Vakarvakarā gatavoju suflē un pamatīgi uzvēdīja meža zemenīšu smarža. Nekas jau nepierasts, ja gatavo meža zemenīšu suflē, bet tai brīdī kaut kas smadzenēs nogāja greizi un radās jautājums - diez kā es reaģētu, ja puisis man randiņā pasniegtu puķi? Jā zinu - dīvainus trikus smadzenes izspēlē, bet - hei, kāpēc ne?
Bet nu jā - "tradicionālajā kultūrā" ir pierasta lieta, ka uz randiņu ejot, tu vari meitenei pasniegt puķi. Arī pats esmu tā darījis... (tas bija sen - tad, kad vēl viss šķita pārejoši). Laimas pulkstenis nebūtu nekas, ja tam tuvumā nebūtu kāds stāvošs ar puķi rokās. :P Tomēr tas ir "tradicionālajā kultūrā" un arī mūsu apziņā. Tieši tāpēc aizdomājos par saskaitāmajiem: puisis, puķe, randiņš... Kā tu reaģētu, ja tev pasniegtu puķi? Varbūt kāds no jums tā ir darījis vai puķi saņēmis? Vai ir kāds "pareizās" rīcības kods puķēm, kad geji ir jautājuma daļa?
Pie kāda secinājuma nonācu? Iespējams būtu pat interesanti saņemt rozi randiņā. Bet ne nopirktu no kāda pārdevēja, kas tās tev uzmācīgi bāž gar degunu, kad netraucējot citus, randiņo kādā no restorāniem. Vairāk ar domu - viņš ir piedomājis un nopircis to laikus. Un pasniedz satiekoties. Tai pat laikā - noteikti ne pirmajā no randiņiem. Puķe būtu pieņemama, kad randiņi ieiet jau nopietnā fāzē un abiem ir skaidrs, ka tur kas ir, pareizi?
...vai es būtu ar mieru viņam pasniegt puķi randiņā? Ja viņš ir tas īstais - Hell, yes!
Hmm..Man liekas noteikti nē, neesmu nevienam pasniedzis vai saņēmis(par laimi), un droši varu teikt, ka nejustos īpaši forši saņemot tādu, turklāt, man nepatīk puķes. Bet..zinu arī dažus, kuri ļoti priecājas par tādu uzmanības apliecinājumu. Pagaidām vēl neesmu sapratis pēc kā var noteikt vai otrs par to priecāsies vai uztvers aizvainojoši..Protams, ja vien viņš pats nav iepriekš nejauši ieminējis :D
AtbildētDzēstman briesmīgi nepatīk ja pasniedz puķes ...ne no vīrieši ,ne arī sieviešu puses...ja man arī pasniedz, es vnk nezinu ,ko darīt un kur likt :D
AtbildētDzēstVispār man gan patīk... Laikam tā dēļ, ka labākā draudzene vienmēr ir priecīga, kad viņai ko dāvinu! :)
AtbildētDzēstDroši varu apgalvot, ka meža nostūrī mītot, pat priecātos, ja kāds atnāktu pie manis ar vienu mālainas krāsas lakstiņu, pat jā tā nebūtu noteikti roze... Taču, ja - tad vispār.... Un zinu arī puisi, kas NOTEIKTI priecātos,ja viņam pasniegtu sarkanas rozes... Pašlaik varu viņam tās sniegt tikai virtuāli, bet, ja būtu iespēja, pasniegtu arī klātienē. Vēl jo vairāk, zinot, ka tas nemulsinātu nedz viņu, nedz mani... Pareizāk, mulsums jau noteikti būtu, bet tas būtu pavisam citā adresē norakstāms... :)
AtbildētDzēstRezumē. Vai tiešām visam un it visā jāatbilst kaut kādiem vispārpieņemtiem / nerakstītiem/ standartiem un normām? Kāpēc nevar vadīties vienkārši pēc tā, kas sirdij tīkams?... Ak jūs, cilvēki, cilvēki......
...man kaut kad sēeeeen, sēeeeeen bija tāda kā kopība ar kādu puisi un es viņam mēdzu dāvāt puķes! Kā nedaudz vēlāk atklājās (sarunās ar viņa tuvu draudzeni), biju trāpījis simtniekā: - puisim patika, ka dāvina ziedus!
AtbildētDzēst..ja man dāvina, es mulstu.. :D
Godīgi sakot puķes,precīzāk rozes,esmu saņēmis tikai no viena puiša savā dzīvē,pats nēesmu randinu laika sniedzis puķi.. Es labprat butu to darijis,bet uztrauca doma-a kas bus ja abi izdomasim puķes davinat? nebus baigi traki neveikli vienakrsi apmainities ar puķēm? ha ha..
AtbildētDzēstBet nu katrā ziņā man loooooti patika tas ka man rozes davinaja..