Geju mafija

Kopš sarunas ar Windauboy, netieku vaļā no domas par geju mafijas esamību. Vai iespējamu esamību.

Kas tā tāda jautāsi? Nē, ne jau uzpūsti geji skūtgalvji melnos ādas mēteļos, kas cenšas uzspiest "jumtu" kādam negeju uzņēmējam (lai gan es tiešām gribētu redzēt arī šo versiju realitātē). :D Ar 'geju mafiju' es saprotu - zināšanu par to, kur ir 'savējie' un šīs info. izmantošanu labuma gūšanai. Ne jau šantāžas ceļā, bet "gejs - gejam draugs" ceļā.

Līdz šim man nav sanācis saskarties ar šo fenomenu ikdienā. Ja seko līdzi ieraxtiem, tad noteikti atminēsies arī to, ka man šķiet diezgan netaktiski dot kādam priekšroku tikai tāpēc, ka viņš ir gejs un ar lielāku vai mazāku daiktu biksēs. Bet, jo vairāk es par to domāju, jo vairāk sāku pieļaut ideju - a ja nu tā ir vieglāk dzīvot? Jā, man patīk darīt lietas patstāvīgi un tā apziņa, ka esi sasniedzi visu paša spēkiem ir forša, BET tai pat laikā šī pieeja ir iztukšojoša - tā no tevis paņem daudz enerģijas un laika. Varbūt 'savējo' zināšana var palīdzēt tos abus ekonomēt?

Bet tai pat laikā mani tiešām nepamet tā ideja par šīs mafijas saistību ar sexu. Nu siers par brīvu ir tikai peļu lamatās, pareizi? Līdz ar to vai tomēr nesanāk, ka viss 'geju mafijas' spēks ir tajā cik labi tu spēj sevi noprezentēt, lai tam, kura palīdzību vai pieeju resursiem (nu jau gudri sāku runāt) tu vēlies izmantot, rastos 'motivācija' tev palīdzēt?

Bet cik ilgi tu varēsi tā spēlēties ar iekāri, kādreiz tomēr būs jādod kaut kas pretī... Un ja tu pats neesi atbildīgs par ko vērtīgu (vai piekļuvi kaut kam vērtīgam), tad sex ir vienīgais, kas citam varētu būt interesants, pareizi? Lai arī kādam no jums varētu šķist, ka man 'bikses ir krietni vaļīgas', doma par sexu labuma gūšanai šķiet kaut kā dīvaina... It īpaši, ja puisis 'nav mans tips'.

...vai varbūt man nav taisnība un es esmu pārpratis visu to ideju?

Ouch...

Jau kādu 3šo dienu, kad kāpju pa kāpnēm - jūtu savu celi iesāpamies. Kas notika? Sastiepu laikam nedaudz drāžoties... :D Nēeeeee, ne jau tāpēc, ka es vienmēr neveikls esmu (kas ir tiesa arī), bet šoreiz bija savādāk: nu tu, iespējams, zini, kā ir, kad esi foršās sajūtās un nespēj (negribi) apstāties, lai piekārtotu spilvenu zem ceļa vai nu ko nu tur vēl - tik uz priekšu, vēl nedaudz, un tad vēl bišķiņ, jo jau tik tuvu... :D

Nē, nepārproti mani, nepavisam nenožēloju. Sex bija tiešām labs. ;) Vien katru reizi kad kāpju pa trepēm tagad man tiek atgādināts par to cik tomēr daudz mēs esam gatavi paciest laba sexa dēļ...

Vai tev ir gadījies "ciest" sexa dēļ (domājot ievainojumus, kas gūti nevis, lai iegūtu baudu, bet nu tā - nejauši, kad tiecies pēc baudas un: ups...)?

Pāris jauni video cetrutdienai

2 jauni video:

pirmais video ir no pāris puišiem, kurus jau redzēji iepriekš. Jup, tie paši Bostonas geju futbola komandas puiši, kas centās piesaistīt Ellenas uzmanību (skaties te, ja esi jau piemirsis). Jaunās skaņās un daudz mazāk apģērbti...






Un otrs arī turpinājums. Calvin Klein X jaunajai kolekcijas reklāmas kampaņai. Izaicinoši un, es teiktu, uz naža asmens balansējoši. (īsā reklāma te)

Tās zeķes, tās zeķes...

Tagad iedomājies situāciju - tev nupat kā bijis sex. Tu jau esi atguvies no tā (ja nu tur ir no kā atgūties), velies ārā no gultas un palēnām sāc ģērbties, lai dotos prom (nu man pazīstamāks ir šāds scenārijs, tāpēc arī tev, lai izprastu šo situāciju būs vien jāiedomājas tas pats).

Vai pastāv kāda īpaša kārtība kā tu ģērbies? Zinu, jautājums dīvains, bet tam ir ideja apakšā. Padomā!

Pēdējā laikā esmu piefiksējis vienu interesanti dīvainu lietu: pēc sexa, kad ģērbjos, zeķes cenšos uzvilkt tikai, kad bikses jau ir uzvilktas. Kāpēc? Es pie sevis uzskatu, ka nevar būt nekas vēl tizlāks uz pasaules kā puisis apakšbiksēs un melnās zeķēs (ar spalvainām kājām pa vidu abiem minētajiem).

Nu tracina mani tāds skats. Nē, īstenībā pat iznīcina pēdējās uzbudinātības paliekas. Ne tikai pirms sexa (skaidri saprotams), bet arī pēc! Pēc - tajā ziņā, ka sākas domas - drausmas cik tomēr pretīgi viņš izskatās tā... (un kuram gan gribās būt pārgulējušam ar izskatā pretīgu tipu, pareizi?) Un ja šādas domas sākas man, tad kur ir garantija, ka to pašu nedomā arī viņš?

...protams, tas viss neuztrauc, ja sex ir bijis drausmīgs un tu jau skaidri zini, ka nekad nekāds atkārtojums ar viņu nebūs (pašsaprotami - tad tu ģērbies tik ātri un nevērīgi cik vien vari - galvenais ir tikt prom), bet, ja nu sex ir bijis labs un tu vēlies atkārtojumu? Vai arī viņš ir pazīstams ar kādu no maniem nākošajiem un dalās iespaidos par mani esot melnās zeķēs, bez biksēm...?



P.S. Nu jā - melnas zeķes un uzbudinājums man vienā teikumā kopā neiet...

Motivācija gaidīt vasaru

No iepriekšējām reklāmām jau krietni zināms: kad ES veido jaunu kolekciju, tā ir siekalošanās vērta.

Un jaunā 2010. gada vasasras kolekcija ir palasta sabiedrībā. ...protams ar supersexīgiem puišiem pakaramo vietā un protams vasarīgā klimata joslā.

Ja neatceries iepriekšējo, klikšķini te.

Bromo...

Tu jau zini kas ir metrosexuālis. Tu jau lasīji par gayacentiem (ja nē, tad klikšķini te un aidā! - izlasi). pienācis laiks nākošajam jaunajam vārdiņam: bromosexual.

Bromosexuālis ir atklāti esošs geju puisis, kas bieži tiek uzskatīts par hetero.

Pēc definīcijas, metrosexuālis ir hetero džeks, kurs bieži tiek uzskatīts par geju esam. Bromosexuālis ir mieta (līnijas) otrs gals (pols).

Svarīgi ir nejaukt ar vienkāršu geju, kas ir skapī un izliekas esam hetero. Bromo ir OUT. Viņš nekaunas runāt, izrādīt savu sexuālo orientāciju, bet tai pat laikā nav tipiskais geju stereotips un apkārtējie (kas nav viņa pietuvināto cilvēku starpā) viņu iegrupē kā hetero.

SGF :D

Nespēju noticēt pats savām acīm, bet te nu tie ir.















...bet ja godīgi, pat nedaudz iesmēju.

Tava mugursoma

Gribēju pievienot šo ieraxtu kā komentu Sapņa raxtītajam par viņa supervecoun novalkāto džemperīti un pieķeršanos tam. Sanāca pārāk gari. Nolēmu ielikt kā atsevišķu ieraxtu savā kladē.

Pirms tiec pie mana komenta, izlasi šo: (---mans latviskojums ir apakšā----)

How much does your life weigh?
Imagine for a second that you're carrying a backpack.
I want you to feel the straps on your shoulders. Feel them?

I want you to pack it with all the stuff that you have in your life.
You start with the little things.
Things on shelves, in the drawers, the knickknacks, collectibles.
Feel the weight it all adds up.

Then you start adding larger stuff.
Clothes, tabletop appliances, lamps, linens, your TV.
The backpack should be getting pretty heavy now.

You go bigger.
Your couch, your bed, your kitchen table, stuff it all in there.
Your car, get it in there.
Your home, whether it's a studio apartment or a two-bedroom house.
I want you to stuff it all into that backpack.

Now try to walk. It's kinda hard, isn't it?
This is what we do to ourselves on a daily basis:
we weigh ourselves down til we can't even move
and make no mistake; moving is living

Now, I'm gonna set that backpack on fire.
What do you wanna take out of it?
Photos? Photos are for people who can't remember.
Drink some ginkgo and let the photos burn.

In fact let everything burn and imagine waking up tomorrow with nothing.
It's kinda exhilarating, isn't it?

...

This is how I start everyday of my life.
Now this is gonna be a little difficult, so stay with me.

You have a new backpack.
Now this time, I want you to fill it with people
Start with casual acquaintances, friends of friends, folks around the office.

And then you move into the people you trust with your most intimate secrets.
Your cousins, your aunts, your uncles. Your brothers, your sisters, your parents.
And finally your husband, your wife, your boyfriend, your girlfriend.

Get them into that backpack.
Don't worry I'm gonna ask you to light it on fire.
Feel the weight of that bag.
Make no mistake your relationships are the heaviest components in your life.

Feel the straps cutting into your shoulders.
All those negotiations and arguments and secrets, the compromises.
You need to carry all that weight.
Then you set that bag down.

Some animals were meant to carry each other to live symbiotically for a lifetime.
Star-crossed lovers, monogamous swans.
We are not those animals.

The slower we move, the faster we die.
We are not swans, We're sharks.

==========================

Cik daudz sver tava dzīve?
Tikai uz brīdi iedomājies, ka esi uzlicis mugursomu sev plecos.
Es gribu, lai tu sajūti tās lences sev uz pleciem. Jūti?

Es gribu lai tu to piepildi ar visām tām mantām un lietām, kas tev dzīvē ir.
Sāc ar mazajām lietām.
Lietām uz plauktiem, atvilktnēs un visiem sīkumiem.
Sajūti cik tas viss kopā ir smags.

Tad pieķeries lielākām lietām.
Drēbēm, elektronikai, lampām, gultasveļai, savam TV.
Mugursomai nu jau vajadzētu kļūt krietni smagai.

Turpini ar vēl lielākām lietām.
Tavu dīvānu, tavu gultu, tavu virtuves galdu, grūd to visu tur iekšā.
Tavu mašīnu, bāz tik iekšā.
Savu mitekli, nav nozīmes vai tas ir vienistabas dzīvoklis vai māja ar 2 guļamistabām.
Es gribu lai tu to visu bāz iekšā tai mugursomā.

Un tagad pamēģini paiet. Krietni grūti, vai ne?
Tas ir tas, ko mēs nodarām sev ikdienā:
mēs noslogojam sevi tik lielā mērā līdz nespējam kustēties vai pieļaut kādu kļūdu.

Tagad es paņemšu un aizdedzināšu to mugursomu.
Ko tu gribi no tās izņemt?
Fotogrāfijas? Fotogrāfijas ir cilvēkiem, kuri nespēj atcerēties.
Iedzer ginko un ļauj lai tās bildes deg.

Īstenībā, ļauj lai viss sadeg un iedomājies kā tu jutīsies pamodies rīt no rīta.
Diezgan uzmundrinoša sajūta, vai ne?

---

Šādi es sāku katru savas dzīves dienu.
Tagad nedaudz grūtāk, bet turpini klausīties.

Tev ir mugursoma.
Šoreiz es gribu lai tu to piepildi ar cilvēkiem.
Sāc ar ikdienišķiem paziņām, draugu draugiem, cilvēkiem darbavietā.

Tad pievieno tos cilvēkus, kuriem tu uztici savus visintīmākos noslēpumus.
Savus brālēnus, māsīcas, tantes, onkuļus. Savus brāļus un māsas. Vecākus.
Visbeidzot - savu vīru, savu sievu, puisi, draudzeni.

Bāz visus iekšā tai mugursomā.
Nē, neuztraucies, es nelūgšu tev to aizdedzināt.
Izjūti tās svaru.
Nekrāpies - attiecības ir vissmagākās tavas dzīves sastāvdaļas.

Sajūti kā mugursomas lences iespiežas tev plecos.
Visas tās sarunas un strīdi un noslēpumi, kompromisi.
Tev ir jānes viss tas svars.
Tagad noliec to somu.

Lai izdzīvotu, dažiem dzīvniekiem ir nepieciešams dzīvot simbiotiski visu dzīvi.
Nolemti mīļākie, monogāmi gulbji.
Mēs neesam tie dzīvnieki.

Jo lēnāk mēs kustamies, jo ātrāk mēs mirstam.
Mēs neesam gulbji, Mēs esam haizivis.

=====================

Tie, kas noskatījušies Up In The Air, noteikti atpazīs šos viedos vārdus nākot no Ryan mutes, kad viņš lasa semināru biznesa cilvēkiem. Tu teiksi: bet es neesmu biznesmenis, man tas viss ir pie kājas. Man pat galvā grūti saskaitīt 2+2, kur nu vēl domāt par biznesu. Bet runa jau nav par to. Izlasi vēlreiz!

Viņa stāsts ir par mums visiem. Kādu vairāk, kādu mazāk, bet galu galā - pilnīgi visiem. TU IZVĒLIES SAVU DZĪVI. TU DZĪVO SAVU DZĪVI ar tādu mugursomu kādu esi izvēlējies. Kādam tā būs ar zeltītu brendu izšūta, citam pamatīgi novalkāta un ārā irstoša - bet būs. ...un piepildīta ar visu tavu dzīvi.

Mēs esam veidoti no mūsu pieredzes, pagātnes un atmiņām. Jā, to es nenoliegšu. Bet vai tiešām ir jāļauj tām diktēt arī mūsu tagadni un nākotni?

Pavasaris man galvā

Šodien laikam pamatīgs atkusnis galvā iestājies un pēdējās nedēļas melanholiski maigajam garīgajam, klāt vēl pienākusi cerība par pavasari - šķiet, ka pat saulīte man iespīd! ...un es pat neesmu iemīlējies. ...es jau ar mieru, bet nu nav neviens, kurā!



2 video, kurus gribu lai tu noskaties: (tiešām ceru, ka neesmu tos tev jau rādījis iepriekš)

Viņš un viņa kaķis

Lai arī realitātē esmu vairāk kā pārliecinājies, ka kaķis viens drausmīgi iedomīgi savtīgs radījums vien ir, nenoliedzami, savs sexapīls un mīļums viņiem piemīt. It īpaši, ja runa iet par tiem mazajiem bezpalīdzīgajiem kaķīšiem. Un kā izrādās, lapa: puikas + kaķi (boys + cats) apvieno abus: sexīgus džekus ar kaķiem.

Dažās bildēs galva īsti nevar saprast uz ko vairāk koncentrēties - to mīlīgo kaķēnu vai to puisi, kas viņam pie sāniem :) Arī tev ir iespēja papildināt listi. ...ja tev ir viens. ...vai divi. Ceru, ka ne vairāk, jo tad tas jau ir aizdomīgi dīvaini.

Zināt vai nezināt?

Kopš svētdienas nevaru izmest no galvas vienu domu, kas nodarbina manu prātu. Bet visu pēc kārtas: staigājos es savā nodabā pa pilsētu (nu uznāk man tādi brīži, kad izlienu no gultas un vienkārši saprotu - šodien vajag pastaigāties) un pat īsti nepiefiksējot kur esmu, atskārstu, ka paeju garām zīlēšanas salonam. Nu ne ta salonam īsti (salons tā cienīgi skan) bet tāda prasta vieta, kas citu starpā vēsta, ka tur notiek plaukstas zīlēšana. Palēninātā solī dodos garām un ar bērnišķu interesi skatos uz to vietu, pie sevis domādams - varbūt vērts pamēģināt... Nu tāpat - prieka pēc. Nezinu kā tev, bet man vienmēr šādas vietas liekas tādas interesantas mistiskas apvītas. ...pat zinot, ka tur nekas daudz vairāk kā, pasakas nesanāks. ...bet ja nu tomer šeit ir tas īstais profs?

Esmu jau pagājis krietni garām par to domājot un tai brīdī, kad jau biju gatavs apgriezties un doties tomēr to piedzīvojumu izdzīvot, atskārstu - a ja nu es uzzinu ko tādu, ko man negribas zināt / labāk nezināt?

Lieli piebilst, ka ar to pietika, lai mana piedzīvojumu kāre pačabētu kā nebijusi. Tomēr doma palika... un iesēdās: vai tu esi gatavs uzzināt iznākumu kaut kam pirms tā reālas notikšanas? Un ko darīt, ja atbilde ir tev par sliktu? Vai tu nepazaudēsi cīnīties sparu, zinot, ka kāds tev iepriekš pateicis - iznākums būs tev nelabvēlīgs. ...vai tu cīnīsies tikpat spēcīgi zinot, ka iznākums tev būs veiksmīgs? Vai tu nepaļausies uz pareģoto pārāk daudz, lai to realitāti "pakāstu"? ...un ko darīt, ja viņam nav taisnība? ...vai tiešām es pats nevaru izmainīt notikumu gaitu?

Man vienmēr šķitis, ka esmu spējīgs paveikt visu, ko vēlos. Iekļūt labākajās skolās, iekārtoties labākajos darbos, saņemt baigo piķi, ceļot uz vietām, kas šķiet teiksmainas un iekārojamas, iegūt krutākā džeka uzmanību, sagrozīt viņam galvu, utt. Lai cik bērnišķīgi un iedomīgi tas skanētu - tas viss arī ārāk vai vēlāk, bet izdodas, jo es cīnos par to mērķi, ko esmu izvirzījis sev. (...cita runa ir par to vai man pietiek ar sasniegto tai brīdī, kad esmu to ieguvis.) Vai es esmu gatavs ļaut kādam tagad dot varu pār visu to un pateikt - tev izdosies tas un šitais nē!




Laikam es dodu priekšroku dzīvošanai neziņā, bet ar apziņu, ka viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis. Tomēr interesanti, ka tā visa mistiskā aura zīlēšanas pasākumam tāpēc nekur nepazūd...


P.S. Piedod, ka šoreiz par tādu drausmīgi garīgu tēmu te mocos, sexa dzīvē tāds neliels apnikums iestājies...

Kad ar vārdiem ir par maz

Ko tikai neizdomā pasaulē.

Šoreiz stāsts par kartiņām. Kartiņām, kas domātas specifiskai nišai: gejiem.

Lai arī man nav pietiekama saņemšanās pat Z-svētkos kādam nosūtīt kartiņu, Him To Him ražo ikdienā un dažādiem speciāliem notikumiem paredzētas apsveikuma kartiņas, kas veidotas ar domu - noteikti patiks gejiem. "Coming out" kartiņas, kartiņas "manam partnerim" un stilizētas (laikam jau geju auditorijai īpaši piestilizētas) ikdienas notikumiem (apsveikumu, līdzjūtību, utml.) kartiņas.


Nu laikam jau jāpriecājas par puišu izdomu. ...lai gan vai tu tiešām ko tādu izmantotu, ja pat būtu viņas pieejamas arī pie mums?


P.S. vai tiešām Coming out pasākumam ir nepieciešama apsveikumu kartiņa? Es tiešām laikam vēl neesmu pietiekami gejs.

Jau kravāju somu. ...nu gandrīz jau.

2 nedēļas un pāris dienas atlikušas līdz manam atvaļinājumam. Ko es darīšu? Došos iekarot jaunu pilsētu. Jup. Manuprāt, vislabākais veids kā atpūsties ir ceļojot apkārt. Ar karti rokās un ieteikumiem no neta listē. Vienam pašam, savā ātrumā, maldīšanās mākslā un kašķos ar sevi. Ir tik jauki, kad tevi neviens netirda iet tur vai tur, nečīkst aiz pleca un necenšas piedabūt ieiet tajā vai citā veikalā, kurā tev nu nemaz negribas iet. Tu ej kur gribi, skaties ko gribi un ēd ko un kad gribi. Paradīze.

Uz kurieni šoreiz? Ņujorka ir mans galamērķis. Jup, tieši tā - Ņujorka! Nekad neesmu bijis tur un šogad, noklausoties Empire State Of Mind, nolēmu - jāsaņemas un jāredz paša acīm! (par lēmuma ietekmi uz manu kredītkarti tagad gan nerunāsim).

Laiks atvaļinājumam laikus pieteikts, biļetes jau nopirktas un hotelis rezervēts. Vienīgais, kas paliek uz jautājuma zīmes: laika apstākļi. Ceru, ka nebūs nežēlīgi auksts. Tiešām ceru.

Un tagad nonākam pie miljonu dolāru (iedomāto) jautājuma: ja esi tur bijis un zini kādu labu vietu, ko ikvienam ieteiktu apmeklēt, ēdienu nogaršot vai vienkārši iztusēt - padalīsies ar mani? (un tagad iedomājies 2 maza suņuka mīļās ačteles uz tevi raugoties) ...un kā ar geju rajoniem? Geju klubiem?

