Vecākiem vajadzētu jautāt vai nē?

Šorīt uzdūros šim video no diezgan atklāti runājošajām dāmām iekš The View šova (krietni interesanti video - ja ir laiks payoutūbē).











Tu esi gejs (iekš skapja vai izskapja nav nozīmes) un kā tu domā - vai dzīve būtu vieglāka, ja vecāki (progresīvi domājošie un savu bērnu mīlošie vecāki), nojaušot, ka nu lietas nav "kā parasti" (un viņi parasti nojauš), puikam sasniedzot gadus 20, saņemtu drosmi un paši atklāti pajautātu: (saruna ir pilnīgi izdomāta, un pilna ar stereotipiem, bet tikai lai dotu tev galveno ideju)
- Jāni?
- Jup?
- Klau, mums ar mammu tāds vienkāršs jautājums tev - vai tu esi gejs?
- Huh? (nu būsim godīgi - tu nekad neatzīsies uzreiz)
- Nu mēs neesam akli... Tev nav bijusi meitene, vai vismaz mēs neesam nevienu redzējuši visus šos gadus, tev galīgi neinteresē sports un kosmētikas meistarklases arī nav tā pierastākā izglītība puisim... Esam lasījuši netā cik tas viss var būt stresaini puisim tavā vecumā, ja nu tu esi gejs, un tāpēc mēs ar mammu domājām apjautāties tikai savas skaidrības pēc, jo mēs tevi mīlam.
- Umm... ...nu jā.
- Labi. Skaidrs. ...neaizmirsti nopirkt ābolus, kad nāc mājās.

Mēs esam pieraduši, ka "tā ir mana privāta lieta un tev nav ko bāzties citu darīšanās", tomēr tai pat laikā - atzīties vecākiem ir tas grūtākais solis, kas visu laiku nedaudz krempt iekšā, pareizi? Ja vecāki paši iesāktu šo sarunu, varbūt tādā veidā puisim var tikt aiztaupīti gadi iekšēju pārdzīvojumu?

Tai pat laikā pareizi viņas min - a ja nu puisis vēl nav ticis skaidrībā ar savu sexualitāti? Nu jā...