir jāmeklē kāds otrais? Bet vai tas ir tas, ko es gribu?

Zini, ko - par to es tagad vienkārši nedomāšu. Nav ko galvu mocīt ar teorētiskiem jautājumiem, kas mani tagad (nu būsim reālisti - kakao un orālais, ne tuvu nenozīmē, ka esmu nozvejots vai grasītos kādu nozvejot, pareizi?) neskar. Varbūt arī tā ir kā saka: dzīvo un redzēsi kā sanāk!

Vanity Fair bildes

Tie, kas prot lasīt angliski un tie, kas laiku pa laikam pāršķirsta glancētos žurnālus (tas nekas, ka sieviešu mērķauditorijai galvenokārt domātus) droši vien zin par tāda izdevuma kā Vanity Fair esamību. Tad nu šis pats izdevums jūnija numurā galveno tēmu ir atvēlējis pasaules futbola čempionātam, kas notiks DĀR jau pavisam drīz.

Lai nu kā tur būtu ar to tēmu, galvenā fotosesija šai tēmai ir: Slaveni futbolisti apakšveļā, kas izveidota valsts krāsās! :D

Bildes fotogrāfējusi slavenā Annie Leiboviz... Un lai arī pagaidām pieejami tikai daži reklāmas bilžuki, pieļauju, ka jau drīz mēs redzēsim arī pārējos. :)

Un arī viens video ar to, kā tas viss tapis:

Lidosta

Šodien sanāca gar lidostu braukt. Lidmašīnas nolaižas un paceļas. Kāds ar tām dodas mājās, cits vienkārši projām... Nezinu kā tev, bet man lidošana vēl joprojām saistās ar ko interesantu un aizraujošu (pat neskatoties uz Ryanaira ideju to visu vienkāršot līdz parastākajam transporta veidam).

Nu ir tur kaut kas nedaudz maģisks tai visā. Jau no tā brīža, kad tu aulekšo uz lidostu, lai paspētu uz savu reisu (nu es vienmēr aulekšoju, jo esmu kā parasti - par vēlu). Lai nu kā, šīs fotosesija nedaudz aizķērās visā lielajā neta foto jūrā tieši šo interesanto fīlingu dēļ. Nu ir lidosta tā vieta, kur acis palaist pastaigā, nu ir. :P

Randiņš...

Nu jā, vakar atskārtu - man tiešām vajag kādu kā Merelina (sekoju tai meitenei līdzi twiterī un viņa tur izrunājās par randiņu noteikumiem nesen), kas varētu pasviest idejas randiņam un pastāstītu kā uzvesties randiņā... Varbūt tu vari arī ko ieteikt?

Bet visu pēc kārtas (nu man gribās ar kādu to izrunāt, so: shut up and listen!): tas pats puisis ar ko kakao dzēru, tas pats puisis ko uz ielas nobučoju, tas pats puisis, kas piekrita vakar ko kopā sadarīt. Bet kad es pēdējoreiz uz normālu randiņu biju? UUU... Njā... Nu ko - ja es nevaru izdomāt neko oriģinālu, tad nolēmu - pieturēšos vien pie sava dienas plāna un ierosināšu viņam piebiedroties. Riskanti, bet nu ko padarīt, ja nav ideju? Dienas plānā - gājiens uz muzeju. Jauna izstāde, kas manu prātu urda jau kādu nedēļu un ko gribas apskatīt. ...viņš piekrita nevilcinoties.

Tu jau zini kā ar muzejiem ir: nu nav tā vieta, kur baigi čupoties, bet tu esi kopā tik un tā. Nu tā lēnām.

Ko darām tālāk? Laiks ārā pretīgs, ēst vēl negribas... Viņam nav ne mazākās jausmas. ...tātad man atkal jāizlemj. (Dažreiz man šādi cilvēki, kas nevar izlemt, tiešām drausmīgi tracina. ...bet viņa zemās jostas džinsi šoreiz viņu izglāba - nu tik sexīgi tas viss kopā izskatās. Vai varbūt tur dupsis bija tas, kas uzmanību man visu laiku piesaistīja.) Lai nu kā (atgādinu: nu nezinu es ko randiņos pirmajos var un nevar), ierosināju: iepērkam trūkstošās barības un dodamies pie manis vēlās pusdienās vai agrās vakariņās - līdz tiksim pie manis ar barību, būsim arī izsalkuši un viss būs tieši laikā.

Izrādās (sauksim viņu par Mr. Smuko :) ) Mr. Smukais ir veģetārietis. Damn, nodomāju, kad to izdzirdēju. Nu kur vēl tālāk šī pasaule var aizgriezties - man nav ne mazākās jausmas kā un ko ar tiem tipiem darīt. BET tici vai nē: viņš ēd vistu, jo tā nav gaļa, bet mājputns. Hmmm, nodomāju, nu interesanta pieeja - katru dienu tu uzzini ko jaunu. :D Lai nu kā: tātad būs mums vistas pasta.

Neesmu pirmo reizi virtuvē un pasta sanāca laba (nu neesmu te, lai sevi slavētu). ...ar taizemiešu zaļā karija un saldā krējuma mērci - nu vienkārši - jamī. Viņš uzstāja, ka jāpērk arī vīns, jo redz, viņš nevarot neko norīt bez tā... Nu man nekad nevajag papildus mudinājumu lai pirktu vīnu tā kā...

Par vienu lietu gan sabijos vakar: katru reizi kā es tuvojos viņam nedaudz tuvāk kā parasti cilvēki dara - viņš atkāpjas soli atpakaļ. Un tā burtiski visu laiku. Sāku jau domāt - varbūt esmu galīgi greizi ko sadarījis un randiņa vietā viņš šo visu redz tikai kā iespējamo draugu čupošanos. Nu tikai pasaki, ka tevi tas neuztrauktu. Par to domādams, vēl muzejā esot, saņemu drosmi un kāpjot lejā pa kaut kādām kāpnēm, pagriežos un tuvojos viņam, lai noskūpstītu. Muzejs patukšs, clvēki apkārt nav - atgrūdīs, atgrūdīs, bet tad vismaz zināšu. Neatgrūda. Atbildēja.

Kad vēlāk, jau ēdot, uzjautāju vai neesmu ko ne tā sadarījis, kad viņš katru reizi atkāpjas soli, man pietuvojoties, tiešām nespēju apvaldīt ieņirgšanu, kad puisis nedaudz nopietni, bet ar smaidu uz lūpām man stāsta: es gribu būt nākošais premjerministrs un tāpēc negribu lai kāds man kompromātus sataisa!!! :D Hmmm... Njā... :D Laikam es, aizvakar bučojot viņu uz ielas, šo sapni nedaudz pabojāju un tāpēc viņš tagad tāds uzmanīgs kļuvis... :D Nu labi. Atceros kad es lietoju līdzīgu atrunu gadus atpakaļ... Bet par to vēlāk. Un ideja par premjerministru geju man šķiet visai interesanta, lai to palaistu neapspriežot atsevišķi (vēlāk).

Paēdam, piebeidzam vīnu un tagad abi sēžam, nezinot ko īsti darīt tālāk. Šķiet arī viņam nav īsti skaidri noteikumi randiņiem, kas nozīmē - arī viņš tāds apjucis - nav īsti iemesla, lai paliktu ilgāk, bet prom iet arī negribas. Laikam vīna ietekmē saku: ejam uz manu istabu, nav te ko virtuvē sēdēt. Ko mēs tur darīsim? Nūuuu es, iespējams, pacentīšos tevi atkal noskūpstīt, atbildu. (da ko citu uz tādu jautājumu atbildēt, nav man kāršu vai automodelīšu kolekcija, ko izrādīt). Bet tikai noskūpstīt, viņš strikti konkretizē un turpina: Es nedomāju, ka mēs esam gatavi uz ko vairāk. DING DONG - redz, viņš pieļauj iespēju, ka būs kas turpmāk. :)

Neiedziļinoties detaļās: Viņš zin kā skūpstīties... Un tiešām smuks augums puisim, it īpaši, kad pilnīgi kails uz maniem linu palagiem :D Nē, mēs nedarījām neko uz ko viņš nebija gatavs, bet tici vai nē, viņš arī bez tā bija gatavs uz daudz ko.

