Ik pa laikam presē un citos saziņas līdzekļos tiek minēts kaut kas par personu grupu, kurus vieno HIV infekcija. Ieskatoties statistikas datos var pamanīt, ka neliels, bet tomēr procents no visiem inficētiem ir homoseksuāli un biseksuāli orientēti. Tātad jāsecina, viņi ir starp mums... Varam jau domāt, cerēt, ka starp mūsu paziņām noteikti tādi nav, vai domāt, ka tie nu noteikti ir kādi kreisie geji - onkulīši, kas izmanto visas iespējas, lai tiktu pie seksa, vai puiši, kas piepelnās seksa industrijā. Jā, tādi ir mūsu aizspriedumi par to un mūsu idejas par situāciju, bet ne realitāte.
Realitātē tas var būt jebkurš. HIV infekcija nerakstās uz pieres un to nevar pamanīt, ja vien cilvēka imūnsistēma nav jau sagrauta un viņš patiešām izskatās pamatīgi slims..
Līdz ar to, bieži rodas jautājums, ko darīt, kā zināt, galu galā: kā pasargāt sevi?
Nu tad pirmkārt jāatgādina: ar HIV nevar inficēties sadzīviski ikdienišķu kontaktu ceļā, iepērkoties veikalā, dodoties uz kino vai braucot ar sabiedrisko transportu. Arī sarokojoties vai pat draudzīgi sabučojoties uz vaigiem ar draugiem ar HIV inficēties nevar. Ar HIV var inficēties tikai tādu kontaktu ceļā, kur notiek vīrusu saturošo šķidrumu apmaiņa. Asinis, sperma, mātes piens - tie ir ķermeņa šķidrumi, kuros vīruss būs sastopams.
Tikt mātes pienam klāt pieaugušā vecumā ir nereāli. Ja nu vienīgi Tev nepiemīt kāds īpašs fetišs saistīts ar to. Tad paliek divas lietas, sperma un asinis.
Saskarsme ar spermu droši vien notiks kāda seksuāla kontakta rezultātā un te der atcerēties, ka lielākais risks ir anālais sekss bez prezervatīva. Arī par orālo seksu nedrīgst aizmirst (it sevišķi jābūt uzmanīgam, ja ir aizdomas par kādu mutes dobuma traumu vai iekasiumu - nav ieteicams arī stiprii berzt zobus, zinot, ka gaidāms sex, jo tādējādi vari izraisīt mikrotraumu smaganās), jo inficēties var arī nodarbojoties ar to. Domā ar galvu un neklausies ko tev saka citi vai partneris (it īpaši, ja partneris ir nepazīstams - no tā saucamajiem vienas nakts sakariem) cenšas pārliecināt - tu būsi tas, kuram ar šo infekciju vajadzēs dzīvot visu atlikušo mūžu.
Runājot par asinīm noder zelta likums: ja nepieciešams doties kādam palīgā, kad noticis kāds nelaimes gadījums, un ir asinis, visupirms padomā par sevi un esi piesardzīgs, ja pastāv kaut mazākās aizdomas, ka persona, kurai palīdzi, var būt inficēta. Ja strādā vidē, kur šādi atgadījumi iespējami biežāk kā citās (piem. medicīnas iestādē), pirms iesasities, uzvelc lateksa cimdus, kas parasti ir pieejami. Šādi tu ne tikai pasargāsi sevi, bet arī otram nodrošināsi, ka pastāvēs daudz mazāka iespēja inficēt brūci ar papildus mikrobiem vai infekcijām.
Ir jautājumi, kā ar ikdienu, ja zini, ka kāds draugs vai otrā puse ir inficēta?
Ikdienai pēc būtības nav jāmainās. Tikai tik cik jāpievērš papildus uzmanība gadījumos, kad rodas brūces un ir asinis (arī asiņojošs deguns vai nobrāzums), kā arī seksā noteikti jālieto prezervatīvs, lai pasargātu sevi. Visādi citādi - jāatgādina, ka HIV infekcija nenozīmē beigas. Dzīve turpinās un kādam tas, iespējams, ir jauns sākums.
Protams, lai līdz tam nonāktu ir gana daudz psiholoģiski jāsaņemas, jo domāju, ka tas nav viegli, pieņemt, ka partneris ir inficēts. Bet te liela loma ir attiecību statusam, jūtām, kad jāizšķir, kas dzīvē ir svarīgāks... Tas noteikti prasa daudz sarunas, pārdomas, iedziļināšanos sevī. Ja esi skatījies QAF, tad vienā no sezonām šis process ir aktualizēts visai skaidri, kad mazā Maikija draugs ir HIV inficētais. Protams, filma ir un paliek filma, dzīvē viss var būt savādāk...
Bet katrā ziņā ar šo tekstiņu gribēju likt tev aizdomātos par vieglprātību ar kādu dažreiz sastopamies, un to, kas ir mums apkārt. HIV ir nopietna slimība, bet tai pat laikā mūsdienu medicīna ļauj turpināt dzīvi pilnvērtīgi arī pēc inficēšanās.
Turamies! Un priecājamies par katru dienu, kas mums dota.
Ulrihs
P.S. vēl joprojām sastopams turpat: jautaman@hotmail.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru