Tas notika vienā no praidiem, ko apmeklēju Londonā. Vairs neatceros kurā tieši, bet nu tam nav īstas nozīmes. Tātad - stāvu es pūlī un skatos kas notiek uz vienas no skatuvēm. Tur pilnā sparā iet vaļā drag queen (īsi sakot - puiši, kas uzvedas un ģērbjas, diezgan bieži - šova dēļ, kā sievietes) šovs. Un viena no apjomīga izskata meitenēm tur sāk savu priekšnesumu. Balss tāda nekāda, izskats - redzētas noteikti labākas, bet dziesmai iesākoties, atskārstu - visi apkārtējie aizrautīgi dzied līdzi... Un vārdi nav no vieglajiem (nu es teiktu - kaut kas līdzīgs mazai Almai, kas tur purvā bradā aukstā rāvā, pietam, rokenrola ritmos), bet tas nevienu neattur. Smaidi sejā, rokas gaisā un aiziet! Pie sevis nospriežu, nu laikam gejiem svarīga dziesma un atzīmēju prātā, ka jāpačeko vēlāk. Visi turpina dziedāt līdzi...
Esot no kaut kāda Hairspray mūzikla... Nu labi...
Tikai pavisam nesen atcerējos par šo notikumu. Atradu netā. Noskatījos. Pamatīgi aizķērās. Piebāzu iPodu pilnu ar soundtraku. ...un noskatījos filmu vēlreiz. Esmu drošs, ka nākošreiz, arī būšu viens no tiem, kas dziedās līdzi You Can't Stop the Beat (nu labi, kāds laiks paies līdz es tikšu tālāk par to piedziedājumu, bet tik un tā).
Godīgi saku - ja neesi redzējis, noteikti noskaties. Ne jau dziedošās Michelle Pfeiffer, apaļīgās Queen Latifah, seksīgā Zac Efron vai John Travolta kā galvenās varones mātes (jā - tieši tā: mātes) dēļ, bet gan tās enerģijas dēļ, kas nāk no tām dziesmām. Nekaunos atzīt, ka tā enerģija pamatīgi uzlādē, kad dodos uz darbu aukstajos rītos, kas jau ir ikdiena.
Tātad vēlreiz: "Hairspray" 2007 filma/mūzikls.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru