Viņš nebija nepieredzējis vai tāds, kurš grib tikai pamēģināt. Mans randiņš bija ar puisi, kas regulāri, sievai aiz muguras, satiekas ar džekiem drāzienam (nu spriežot pēc viņa paša stāstītā). Viņš nebija vecs, resns vai perverss. Nē. Pat tieši otrādi - jauks puisis ap 30 un tiešām izskatīgs, ...it īpaši - kad kails.
Lai arī sex bija tiešām labs un varēja skaidri redzēt: viņš zina ko dara un ko grib, visu laiku mani nepameta tāda dīvaina sajūta - it kā es būtu tas iemesls, kas to meiteni padara pa muļķi (jauc ģimenes dzīvi), jo, redz, viņas vīrs guļ apkārt ar džekiem. Un es esmu tas džeks ar ko viņš guļ tagad.
Stulbi, vai ne? It īpaši ņemot vērā, ka ne jau es iesāku sarunu ar to džeku un ne jau es biju pirmais, kas jautāja: ok, tiekamies?
Laikam pie vainas tas kā tiku audzināts vai arī vienkārši nespēju pieņemt to, ka dažreiz nevajag domāt, bet tikai ļauties mirkļa baudai, atstājot to laulības gredzena problēmu viņam pašam...
Bet, lai kā es gribētu būt tas bezsirdīgais čalis, kas visu pakārto tikai sexa baudai, man tomēr pašam negribētos būt viņa sievas vietā...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru