Tiem, kas seko līdzi rozā notikumiem pasaulē noteikti būs ievērojuši Obamas vienu no pēdējiem pienesumiem geju tiesībās tur aiz dīķa. Runa ir par geju (visu homo īstenībā) jauniegūtajām tiesībām apmeklēt savu partneri, kas ievietots slimnīcā.
Visiem, kas tagad rauc pieri nesaprašanā izskaidrošu: civilizētajā pasaules daļā slimnīcās ideja ir pavisam vienkārša - apmeklējuma tiesības daudzos gadījumos (it īpaši smagākajos) tiek piešķirtas tikai ģimenei. Visi pārējie - sūtiet ziedus, balonus vai augļu grozus, bet nu iekšā palātā jums nav ko darīt. Ja tu esi gejs, ne visos štatos ir atļautas laulības vai savienības (lai nu kā viņas sauktu) un tas nozīmē - tu vari dzīvot kopā mūžību, bet māsiņas, kas uzrauga durvis, acīs tu esi nekas cits kā vienkārši draugs, paziņa, garāmgājējs... Un, ja priekšraxti saka - tikai ģimene - tu paliec aiz durvīm. Arī tai brīdī, kad jāpieņem visi svarīgie lēmumi.
Tad nu šis jaunais likums, kas stāsies spēkā pēc kāda laiciņa, paredz šajās apmeklējuma tiesībās ņemt vērā arī homo attiecības.
Tagad atceramies, ka nedzīvojam aiz dīķa, bet tepat. Vai kāds no jums zin kāda ir situācija LV ar slimnīcām un apmeklējuma tiesībām? Tik sen jau neesmu bijis slimnīcā (paldies Dieviņam par to) un tiešām nezinu par to cik atvērti domā pie mums tajās. Bet pieļauju, ka nekas daudz iepriecinošāks neskanēs...
Gejam būt sanāk būt tik piesardzīgam. Ja izdomā ar kādu nopietni dzīvot kopā un uzticēties viņam, jādomā par aizbildniecības tiesībām (ja nu kas ar tevi notiek - aizbildnis būs tas, kas varēs pieņemt lēmumu ko un kur ar tevi darīt un pieļauju, ka es daudz vairāk gribētu, lai par mani izlemj mīļotais partneris nevis vecāki), tāpat par mantošanu, utt... Jup, ikdienā par tādām lietām aizdomājas retais, bet tai brīdī, kad tavs ķieģelis kritīs jau būs par vēlu... Un, nedod Dievs, tu nāc no ģimenes, kur uz tevi skatās kā jocīgo... Filmu cienīgi sižeti garantēti.
LV slimnīcās nav aizliegts apmeklēt savus partnerus un tmldz. Slimnīcā vienīgi es nezinu kā ir ar nopietno lēmumu pieņemšanu partnera vārdā, man nav gadījies ar neko tādu mūsu aprinās saskarties... Vispār jau, manuprāt, kamēr LV nevar dibināt oficiālas partnerattiecības, līdz ar to visus lēmumus partnera lietās pieņemt, varētu katrs no partneriem slēgt universālo pilnvaru pie notāra, kurā atļauj arī šādus lēmumus pieņemt par partnera mantu, veselības jautājumiem un tamlīdzīgi, jo šāda universālpilnvara ir līdzvērtīga pilnīgai kontrolei pār savu mantu un visu, kas saistīts ar personīgajām lietām...
AtbildētDzēstArī man ir sanācis dzīvē saskarties ar šo situāciju un kā par brīnumu slimnīcas personāls bija ļoti pretī nākošs, ko nevarēja teikt par mana drauga radiem.Tiklīdz bija skaidrs, ka draugs vairs no reanimācijas neiznāks, tā pieprasija, lai atstāju mūsu (juridiski drauga) dzīvokli, kaut arī bijām kopā to iegādājuši, remontējuši un iedzīvojuši turpat vai 15 gadus.Tāda nu ir realitāte Latvijā.
AtbildētDzēst