Ceru, mēs drīz atkal satiksimies viņš vēl piemetināja, kad jau devās uz pieturu gaidīt sabiedrisko.

Tagad tu man pasaki - kur lai iet, ko lai dara nākošajā randiņā? ...ja būs nākošais randiņš. Tik ļoti negribas vienkārši vazāties apkārt bezmērķīgi. Merelin, ja tu te lasi, nekrati galvu šausmās par pieļautajām kļūdām - nu ko padarīt, ja uz randiņiem tik bieži neiet, nākas improvizēt. :P

Daudz rozā dieniņu... :P

Tev un sev - apsveicu, pirmais gadiņš pievarēts! Jup, arī TEV liels paldies un tortes gabals ar svecīti - arī tu esi krietni piedalījies (komentējot, caur e-pastu vai pat savā blogā mani pieminot un dodot iedvesmu ieraxtiem*).

Nedroši drukājot pirmos ieraxtus es pat iedomāties nevarēju, ka iegūšu pāris jaunus paziņas un tik daudz regulāru sekotāju, kā tas ir tagad. Bet lielākais motivators, kas mani mudina turpināt un neapstāties ieraxtos ir tas progress, ko es redzu geju puišu attieksmē pret būšanu gejam. Un progress ir redzams ne tikai komentu apjomā vai tavā aktivitātē epastā. Nē, ne jau mans nopelns tas ir. Bet man ir tāda maza cerība, ka mana klade ir viena no tām sastāvdaļām, kas tev parāda un pasaka - tu neesi viens, kas gejs.

Labi, iedziļināšanos ideālos pie malas, laiks tostam: Pacelsim savas šampja glāzes (sulas, piena vai kafijas krūzes arī derēs) par šo dzimšanas dienu un daudzām, kas sekos.

Kas būs dāvanās? Kādās dāvanās - neviens man nav ieteicis ko īsti darīt, lai kopīgi nosvinētu (atceries, es jautāju...). Hmmm... Vai 2 jaunas adresītes video izklaidei derēs? Esmu tās uzgājis nejauši un jāatzīstas - iekļauju tās ar prieku - labas... :P Apakšā pielikšu arī linku uz bezreklāmu party radio BysTownLive, kas ir mans iecienītākais (nu, ja nu tev garīgais uz labu party pie sevis). Protams, īpašs puzzle un, un, un...

D

*Liela dzimšanas dienas buča arī Sapnim. Nu ko tur liegties, laiku pa laikam (kad viņš nav uzvilcis lūpu)viņam sanāk labas idejas, kas aizrauj citus un dod iedvesmu ne vienam vien ieraxtam arī te. Peace, Love, Pink power! :P

Esmu atpakaļ zirgā

(Tiem, kas jautāja) esmu sveiks un vesels. Klusums iestājās, jo bija saspringta nedēļa darbā, kas ģenerēja nogurumu, tam visam papildus vēl laba noslodze gultā un rezultātā enerģijas pietiek tikai lai izčekotu meilus. Nu esmu nedaudz saņēmies. ...un ir jau arī ko pastāstīt.

Bet visu pēc kārtas:

Izrādās mistiskā slavenība, kas atklāja sevi kā geju(lezbieti) 5tajā maijā, pirms sarīkotas pamatīgas mēdiju plānošanas kampaņas, ir kaut kāda mistiska Chely Wright - amerikāņu kantrī dziedātāja/ izpildītāja/ bla bla bla... Un tici vai nē, bet viņai vakar (dienu pirms visas šitās lielās parādes) ir izlaista memuāru grāmata (vai kaut kas īdzīgs) un arī jauns disks. ...nu citiem vārdiem runājot - bija cerība to visu noreklamēt un uzziesties uz popularitātes. BET neizdevās. Svarīgākie mēdiji (jau pieminētie The View un Larry King Live) apvainojās uz viņas publicistu, ka viņš neesot varējis nosargāt šo ziņu krietni labi un tā esot parādījusies netā 2 dienas pirms visa pasākuma un intervijas atcēla, jo redz ziņa nav vairs nekas sensacionāls un slavenība arī ne šāda, ne tāda. Te tev nu bija ar gejisko pelnīt...

Otrā lieta par ko es gribēju tev izstāstīt bija: es saņēmos un nobučoju puisi. ...uz ielas, dienas laikā, cilvēkiem ejot garām. Labi, tev var šķist ka tas ir nekas svarīgs, bet atceries, kaut kad atpakaļ runāju par to, ka nevarēju saņemties un nobučot puisi, jo kafejnīcā sēžot šķita bail no apkārtējiem? Tad nu šodien scenārijs atkārtojās. Visam sākumā minētajam pa vidu viens puisis mani uzaicināja uz kakao. Smuks puisis un izrādās - arī gudrs. Padzērām kakao, pačatojām, ieņirdzām, utt. - citiem vārdiem sakot - tiešām labi pavadījām to laiku.

Tu jau zini kā tas ir randiņos, kas pirmie: tu nezini kā lai saprot cik daudz vari atļauties un kādus soļus spert, ja puisis patīk. Tu it kā nejauši centies izdibināt kas un kā, spriežot pēc kaut kādiem mistiskiem žestiem vai smaidiem, pareizi? Bet tai pat laikā visu laiku galvā ir tā doma - a ja nu es ko te nepareizi tulkoju?

Neliela atkāpe tiem, kas tagad par mani ierēc: jā, zinu - iet uz randiņiem nav stilīgi, "sex un prom" ir topā. Bet tai pat laikā tomēr dziļi, dziļi kaut kur gribās arī visu to randiņa procesu. Nu gribās... Un tāpēc arī piekritu.

Atpakaļ pie stāsta: kakao izdzerts un nav īsti iemesla vairs tāpat sēdēt. Arī jau paliek vēls utt. Nonākot līdz ielas stūrim, kur mūsu ceļi šķiras, papliķēju viņam pa plecu (vajadzētu būt skaidri saprotams žests, ka ir interese) un pasakos par kako. Viņš, rokas kabatās sabāzis, kaut ko nomurmulē, bet prom neiet un minstinās uz trotuāra malas. Abi minstinamies tur. Man galvā doma: tagad vai nekad... Nu kas var sliktākais būt: pat ja viņš neuzskata, ka laiks labi pavadīts un no bučas izvairās (tiešām traģisks iznākums, bet nu izslēgt neko nevar), es "nedaudz" aplauzīšos un varēšu kārtējo gaudu gabalu ieraxtīt kladē. Pieliecos un bīdu savu galvu tuvāk viņējai.

...viņš atbildēja. :)

Nezinot ko vēl papildus lai saku - vien pateicu - ceru, ka tiksimies atkal, un devos prom. Redzēsim vai tur sanāks kāds atkārtojums, bet vismaz es saņēmos un par to esmu priecīgs.

Un 5. maija gejs/lezbiete ir: ...

Tā vien šķiet, ka kopš Rikijs publiski paziņoja, ka ir homo puisis, homo maisa gals ir vaļā.

Jaunākais, kas no tā visa ir sanācis: jau kādu nedēļu apkārt cirkulē runas, ka 5tajā maijā ir gaidāma kādas lielas personības iznākšana no skapja.

Nē, es nepārteicos: tiek plānota! 5tajā maijā ap pusdienlaiku pēc Ņujorkas laika kāda slavenība paziņos, ka ir gejs/lezbiete. Atklāti - visai sabiedrībai. Un kas ir pats interesantākais - šīs personas aģents/publicists šo pasākumu izreklamējis pēc pilnas programmas: People žurnāls, Larry King Show un citi smagsvaru mēdiji jau esot piekrituši intervijām un topiekšlapu reportāžām pat nezinot kas tā būs par personu, tik ļoti visiem gribās iegūt arī savu kumosu no jaunākā pavērsiena slavenību coming out.

Un ļauj man atgādināt - pie mums šie mazpazīstamie mēdiju brendi visur citur pasaulē ir zelta vērti un par iespēju paviesoties kādā no šiem šoviem vai žurnāla lapās, daži būtu gatavi nogalināt, bet redz tagad visi piekrīt pat nezinot kas viņš vai viņa būs - kas atļauj zīmēt vien priekšstatus cik liela šī personība ir. Un ļauj man atgādināt: runa nav par vēlēšanām, kāzām vai pirmo bēbi super slavenam mūvīstāram, bet kādam, kas gatavojas paziņot: es esmu homo!

Pats smieklīgākais ir tas, ka kaut kur cirkulējot pat atklāta vēstule no pieminētā aģenta/publicista, kurā viņš lūdz citas zvaigznes atturēties no savas iznākšanas kā homo tuvākajos datumos ap 5to maiju, lai vienkārši nemazinātu minētās zvaigznes iznākšanas bumu.

To, kurš tas īsti būs mēs uzzināsim jau trešdien vēlu vakarā (visdrošāk - ceturtdien no rīta), bet sekojoši purni tiek nominēti kā lielākie iespējamie kandidāti: (senāk vai nesenāk - par viņiem ir klīdušas baumas, bet nu neviens neko īsti nav varējis uzrakt...)

Tom Cruise
Oprah
Dolly Parton
Ellen Page
John Travolta
Eric McCormack
Hugh Jackman
Kevin Spacey
Queen Latifah
Wentworth Miller
Missy Elliot
Shelby Lynne
Pam Grier
Alicia Keys
Kelly Clarkson
Matt Bomer
Venus Williams
JC Chasez
David Archuleta
Jonathan Knight
Anderson Cooper


...nu arī būt par homo izrādās ir naudas vērts. ...vai karjeras (redz, Rikijs atgiezās slavas saulītē).

P.S. lūdzu, lūdzu, lūdzu Dieviņ, kaut tas būtu Wentworth Miller...

3šais

Pavisam nesen aizdomājos par atvērtajām attiecībām, nupat pienākusi reize apdomāt spēlēšanos 3jatā.

Nu visu pēc kārtas. Tā nu sanāca, ka šodien pievienojos gultā 2 visnotaļ jaukiem puikām. Pārim, kas spēlējas kopā. Jautāsi: nu un? Nu it kā jau nekas īpašs - visiem bija tiešām (nu vismaz man no malas skatoties) priex un patika. Tiešām sen nebiju tā drāzies īstenībā. Bet tas, ko es nevaru dabūt no galvas ārā - kas gejiem ir par ideju, ka vajadzīgs 3šais, 4tais vai grupa? Teorētiski es te zaru uz kura pats sēžu tagad zāģēju, jo, ja visi būtu pēc mana prāta, tad neko šitādu es ēst nedabūtu, bet nu visu domu pēc kārtas:

Tu vari man pateikt kāpēc ir nepieciešams 3šais, kur ir 2+1? Vai tas ir nogurums attiecībās? Draugs sexuāli vairs neuzbudina? Gribās kaut ko, ko ar draugu nedarītu? Gribās redzēt no malas kā kāds tavu draugu "paņem priekšā"? Nu kas?

No savām attiecībām (jup, bija man tāds etaps) atceros, ka es vedināju uz 3šā iesaisti, jo draugs vienkārši vairāk neuzbudināja. Īstenībā es pat teiktu, ka 3šais mums sāka parādīties neilgi pirms izšķīrāmies - tātad savā ziņā viņš bija kā tāds katalizators - nu kaut kas neklapē. Bet lai to saprastu, bija vajadzīgs šis 3šais.

...un tad nu man arī tagad ienāca prātā doma par to vai es tur esmu tāpēc, ka viens no viņiem ir pārliecinājis otru par trešā nepieciešamību, ar klusu cerību beidzot atkal dabūt labu sexu?

Vai varbūt mums, gejiem, ir vienkārši lemts nepietikt ar vienu partneri? Vai varbūt es kaut ko esmu palaidis garām?


P.S. Zinu, zinu, dažreiz vieglāk dzīvot būtu, ja es nebūtu kā tāds Nezinītis Mēness ciemā un neuzdotu jautājumus, bet tad tas nebūtu es.