Čīkstoša gultas skaņa uzbudina, vai ne? Nē, ne jau tā čīkstoņa, kas rodas vienkārši grozoties naktī (ko droši vien neviens cits, izņemot tevi pašu, tā arī nedzird), bet tāda ritmiska, sexīga, ar tendenci kļūt spēcīgākai pirms iestājas klusums un miers, čīkstēšana. Tā ir čīkstēšana, kad tu skaidri zini - kāds tur tagad izbauda ko var.
Man reiz sanāca dzīvot blakus kaimiņiem, kas bija nu superaktīvi šai ziņā. Jauns studentu tipa pāris (tiešām atlētiski izskatīgs čalis un tāda nekāda beibe - nu kāpēc tādām veicas nevaru saprast vēl joprojām) bez bērniem, bet ar krietni čīkstošu gultu... Un no tās gultas čīkstēšanas varēja noprast, ka viņš bija tiešām spējīgs gultā. :D Laikam lieki ir piebilst, ka man "radās apetīte" katru reizi izdzirdot to čīkstēšanu un, zinot kas tur notiek, iztēle piespēlēja savu...
Bet labi, lai nu paliek tie kaimiņi, iesāku es par to čīkstošo gultu, jo šodien tas viss kaimiņu stāsts atausa atmiņā, kad sanāca saskrieties ar čali, kuram gulta bija superčīkstoša. Tiešām nezinu vai pie vainas tas, ka mēs nedaudz aizsvilāmies vai varbūt gulta pati par sevi bija slikti saskrūvēta, vai varbūt vienkārši veca, bet nu tā čīkstēja tā, ka man bija bail vai kaimiņi nesacels traci. Pats zini kā ir ar studentiem (jā, viesojos kojās) - tiek pieņemts un paciets diezgan daudz kas, bet ar mēru. ...un tam visam pa virsu vēl galvgalis izdomāja, ka nebūtu slikti nedaudz padauzīties pret sienu (it kā trokšņa jau nepietiktu no tās čīkstēšanas).
Viss beidzās labi un bez saniknotiem kaimiņiem, bet nākošreiz laikam tomēr labāk meklēt citu vietu...
Zini nē, čīkstēšana man mazina visu sexuālo gribēšanu, īpaši, ja ir skaidrs, ka aiz sienas (durvīm) visu dzirdēs. Un arī pati čīkstēšana ir traucējoša psiholoģiski!
AtbildētDzēstOh, mani arī uzbudina kaimiņu gultas čīkstoņa. :)) Kniebties čīkstošā gultā nav ne vainas, tikai gulēt gan tādā negribas.
AtbildētDzēst