...apsolos atgādāt kādas bildes no albuma.

P.S. Jup, tas nozīmē, ka tev gandrīz nedēļu marta beigās nāksies padzīvot bez Daniēla klades ieraxtiem. Bet tikai nedēļu. :D

...kāpēc?

Nu labi, jāatzīstas - man beidzot ir nepieciešama tava palīdzība. Jup. Tieši tā. Tava palīdzība.

Redzi, šī ir mana mazā ieraxtu kladīte, ko es papildinu ar to, kas notek ar mani vai man apkārt, lietām, kas man interesantas un šķiet pieminēšanas vērtas un kā jau minēju - es to nedaru citiem - bet pats sev. Ir daudz vieglāk izstāstīt ko svarīgu vai vienkārši prātu nodarbinošu kādam bez sejas, kā tad, kad tevī raugās tās 2 acis, kas zin tavu pagātni un noteikti būs klāt arī nākotnē. Es izrunājos jau arī tām 2 acīm man pretī, bet šī kladīte, lielā mērā, ir kā domu sakārtošana pirms tam. Nu bet tu to jau zini tik un tā.

Lai nu kā, atpakaļ pie tēmas: katru reizi, kad ieskatos statistikas datos par un ap šo kladīti - atskārstu, ka tai ir pamatīgs lasītāju pulks, kas lasa, pārlasa un nāk atkal iečekot kas jauns. Gribi vai nē - man rodas tāds ķecerīgs jautājums:

Kāpēc man tas ir tik svarīgi? Nezinot atbildi uz to dažreiz pieķeru sevi pie domas cenšoties izpatikt kādam (atrast kādu superīgāku čali jaukākās biksiņās fotoieraxtam vai stundām ilgi sēdēt pie youtube, sērfojot un meklējot to perfekto video, utt.) kaut arī īstenībā tas varbūt pat nav tik svarīgi... Zini kā ir, kad esi pirmajā randiņā, kur tas čalis tev nedaudz patīk, bet tev nav ne mazākās idejas par to, kas viņam īsti patīk vai nē un tu sāc nedaudz pietēlot, uzprišināt spalvas, utt., zaudējot savu īsto ES, kas droši vien ir tas pats svarīgākais tavs bonuss...

Zinu, ka tas prasa laiku un enerģiju tev kaut ko uzklikšķināt, bet man tiešām daudz nozīmētu, ja tu saņemtos un uzklikšķinātu man pāris rindiņas par to - kāpēc? Manu e-pasta adresi atradīsi apakšā labajai malai...

:)

5 geju meli

Pasaule nav taisnīga padarīšana. Kādam paveicas vairāk - citam mazāk. Iespējams tāpēc mēs piedomājam, kad jādod atbilde uz kādu kutelīgāku jautājumu. Lai izskatītos labāki, tiktu pieņemti, netiktu apsmieti, utt. Lai kāds būtu iemesls - rezultāts viens: ir vairāki jautājumi uz kuriem atbildes mums gribās piepušķot katru reizi:

Pāršķirstot vecus arhīvus, atradu linku uz saglabātu raxtu par 5 visizkristalizējušamies gadījumiem, kad geji melo. Neiedziļinoties detaļās, te nu tie ir: (kārtas numurs nenozīmē svarīgumu - visi vienādi svarīgi)

1) Par to vai tev patīk Madonna - un nav ne mazākais brīnums, ka par šo jautājumu visi grib piemelot: lielākie fani, esot jauktā kompānijā, noteikti centīsies pieklusināt savu apsēstību ar Madonnu, jo dievināt novecojošu popzvaigzni ir nestilīgi vai arī baidīsies tikt iegrupēti stereotipiskajos gejos (ko es esmu pārliecināts, neviens negrib), jo visi zin vienu: būt Her Madgesty fanam ir gandrīz vai stereotips, kas iekalts akmenī, kad runa iet par gejiem. Tie, kuriem viņa tiešām riebjas, atskārtīs, ka cenšas savu riebumu pieklusināt gadījumos, kad apkārtējie naski apspriež jaunāko viņas singlu vai pat gatavojas doties pirkt biļetes uz koncertu - nu negribas būt tam baltajam zvirbulim ...it īpaši, ja skaidri zināms: tai koncī noteikti mudžēs "iespējas". Un kur nu vēl vienkāršāk uzsākt sarunu ar potenciālo "iespēju" kā sākt sarunu par tēmu, ko zini - stereotipiska??!

2) Par to vai esi gatavs pārgulēt jau pirmajā randiņā - nu visi par šo jautājumu kādreiz ir melojuši. Un melo. Un melos. Skaidrs ir viens - ar pareizo - gaidīt nav stilīgi. ...jo tu nezini vai aiz stūra nav kāds, kas viņa uzmanību nevēlas novērst. Un vislielākie melotāji pie šī punkta parasti ir tie, kas ar cietu sejas izteiksmi to atkārto katru piektdienas vakaru vienā un tai pat klubā tikai lai tai pat vakarā kādu dabūtu savā gultā.

3) Vai tu esi ar mieru būt pasīvs - tiem, kas no "tikai aktīvs" dzimtes: lai cik muskuļots un vīrišķīgs tu esi - tu esi gejs. Un punkts. Un geji ir veidoti, lai izbaudītu prostatas masāžu... Nevēlēšanās atzīt to iekšējo domu, kas tev ir bijusi ne vienu reizi vien, par: diez kāda sajūta ir iebāžot to pirkstu (vismaz) tur? apliecina tikai tavu Adonisa kompleksu, ko tev vajadzētu aizmirst, jo bauda tur ir. Bet tiem, kas gatavi izplest kājas pie mazākās iespējas negribas izskatīties pārāk vaļīgiem, kas noteikti nav kvalitātes zīme.

4) Par to vai esi kādreiz meklējies netā - gribi vai nē, vēl joprojām valda uzskats, ka meklēties netā (pēc partnera vai sexa - kas īstenībā ir viens un tas pats un visi, kas to noliedz atkal noteikti atskārst, ka melo) ir ne visai forši. Tas norāda, ka esi izmisis un tev nav īsti neviens ar ko kopā doties meklējumos uz tādām atzītām vietām kā klubi vai bāri. Tai pat laikā visi klusi apzinās - tas ir veids, kā atrast to, ko vēlies tad, kad ir nepieciešamība (nu vismaz teorētiski).

5) Par sava peņa izmēru - vai te ir papildus jautājumi? Jā, arī pavisam labi apdāvinātie čaļi ir melojuši un noteikti melos, jo zin, ka būt ekstra lielam ne vienmēr ir pluss - it īpaši, kad redzi - runāšana par to var nobiedēt un līdz darbībai tā arī var netikt.


P.S. Vienīgais koments, kas man radās lasot šo raxtu bija: nu ir tā taisnība. Esmu par to visu melojis un skaidri zinu - nākošreiz nemaz necentīšos sevi pārliecināt, ka runāju taisnību. Ir brīži atklāsmēm. Bet tie nav tai pat laikā, kad man gribās...

Puisis vasarā...

Ir trešdiena un es jau nevaru sagaidīt nedēļas beigas...

Taisni vai ķecerīgas bildes ar to silto laiku...

Vēlreiz par bibliotēku...

Viens no komentētājiem par manu neseno ieraxtu, kas skāra homo bibliotēkas veidošanu, atklāja, manuprāt, daudzu (no jums) viedokli: kāpēc tāda bibliotēka vispār nepieciešama: grāmatas (zinātniko vai daiļliteratūru) var dabūt citās bibliotēkās un filmas - no neta novilkt, so kāpēc līdzekļi jāiegulda tādā idejā kā šī?

Lai arī neesmu iesaistīts šajā pasākumā pat tik daudz kā melns aiz naga, gribās nedaudz to aizstāvēt vismaz idejiskā līmenī (jo izpilde jau ir kas cits).

Pat, ja tev šķiet, ka visu info. var citur iegūt, tā var nebūt patiesība attiecībā uz visiem: jā, piekrītu - būt gejam LV liek tev izburties cauri tam kā visu nepieciešamo info var atrast netā un nebāzties ar to citiem pārāk acīs, bet puisim, kuram nets nav pieejams superlabā kvalitātē vai lielā lejupielādes apjomā un kurš nevēlas, lai parastajā bibliotēkā uz viņu noskatās ar lielu aci tikai tāpēc, ka viņš pasitis padusē pāris grāmatas par homo tēmu (pat, ja tās tiešām ir tur pieejamas, par ko man ir sava neliela neticība) dodas tās iereģistrēt uz sava vārda (un pieļauju, ka šāda nevēlēšanās ir daudziem homo), neatkarīga homo bibliotēka varētu būt īpaši laba vieta, kur uzzināt ko vairāk par citiem līdzīgiem, izlasīt Eltona Džona biogrāfiju vai pāršķirstīt jaunāko DNA numuru...

Lai kas tur būtu - noteikti būs kāds, kuram šķitīs: par mazu, par seklu, par nelietderīgu... Bet tā vietā lai gaudotu un noliktu ideju kā tādu - vai labāk nebūtu pasēdēt (pasērfot netā, utt.) un padomāt kā palīdzēt un izveidot jau iesākto tā, lai tam būtu jēga un arī tev pašam būtu vēlme iet un izmantot to bibliotēku?

Jo vairāk es par šo ideju domāju, jo vairāk man pašam gribās kaut kā iesaistīties vai vismaz dot savu artavu tās pilnveidošanā. ...tikai jāizdomā kā!

Sex ar precētu puisi

Viņš nebija nepieredzējis vai tāds, kurš grib tikai pamēģināt. Mans randiņš bija ar puisi, kas regulāri, sievai aiz muguras, satiekas ar džekiem drāzienam (nu spriežot pēc viņa paša stāstītā). Viņš nebija vecs, resns vai perverss. Nē. Pat tieši otrādi - jauks puisis ap 30 un tiešām izskatīgs, ...it īpaši - kad kails.

Lai arī sex bija tiešām labs un varēja skaidri redzēt: viņš zina ko dara un ko grib, visu laiku mani nepameta tāda dīvaina sajūta - it kā es būtu tas iemesls, kas to meiteni padara pa muļķi (jauc ģimenes dzīvi), jo, redz, viņas vīrs guļ apkārt ar džekiem. Un es esmu tas džeks ar ko viņš guļ tagad.

Stulbi, vai ne? It īpaši ņemot vērā, ka ne jau es iesāku sarunu ar to džeku un ne jau es biju pirmais, kas jautāja: ok, tiekamies?

Laikam pie vainas tas kā tiku audzināts vai arī vienkārši nespēju pieņemt to, ka dažreiz nevajag domāt, bet tikai ļauties mirkļa baudai, atstājot to laulības gredzena problēmu viņam pašam...

Bet, lai kā es gribētu būt tas bezsirdīgais čalis, kas visu pakārto tikai sexa baudai, man tomēr pašam negribētos būt viņa sievas vietā...

Gulta, kas čīkst

Čīkstoša gultas skaņa uzbudina, vai ne? Nē, ne jau tā čīkstoņa, kas rodas vienkārši grozoties naktī (ko droši vien neviens cits, izņemot tevi pašu, tā arī nedzird), bet tāda ritmiska, sexīga, ar tendenci kļūt spēcīgākai pirms iestājas klusums un miers, čīkstēšana. Tā ir čīkstēšana, kad tu skaidri zini - kāds tur tagad izbauda ko var.

Man reiz sanāca dzīvot blakus kaimiņiem, kas bija nu superaktīvi šai ziņā. Jauns studentu tipa pāris (tiešām atlētiski izskatīgs čalis un tāda nekāda beibe - nu kāpēc tādām veicas nevaru saprast vēl joprojām) bez bērniem, bet ar krietni čīkstošu gultu... Un no tās gultas čīkstēšanas varēja noprast, ka viņš bija tiešām spējīgs gultā. :D Laikam lieki ir piebilst, ka man "radās apetīte" katru reizi izdzirdot to čīkstēšanu un, zinot kas tur notiek, iztēle piespēlēja savu...

Bet labi, lai nu paliek tie kaimiņi, iesāku es par to čīkstošo gultu, jo šodien tas viss kaimiņu stāsts atausa atmiņā, kad sanāca saskrieties ar čali, kuram gulta bija superčīkstoša. Tiešām nezinu vai pie vainas tas, ka mēs nedaudz aizsvilāmies vai varbūt gulta pati par sevi bija slikti saskrūvēta, vai varbūt vienkārši veca, bet nu tā čīkstēja tā, ka man bija bail vai kaimiņi nesacels traci. Pats zini kā ir ar studentiem (jā, viesojos kojās) - tiek pieņemts un paciets diezgan daudz kas, bet ar mēru. ...un tam visam pa virsu vēl galvgalis izdomāja, ka nebūtu slikti nedaudz padauzīties pret sienu (it kā trokšņa jau nepietiktu no tās čīkstēšanas).

Viss beidzās labi un bez saniknotiem kaimiņiem, bet nākošreiz laikam tomēr labāk meklēt citu vietu...