Tiešām pamatīgi sasmējos. Par ko? Par homo sapiens izdomas garu.
Ideja pavisam vienkārša - dildo (latviski laikam pareizi būtu teikt - falloimitatori) ir lieta, ko dienasgaismā negribas tā plaši apkārt vicināt un rādīt. Lielum lielam vairumam no mums (ja tāds ir) rodas pamatīgs piesārtums vaigos, ja kāds nejauši to uziet mūsu mantās... Tātad - kā saka mūsdienu biznesa vidē - ir problēma, ko darām lai to novērstu?
Atbilde - pieaicinām nopietnus dizainerus, stilistus, inženierus vai nu ko vēl un uztaisām didlo, ko nav kauns rādīt citiem. Ne jau pie noteikuma, ka tagad to visiem rādīs, bet ar domu - ja nu nejauši uziet...
Pavisam nesen sanāca runāt par šo tematu un vēlos arī pārējiem jums ko likt aiz auss par šo ne tik patīkamo lietu mūsu sabiedrībā. Un proti - dzīvojam tur, kur dzīvojam, tāda ir mūsu sabiedrība. Ir jāņem vērā mūsu ilglaicīgo noslēgtību no progresējošās pasaules. Tādēļ, labais draugs, ir jāpiecieš to, kas notiek apkārt.
Es saprotu, ka bieži vēlamies, lai mums te būtu kā Amsterdamā vai Kopenhāgenā, bet nebūs, vēl kādu laiku nebūs. Ir jābūt reālistam.
Un izvēle vienmēr pastāv. Ja ļoti nepatīk iespējamās piezīmes, sabiedrības un politiķu izlēcieni, un publikācijas netā par Tavu seksuālo orientāciju, tad jālaiž tur, kur vide ir daudz pieņemošāka, atbalstošāka.
Vari riskēt dzīvot tā kā patiesi vēlies, bet tad ir jāsaprot, ka vari sagaidīt visu, diemžēl, arī agresiju.
Un paliek, šķiet, sakarīgākais no variantiem, ja vēlies palikt - mazliet piesardzības un saprāta izrādot vai neizrādot savu orientāciju. Ar to domāju vienkārši saprātīgu situācijas analīzi, kad var un kad nevar, vai kad vajag, vai nevajag izpaust sevi, un savu būtību.
Es nebūt neuzskatu, ka tas kaut kādā veidā ir kaut kāds baismīgs ierobežojums vai tiesību pārkāpums. Tu vienkārši lieto savu galvu nevis ļauj to sist pret sienu.
Arī "labajās vietās" var atrauties. Un neaizmirsīsim, ka neba nu geji ir vienīgie, kam jādomā, jāanalizē. Arī savādākas ādaskrāsas cilvēkiem pie mums ir jāuzmanās. Pamatīgi jāuzmanās. Un tas ir tikai viens no piemēriem.
Jā, varam piekrist, ka mūsu valstī situācija ir saasinātāka, bet jau teicu - padomā par sabiedrības attīstību un to kā šeit viss ir veidojies.
Aizdomājos par pāris gadījumiem, ko esmu pieredzējis, kad puiši, kam situācijas analizators ir noplīsis - sāk uzvesties diktam "zili" pilnīgā nevietā, pretendējot uz dabūšanu pa muti ne tikai paši, bet arī apdraudot draugus sev līdzās.
Teiksi kāpēc viņam slēpties? Padomā ar galvu - viens kažokzvēru cienītājs pārliecinātu zaļi domājošo pulkā. Un tās ir salīdzināmas lietas. Tā nu ir tā mūsu pasaule būvēta. :)
Veiksmīgi ;) Ulrihs
p.s. Viennozīmīgi - mums jāpieliek roka, lai palēnām izglītotu līdzcilvēkus un jādara kas lietas labā, lai situācija mainās, bet jāsaprot, ka viss notiek palēnām. Un pilnīgi ideāli nav nekur :)
Vakar sanāca satikties ar vienu čali, kas bija kā uzburts sniegt man baudu orāli... nu vienkārši super pārliecināts, ka viņš ir čempions orālajā kategorijā. Bet sakot īsi - tas bija drausmīgi... Tāpēc lasītāj, laiks parunāt par šo tēmu. Varbūt kādam tas aiztaupīs sāpīgus momentus.
Mums visiem patīk loceklis. Nē, pareizāk būtu teikt - mēs to dievinam. Bez viņa nu nekādi :P Un orālais sex var būt tik baudpilns, ja to izpilda zinoši.
Bet būsim godīgi - dažreiz es pat īsti nesaprotu ko tas puisis tur cenšas darīt? Tā vien gribās, kā saķert viņa galvu ar abām rokām un, pretēji filmās rādītajai ritmiskai un baudpilnai "mutes drāšanai", vienkārši turēt prom no mana locekļa.
Tāpēc nolēmu tev minēt pāris punktus ko nedarīt, kad gribi kādam (nu labi, labi - raxtu ar domu par to, ko puisim nedarīt, kad viņš cenšas sniegt baudu man) sniegt baudu orāli :P Jup, viss ir no mana viedokļa un pieredzes skatoties, tāpēc varbūt tev neaktuāli, bet - hei, dzīve ne vienmēr ir taisnīga:
Sākšu ar vienu no lielākajām problēmām ar ko esmu saskāries: nemokies un necenties iedabūt to visu mantību mutē uzreiz - tas ne tikai ir nepatīkami, bet tava rīstīšanās pat atgrūž. Palēnām, palēnām un gan jau. Tie puiši filmās ir trenējušies ilgi. ...ļoti ilgi. Plus, izmēram te ir nozīme - ja neesi to mēģinājis iepriekš - nemaz necenties kaut kāpēc sev apliecināt ka tu to vari - man piekāst tavus pašapliecināšanās mēģinājumus - es gribu baudu un šādi tu to man nesniedz.
Un katrs, kas jebkad ir kādam sūkājis zinās, ka siekalu lietošana ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem baudai šai procesā... Tāpat kā lubrikants sexā, arī siekalas te ir tikai labākam iznākumam, it īpaši Viņa galviņai, kas ir tik jūtīga (...nu vismaz manā gadījumā).
Zobi - ne velti to sauc par sūkāšanu - sūkājot savu čupačupu tu nelieto zobus, tad ar ko šī sūkāšana būtu citādāka? Tas tiešām ir sāpīgi, ja tu nedomā līdzi...
Krampji žoklī un pamatīgs piekusums ir parādības, kas gadās bieži, kad sūkā vienā un tai pat veidā un ritmā ilgāku laiku, es to saprotu un tev vajadzētu arī. Tā vietā, lai nedaudz pasūkātu un tad, sūdzoties par noguruma sajūtu, aizmirstu par šo baudu, tu vari likt lietā mēli, lūpas un pirkstus lai palīdzētu baudu paildzināt dažādos veidos... un tici man - ar mēli tu vari likt puisim sekot sev pavadā, jo sūkāšana ir viens veids, bet ar mēli tu vari izdarīt tādas lietas... :P
Ir vesels bars puišu, kuriem patīk, ja partneris beidz mutē... Nu tā tas ir un lai miers ir ar viņiem. ...vien jāatzīst, ka mans loceklis ir jūtīgs un, ja tu nepareizi ar to apejies (vai laikus neapstājies) - cerētās ekstāzes vietā būs pamatīgas sāpes.
Un jā - neplēs ādu! Ir puiši, kas apķeras loceklim ar visu plaukstu un tad, sūkājot galviņu, it kā arī "dračī" locekļa pamatni. Diemžēl lielai daļai laikam šķiet, ka nesaskaņotas rokas un mutes kustības šajā gadījumā ir baudpilns pasākums... Man tevi jāapbēdina - nav gan. Domā līdzi!
Tā, tas ir tas, ko atceros tagad uz šo brīdi - droši vien ka ir vēl kas un tu to vari papildināt komentos.
Un tici man - smiešanās par banānu vai garu stikleni ir nevietā, ja tu tiešām gribi sniegt savam partnerim baudu orāli.
Ir agrs rīts, tu esi tikai nupat pamodies un negribīgi atver acis, jo tās vairs negrib līmēties ciet. Palēnām atmiņā ataust sapņotais sapnis par piedzīvojumu ar Dāvi.
Dāvis ir tavs seksīgais kaimiņš ar kuru jau ilgāku laiku saskrienies kāpņutelpā. Sapnī, viņš tevi uzaicināja doties pārgājienā kalnos. Tikai jūs abi, telts un vasara kalnos.
Vasara ir vasara, abi gulējāt puskaili un tu vienkārši nespēji sevi kontrolēt, guļot blakus savam fantāziju čalim... Tas miets biksēs prasīties prasījās pēc uzmanības. Cerot, ka viņš jau ir iemidzis, tu klusām un lēnām atbrīvojies no apakšbiksēm un...
Vai es varu palīdzēt? pēkšņi tevi atgriež realitātē, jo saproti, ka kļūdījies un Dāvis neguļ, bet ar smīnu sejā, nolūkojas uz tevi... Kopš tā brīža pārgājiens pārvērtās seksuālu izvirtību pilnā piedzīvojumā, kas tagad ataust atmiņā no sapņa.
...un visas cerības iemigt atkal ir kā ar roku aizslaucītas, jo iemigt ar mietu biksēs ir neiespējami. Un tavas fantāzijas sāk atgriezt tevi atpakaļ pie sapņa. Kur tu ļaujies Dāvja skūpstam, kas no sākuma lēnām, tad arvien dedzīgāk, līdz beidzot pat ar brutālu degsmi tev parāda cik ļoti arī viņš tevi grib.
Viņa lūpas atraujas no tavām un lēnām virzās zemāk - zods, ādamābols, bedrīte, kur sākas kakls, krūtis... Viņš ar mēli spēlējas ar tavu krūts galiņu... un palēnām turpina virzīties zemāk...
Mmmmmm...
Tu jūti to brīdi tuvojoties un ļaujies tam... Apstāties kļūst arvien neiespējamāk un visu tavu ķermeni pāršalc tā fantastiskā eksplozijas sajūta, kurai seko spermas izšļākšanās un patīkamā siltuma sajūta uz tavām krūtīm un vēdera...
Labi, no manis nekāds lielais pasaku stāstītājs laikam vēl nesanāk, bet viss šis ilgais ievads tikai lai pateiktu, ka uzdūros netā vienam "māksliniekam", kura māksla sastāv no īpašām fotogrāfijām: Stuart Sandford cenšas iemūžināt to mirkli, kad mums ir Lielais O. Ar to saprotot orgasma momentu. Seksā vai raujot kulakā - vienalga.
Lika aizdomāties par manu sejas izteiksmi tai brīdī... Žēl, ka man parasti tad acis aizveras labsajūtā un es it kā paceļos gaisā, jo tad varētu mēģināt to skatīties spogulī... bet laikam būs jāgaida līdz parādīsies kāds kas būs ar mieru palīdzēt iemūžināt to ar foto.
Tikai pāris dienas līdz īpašai nedēļas nogalei palikušas. Kāpēc īpašai - tāpēc, ka pulksteni griežam atpakaļ! Svētdien un nākošnedēļ varēs nedaudz vairāk pagulēties. ...labi jau labi - visi zinām, ka acis būs vaļā vecajā laikā, bet tagad vismaz varēs izmantot to neapraxtāmi lielo vēlēšanos pagulēt vēl nedaudz...
Anglijā šim pasākumam pat sataisījuši sexīgu videoreklāmu:
P.S. tikai atceries, ka visam jānotiek tieši 4os no rīta! :D
Šodien sajutos īpašs. Tikai nevaru izlemt - priecāties par to vai raudāt?
Lieta sekojoša: veicot pilno testēšanaos (nu pret visiem STI briesmoņiem) dakteris man jautā vai man ir pote pret hepatītiem? Neatceros vairs tieši kāda alfabēta sākuma burta tas hepatīts, kuram tā pote nepieciešama ir, bet ne par to stāsts. Stāsts ir par to, ka man tā pote nav (vai vismaz asins analīzes neuzrādot noturību pret to slimību) un slimība esot nopietna mūsdienās, cilvēki varot pat nenojaust, līdz... ...un iegūt tādu var arī seksā. Plus, mums tagad ir akcija: potējam par brīvu... Nu puisis centās mani apgaismot gandrīz vai ar misijas apziņu.
Ko tur vilkt garumā - ja par brīvu un vajag to poti - lai iet! Dabūju es savu 1mo poti un eju mājās priecīgs - nebūs iespēju tam hepatītam ar mani. 2 atlikušās potes vēl priekšā, lai to imunitāti nostiprinātu. Tieku brīdināts - kādam ir nelielas blaknes - tur neliels drudzis, roka tirpst utt., bet nekas nopietns. Kā jau protams - dabūju savu nelielo drudzi (protams tieši pa vīkendu, kad ieplānots doties lielos darbos), bet tiešām nekas nopietns - pirmdien jau esmu atkal uz strīpas.
Pēc nedēļām divām, dodos pēc otras. Jā, man neliels drudzis bija. ĀAAA, nu jā, tas labi - laba aizsardzības sistēma ķermenim, jo tā pote jau satur nelielu devu vīrusa un tātad ķermenis cīnījās nedaudz pretī. Bet tas labi.
Nu ja labi, tad labi. Dodiet man to otru poti un miers. Dabūju es tagad savu devu un dodos mājās. ...sākās caureja. ...un vēders sāp. ...gāzes. Neko baigi, bet sajūta nepatīkama un diskomforts. Traucē manai seksa dzīvei. :( ...bet varbūt nav saistīti un tas viss man jo ieēdu ko nelabu?
Tieku galā ar savu caureju un pēc 2 nedēļām esmu klāt pēc 3šās (beidzamās) potes. Stāstu tagad māsiņai, ka nu lieta tāda: bija caureja. ...un vēders sāpēja. ...un tieši ap to laiku, kad dabūju poti. Tas tā normāli? Tante nedaudz apmulsa. Nav gan dzirdēts par tādu blakus parādību. Vai bija sliktāk kā toreiz ar to nelielo drudzi? (Ej nu tu cilvēks tagad salīdzini - drudzis vienā svaru kausā un caureja ar sāpošu vēderu otrā! Hmmmmm) Zini ko, es aiziešu parunāt ar dakteri un noskaidrošu ko darīt.
Paiet labas 10 minūtes, kuru laikā esmu izpētījis sieviešu reproduktīvās sistēmas attēliem bagātu plakātu pie sienas (vīriešu nebija) un jau sāku apsvērt iespēju pieķerties kādam no bukletiem uz galda...
Esot labi un mēs varam potēt to trešo reizi, ja pats vēlos (it kā man ir liela izvēle - visas šīs mokas un nekāda rezultāta - nē paldies!). Atradām: zāļu aprakstā minēts, ka 1am no 10 000 gadījumu (tieši tā arī uzraxtīts) var būt caureja, sāpošs vēders un vemšana. Tam pašam 1 nabagam var būt arī nieru mazspēja, locītavu iekaisums un citas drausmu bailes. Bet tas neietekmē pašu poti un noturība pret to hepatītu man būšot. Vienkārši ķermenis izrāda aktivitāti...
Tad nu es tagad nevaru īsti saprast: priecāties, ka man tomēr būs tā noturība pret to maitu hepatītu un es neesmu tas viens nabags no 100 000 gadījumu, kam iespējams vēl lielākas šaizes, kā tam vienam no 10 000 gadījumu (ar to sāpošo vēderu un vemšanu) vai būt atkal neizpratnē par to - kāpēc es??? Nevārēja tas notikt ar kādu Juri vai Annu, kurai arī nav tā pote? Netaisnībakā nekā!
Nu kurš gan nav skatījies Disneja mulķikus? Lai cik grūti labajam ietu, ļaunais vienmēr tiek uzvarēts un miers uz zemes. ...līdz brīdim kamēr varoņi pamet filmēšanās paviljonu un sāk savu ikdienas dzīvi.
Pieauguši, sexīgi un tikai apakšbiksēs, pozējot droši, ka kādam tūņu Playgirlam.
Šorīt piemodos ar pamatīgu misijas apziņu - jāizdara kas labs. Un pieķēros beidzot īsai sarunai ar puisi, kas ieviesis zināmu skaidrību LGTB latviešu terminoloģijā - Subalternu. ...jeb Vilciņu aiz bloga ar nosaukumu SUBALTERNS. Jautrs puisis.
Kas bija tas īstais iemesls, lai Tu sāktu blogot?
Gribējās ar kādu padalīties savās ģeniālajās domās. Vai tad tā nav ar visiem blogotājiem? Bet nopietni-- gribēju dalīties pārdomās un lietās, ko esmu uzzinājis par GLBT kopienu un ar to saistīto politiku. Esmu bezcerīgs romantiķis politikā, tādēļ ticu, ka manis rakstītais var rosināt pārdomas arī citiem.
Nemirstošais jautājums: kāpēc tieši šāds nosaukums?
Sociālantropoloģijā par subalternajām balsīm apzīmē paralēli valdošam uzskatam pastāvošu uzskatu sistēmas. Parasti ar to apzīmē koloniālismā eksistējošas apspiestas tautības un uzskatus, bet par subalterniem var saukt arī jebkuru citu kopienu, kas neatbilsts valdošajam uzskata par to, kas ir normāli un pareizi, ieskaitot mīkstos un tos, kas izaicina divu nemainīgu un pretstatītu dzimumu kategoriju absolūtu.
Kam tu blogo? (kas ir tavs lasītājs?)
Vērtējot pēc komentāriem, lasītāji ir citi mīkstie, kas interesējas par sociāli sabiedriskām lietām. Spriežot pēc vārdiem, kurus meklējot, cilvēki nonāk manā blogā, tad daudziem ir kāda venēriskā slimība-- visbiežāk meklētais vārds ir "pumpas uz ģenitālijām". Neko noderīgu pie manis viņi neatrod, bet ceru ka vēl pēc neilgas meklēšanas viņi nāk pie prāta un nolemj aiziet pie ārsta. No otras puses-- šī fakta dēļ varu spriest, ka mani apmeklētāji vismaz šad tad dabū nokniebties, kas, protams, priecē.
Vai tev ir kādi mērķi, ko gribi sasniegt ar savu blogu un, ja tādi ir, vai seko līdzi to attīstībai?
Daļēji mērķis ir visai personīgs. Cenšos formulēt savu viedokli par daudziem jautājumiem, un tad skatos, kā tas mainījies kopš publicēšanas. Tajā pašā laikā, manam blogam pilnīgi noteikti ir politisks un sabiedrisks mērķis. Neesmu pārāk sistemātisks šajā uzdevumā, bet cenšos celt gaismā tēmas, par ko bieži nerunā pat citos mīksto blogos-- dzimumu jautājumus un jo īpaši transdzimuma lietas, šo un to no pret-asimilācijas strāvām mīksto politikā. Mani ļoti fascinē agrīno geju tiesību aktīvistu radikālās kreisās pārliecības, nu kaut vai Haris Hejs (Harry Hay), kurš centās noturēt piecdesmito gadu Amerikas geju kustību komunistu partijas ietvaros. Cenšos ieskicēt vēl vienu mīksto identitātes alternatīvu starp pilsonisko, un ko tur tielēties, buržuāziski mietpilsonisko Mozaīkas tipa asimilācijas virzienu un hedonisko, bet slepeno nakts un interneta dzīvi un uzdzīvi. Protams, esmu iesaistīts arī abu šo veidu geju sadzīvē, taču visvairāk mani saista tieši radikālākie kustības strāvojumi- koalīcijas starp mīkstajiem un kreisajiem radikāļiem, sociālo tiesību un seksa industrijā strādājošo aizsardzība.
Lai varētu veiksmīgi turpināt attīstīt "paslēpts zem matrača", esmu beidzot izšķīries un nolēmis uzaicināt kādu no jums piestrādāt pie SKAPIS sadaļas. Par drēbēm, aksesuāriem un to trendiem. Nav jēgas liegties, mums patīk skaistas lietas. Un labas lietas. Un vēl jo vairāk - ja tās labi izskatās uz mums.
Tu noteikti zināsi par modi un stilu vairāk kā es un seko šiem tematiem līdzi regulāri. Tev ir saprašana par to, kas notiek pasaulē, kas būs beidzot atnācis pie mums un ko labāk mest ārā vai noglabāt bēniņos. Nē, runa nav par modes skatēm vai dizaineru super trūper dārgajiem pričendāļiem (lai gan tie ir smuki un iekārojami - nu pietiks sapņot). Ikdienas stils un makam saudzīgi ieteikumi ir tas, ko domāju mums tur gribās redzēt.
Tātad: ja domā, ka vēlies iesaistīties un piedalīties šīs neta klades veidošanā, dod ziņu uz zemmatraca@gmail.com un runājam kas un ko.
*(ar vissssmazākajiem burtiņiem:) protams, tev par to netiks maxāts
Nākot no reklāmu pasaules, zinu, nekas nav tā kā tas ir īstenībā. Vienmēr ir mazie burtiņi lapas apakšā. Pat ja nav mazo burtiņu, ir īpašs kameras leņķis, piezūmots vai tieši otrādi - izzūmots. Pat, ja arī kamera ir novietota piedienīgi, noteikti ir "ietaupīts" uz gaismām. Utt. Utjp.
Mēs jau to zinām un rēķināmies ar to izdarot izvēli. Tā ir ikdiena. Bet tad nāk kas jauns un atkal tevi izmet no laivas.
Šorīt mani pārsteidza šis video. Reāli pārsteidza. Vai pareizāk sakot - laupīja pēdējās kripatiņas ticības pareizai pasaulei. Kā teica toreiz tai šovā - ir zudis ticamības moments?
Nu kā tu cilvēks lai tagad skaties uz puišu profiliem???
Sveiks cilvēciņ! Runājot ar puišiem es aizdomājos par laiku. Mums visiem ir gana daudz problēmu. Bet, ja mēs tajās iedziļinātos, tad atklātu, ka viena daļa no tām rodas no "sava personīgā laika neesamības".
Jā, jā, tieši tās problēmas, kas rada savu daļu stresa, kas rada savas dzīves nesakārtotības sajūtu, drudžainu nēsāšanos apkārt un sajūtu vēlās vakara stundās, ka pagājusi vēl viena bezjēdzīga diena un nekas nav izdarīts. Bet nekas - rīt dzīvošu priekš sevis, tā kā patiešām vēlos.
Zini, neatliec, dzīvo šodien jau tā un velti laiku sev.
Atrodi kaut ko tādu, kas rada Tevī laimes sajūtu, kaut ko, pēc kā izdarīšanas tevī rodas gandarījuma sajūta.
Kādam tas var būt rīta skrējiens, kādam trenažieru zāle, joga vai steps. Citam - labas grāmatas lasīšana, meditācija vai ikdienas mājas sakopšana vienatnē, pārdomājot savu dzīvi. Bet varbūt valodas mācīšanās. Nu ir tik daudz iespējas - var doties izjādēs, kāds to vien dara, kā raujas uz kalniem, utt. Katrā ziņā es necenšos pateikt priekšā ar ko aizpildīt laiku sev, bet gan uzsvērt, ka tāds ir ļoti nepieciešams.
Ko tas dos?
Labsajūtu, sajūtu, ka patiešām esi savas dzīves noteicējs, ka šī ir tava dzīve, ka Tu dzīvo šodien, nevis kaut kad, kad būs uzcelta māja, pabeigta skola, vai būs atrasta otrā puse.
Un, ja būsi ieguvis šīs lietas, tad neradīsies virkne problēmu, kurām parasti fonā ir neapmierinātība ar sevi un savu dzīvi.
Un.... bez iebildēm, ka Tev nav laika. Kur tad viņš paliek?
Velti sev laiku, atņemot to nebeidzamām stundām pie TV, i-neta , vai nočiep kādu stundu, ko velti otram. Jo pirmkārt, jābūt pašam sakārtotam, lai izbaudītu superīgas attiecības. (ja visu Tavu laiku paņem citi, tad vairāk izskatās, ka kalpo viņiem, vai esi atkarīgs :( )
Es novēlu atrast laiku sev un produktīvu veidu, kā to aizpildīt, lai nostumtu malā kaudzīti problēmas, kas saistītas ar apmierinātību un savu esamību :)
Apsolu, es arī labošos... Ulrihs
P.S. vēl joprojām sasniedzams, kad vajag par ko parunāt: jautaman@hotmail.com
Droši vien jau būsi dzirdējis par jauno filmu, kurā vienā no lomām, sexīgais Jude Law, tēlo transvestītu Minx. Spilgti backgroundi pazīstamām sejām un interesants filmas veidojums. Nu tas ir tas, ko es par to teiktu. Un tur ir arī sižeta līnija, kas velk līdzi. Filma ir neparasta, jo tā ir monologa versijā - katrs no aktieriem it kā runā tikai ar kameru. Nav action vai super specefektu. Bet pateicoties šiem plusiem, to ir viegli skatīties tavā iPodā (vai iPhonā - nu tiem, kuriem tas ir). Atzīšos, pēdējās 2 dienas aktīvi sekoju notikumiem līdzi savā podiņā, dodoties uz un braucot mājup no darba.
Starp citu, ja par uzvalkiem runājam (nepamanīji? jā, mēs par tiem runājām), vai esi ievērojis mormoņus? Nu jā, tie paši - parasti 2, salīdzinoši jauni un izskatīgi, džekiņi melnos uzvalkos ar biezu grāmatu rokā un somu pār plecu. Un vienmēr grib ar tevi parunāt. Par Dievu. ...kas, viņu redzējumā gan neatbalsta mūsu seksuālo preferenci...
Lai nu kā ar to preferenču atbalstīšanu, šodien, nākot mājās, uzskrēju vienam tādam pārītim virsū uz ielas. Nē, viņi nepiedāvājās parunāt (laikam nosprieda, ka man jau uz pieres ar neona burtiem raxtīts - zudis gadījums), bet tas, kas piesaistīja manu uzmanību bija - jaukais uzvalks vienam no viņiem. Tiešām smuks un izskatījās no labajiem. Tā nu čāpojot tālāk, aizdomājos par to vai mormoņu baznīca saviem "vēstnešiem" varētu pirkt brendotus uzvalkus?
Sanāca pat iesmiet, kad nonācu līdz domai par uzvalku kā motivatoru: Mēneša speciālā akcija jauno valstu "vēstnešiem"- piesaistīsi tik un tik dvēseles un kvalificēsies jaunam Dolče. Melnajam. ...speciāli piemērotam biežai ceļošanai. Bet, ja neizdosies pieveikt visu normu, piemetot tikai tik un tik naudiņu no savas kabatas, tiksi pie melnā Hugo. To ar sarkano oderi. Un, ja vēl izdosies piesaistīt kādu ziedotāju... Esi redzējis tumši brūnās Lloyd ādas kurpes? Tavas! Perfekti pieskaņojas visiem mūsu rekomendētajiem uzvalkiem un palīdzēs turēt tavas kājas siltumā un sausumā tajās aukstajās valstiņās. ...tikai piekodini, lai ziedojot, piemin tavu vārdu. Un atceries - tavs uzvalks ir tava un mūsu baznīcas vizītkarte, tāpēc sarauj!
