Jā, mūsdienās sanāk tā, ka vari nodzīvot kādā vietā veselu mūžību, bet ar kaimiņiem tā arī nekad nesanāk satikties. ...it sevišķi, ja prom dodies agri no rīta, bet pārnāc - nu tad, kad pārnāc. Un tā kā vienīgā vieta, kur viņus sastapt un apskatīt, kā arī sevi parādīt, ir koplietojamās telpas - kāpņutelpa, koridors vai pagrabs, kādam, kam paveicas - veļas mazgātava pagrabā vai garāža zem mājas; to iespēju uzskriet virsū vienam otram, nav nemaz tik daudz. Nu sen jau nav tie laiki, kad klauvēsi pie kaimiņa durvīm ar jautājumu - varu aizņemties glāzi miltu (cukura utt.). Ne tie laiki. Izsauks policiju. ...un retais vairs glabā sev skapī miltus.
Nu jā. Un īstenībā, ja tu esi tāds pats nūģis-mājāssēdētājs, kā es esmu lielākoties (nu vismaz tajos brīžos ikdienā, kad man ir kāds brīvāks brīdis pagadījies, ko es nenoniekoju raxtot kārtējo ieraxtu vai gūglējot jaunāko GossipGirl sēriju), tad kaimiņi mani īsti nemaz neinteresē. ...ja ir klusi un neaizmirst laikus nogriezt mūziku.
Bet tas ir tikai līdz brīdim, kad saproti - blakus dzīvo supersexīgs džeks. :P Un tā kā neesmu novērojis kādu pārvākšanos visu to laiku, kopš te dzīvoju, jāpieņem visļaunākais scenārijs: viņš dzīvojis man blakus jau visu laiku!!! Damn. Te tev nu bija nevēlēšanās iepazīties ar kaimiņiem...
Apmērām pēdējo pāris nedēļu laikā esam nejauši saskrējušies kādas 2-3 reizes, katrs uz savu pusi ejot vai kopīgi slēdzot vaļā/ciet durvis. Pilnīgi nejauši un nepiespiesti. Acu skatiens, kas satiekas un atkal novēršas... Tomēr abi laikam esam tie super-ūber-aizņemtieunskrienoši tipi, kas negrib (vai kuriem nav laika) spert to pirmo soli, otra virzienā un vismaz pieklājīgi iepazīties. ...varbūt viņam tas nemaz nav interesanti?
Jāatzīst, ka gadījumā, ja viņš nebūtu tik izskatīgs un manā vecumā (manuprāt), arī man iepazīšanās būtu mazākā prioritāte... Bet varbūt vienkārši jāsaņem sevi rokās un nākošā reizē, kad viņu redzu, notērēt tās pāris sekundes un pastiept roku, lai iepazītos...
Vai tu zini, kas tev dzīvo kaimiņos?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru