Vakar, nākot mājās, aizdomājos par kādu pamatīgu pasaules problēmu laikam un nenogriezos pa to ielu, pa kuru parasti eju, bet turpināju iet taisni. Protams, kad attapos, TomToms galvā uzreiz izkalkulēja, ka arī šādi ejot vajadzētu nonākt mājās, ja iet tālāk pa to un tad vēl arī to ielu. Bet liels bija mans pārsteigums, šādi ejot, par ēkām un veselām ielām, kuras it kā zināju uz kartes, bet nekad nebiju izstaigājis. Ne tikai interesanti, bet arī patīkami, ka beidzot esi redzējis to, kas visu laiku bijis blakus. Tas nebūt nenozīmē, ka rīt nākšu speciāli pa šo ielu, bet tas, ko saku ir - bija jauki, vakar tā "nomaldīties".
Katru dienu - man ir viens un tas pats ceļš, vienas un tās pašās ēkas, veikali un afišu stabi. Tāpat arī seksā - tās pašas vēlmes, tās pašas erogēnās zonas, tās pašas pozas... Esmu kļuvis tik ļoti paredzams.
Varbūt vainīga nezināšana vai nevēlēšanās eksperimentēt, varbūt pat iztēles vai patstāvīga partnera trūkums (nu attaisnojumu atrast var vienmēr). Bet tas kāpēc esmu aizdomājies par to ir - esmu piefiksējis, ka esmu ieslīdējis rutīnā. Ikdienas rutīnā. ...un tā mani sākusi notrulināt. Ja partneris nav kas īpašs (un reti, kad tāds parādās) sexs vairs nešķiet tik interesants. Ja kādreiz diezgan naski devos meklējumos, tagad pat nerodas vēlme (nu labi, vēlme ir, bet zinot, ka nebūs lielas izmaiņas, vienkārši iestājas slinkums) ko tādu darīt.
Laikam iestājies periods, kad porno un labā roka ir pietiekami izklaidei... Vai varbūt tā šķiet tikai man?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru