Iekāres pilnais skūpsts

Vakar vakarā gulēju gultā (jup, es esmu viens no tiem nūģiem, kas labāk vakaru pavada gultā, skatoties filmu, nevis šajā aukstumā iet tusēt) un nodarbināju savu smadzeņu podu ar domu par to, kad man bijis pēdējais iekāres pilnais skūpsts...

Vai tu atceries, kad pēdējoreiz skūpstīji kādu tā - tiešām baudpilni, ar iekāri? ...aizverot acis un izbaudot!

Kad tu skūpsties sexā ar kādu "vienas nakts" sakaru, tas, iespējams, sanāk arī iekārē, bet, manuprāt, tā iekāre ir tā teikt: tava krāniņa iekāre. Tu jau visu dabūsi tik un tā. Turpretim skūpstot kādu īstā iekārē, sajūtas ir savādākas, jo... Jo nezini vai tam kas sekos un vai vispār kas sekos.

Es pat uzdrošināšos teikt, ka diezgan bieži skūpstīšanās ar "vienas nakts" sakaru ir vairāk rutīnas pasākums, jo tā vajag un tur nav nekādu nervu kairinošu sajūtu. Bet, teiksim, ar randiņu (misteru interesanto) tu labi pavadi laiku, izklaidējies, dod saprast viņam, ka ir simpātijas (un tādus mājienus arī saņem pretī). Vakars iet uz priekšu un tu nedaudz (bet tomēr) piedomā kā spert to nākošo soli, kas ir abiem prātā - skūpsts. Ja viņš ir drosmīgāks, viņš spers šo soli tavā vietā, bet mana pieredze rāda, ka lietu neņemot savās rokās, vari palikt arī bešā. ...bet palikt bešā ir nestilīgi.

Un tad tas notiek - deju zāles stūrī, tumšākā kāpņu telpā pavadot viņu, vārtrūmē pirms ceļi uz mājām šķiras vai nu kur citur. Un, lai arī dažreiz neveikls - tāds skūpsts tomēr ir krietni baudāmāks un nervus kutinošāks (pat maigāks un pilnāks ar iekāri) kā tas iepriekšminētais.

Mans pēdējais tāds skūpsts bija ar šo puisi, kas laiku pa laikam uzpeld uz mana radara (jup, vēl joprojām tikšķ tur stūrī sadauzīts). Mums it kā ir abpusējas simpātijas, bet viņš nevēlas neko daudz vairāk par draugu, un es... cenšos to akceptēt. Un tā nu mēs laiku pa laikam vienkārši satiekamies, apspriežam kas noticis, pavazājamies pakārt un atkal pazūdam pūlī - bez sexa un īstenībā - arī solījumiem vai prasībām. Bet, šad un tad, mums izdodas šis labais skūpsts.

Pavadījām dienu pirms ZSV kopā - nu tā - darot neko. Diena bija sanākusi neticami saulaina, tāpēc vazājāmies apkārt pa pilsētu, centāmies izvairīties no iepirkumiem un cilvēkiem, kas skrien tos vēl izdarīt, kopīgi paēdām un, pirms vakarā devāmies katrs uz savu pusi, saskūpstījāmies tumsā uz ielas. Nē, tas nebija kā "atā" buča, bet kā tas skūpsts par ko stāstīju. Un man jāsaka, ka katru reizi viņu skūpstot, es sajūtos kā uzvarētājs, kas dabūjis balvu. ...nu tāda jauka pēcsajūta rodas ar neziņu vai dabūšu vēl, kas to padara vēl interesantāku.

Un kā ar tevi? Kad tev bija pēdējais iekāres pilnais skūpsts?