Vai te kāds ir?

Nu jā, es ik pa reizei iečekoju ar ko dalās pārdomās citi pašmāju homo-un-homolīdzīgie-blogeri. Ja viņi vispār vēl dalās ar mums kādās savās pārdomās. Nu būsim godīgi - lielākā daļa, Mozaīkas valdi ieskaitot - kur ir vairāk kā viens cilvēks, ir pamiruši. Šī aktivitātes trūkuma dēļ, pēdējā laikā sanāk pat tāds pārsteiguma moments, kad tu ieraugi - ei, ir gan kāds ko jaunu uzdrukājis. Un, šis retais ieraxtu apjoms, manuprāt, skaidri atspoguļojas arī lasītāju aktivitātē. Bet par visu pēc kārtas:

Windauboy, ko laikam jau tomēr ir jāiekļauj tai vietējo homo-blogeru saraxtā, šo klusumu izgaismoja, "smaidam sejā rodoties" veidā: uzdodot izmisuma pilnu jautājumu: vai kāds tad te vispār ko lasa (domādams savu lapu)? Jautājums, ko sanāk redzēt krietni bieži, ja pasērfo ne tikai vietējo blogeru lapās (exciled uzdeva šo pašu jautājumu šķiet pavisam nesen, atminos ko līdzīgu laikam lasot arī Rendijas blogā)...

Jautāsi kāpēc saucu to par "smaidam ataustot sejā" veidu? Tāpēc, ka jau tūlīt pēc jautājuma puisis pats arī paskaidro - nu nav jau īsti svarīgi zināt man to atbildi... vien gribās, lai kāds papliķē uz pleca un saka - labs puika, labs. :P (nu maniem vārdiem atstāstot)

Windauboy, lūdzu neapvainojies, man, preteklim esot, vien gribas saprast kāda jēga uzdot jautājumu, ja atbilde tevi īsti tā arī neinteresē? Vai tu pats, izlasot līdzīgu ieraxtu, tiešām būtu gatavs steigšus sūtīt meilu ar ziņu, lasu, lasu, turpini tādā pat garā?

Labi, liksim Windauboy mieru, cerams, ka viņš ļaunu prātu uz mani neturēs un pavisam drīz jau lasīsim viņa atbildes uz Viņi Ir Starp Mums šīgada sērijas turpinājumiem, kuru jautājumus veiksmīgi esmu izsūtījis (vai gatavojos izsūtīt tuvākajā laikā) vairākiem jauniem personāžiem.

Starp citu: ja zini kādu, ko būtu vērts un interesanti iekļaut šai sērijā - dod ziņu (jau iepriekš pasaku: vēl sen pagāšgad mēģināju kontaktēt Mozaīkas valdes locekļus un to pāris klubu vadītājus, no kuriem būtu interesanti, ko dzirdēt, bet laikam jau cilvēki pārāk aizņemti ar ikdienas lietām...).

P.S. pirms aizmirstu - vai kāds nezin kā sazināties ar puisi, kas aiz neatkarīgais.net dzīvojas?

Bet nu atpakaļ pie temata: vai kāds lasa, ko mēs (augstprātīgi pieskaitu sevi homo-un-homolīdzīgo-blogeru saraxtam) raxtam?

Tu jau zini, ka mūsdienās pastāv visādi topi un skaitītāji, kas piereģistrē kas nāk savu degunu iebāzt tevis uzraxtītajā, kur bāž savu degunu, cik ilgi to kur ir iebāzis un uz kurieni aizvilka, utt. Informācija, kas teorētiski neko daudz neizsaka (ja nu vien tu neesi sazvērestību teoriju piekritējs), bet ir palīgs, lai dotu atbildi uz to izmisīgo jautājumu - vai te kāds ir?

Un atbilde ir vairāk kā pozitīva. Jā, lasa. Un nē, ne tu vienīgais lasi. Daudzi dara tāpat. ...nu vismaz pēc manas klades apmeklētāju apjomiem spriežot (uz ko arī balstīšu turpmāko). Manuprāt, aptuveni 100 manu lasītāju dienā (par tiem, kas kā unikālie tiek apzīmogoti) ir saprotams kā daudzi. Un lasa ne tikai klusu pa vakariem, arī no rītiem un pa dienu lasa, lasa no Rīgas un Zilupes arī. Liek pužļus, uzsiekalo ieliktās bildes un iečeko video. Nemaz nerunājot par visu to saišu izmantošanu, kas labajā malā ir. :P Lai arī salīdzinoši mazs apjoms lasītāju ir gatavi ko komentēt, e-pastā aktivitāte ir krietni lielāka. Pat no tiem, kas gatavi mani no zemes virsas iznīcināt vai arī kārtīgi kristīgā garā nokaunināt. Nu dīvaina tā latviešu tautiņa, bet ko tu padarīsi...

Novirzījos no temata - vai man ir svarīgi, ka tu lasi? Tiešām godīgu atbildi gribi? Nu nenotiks nekas, ja tu nelasīsi. Es nepārstāšu stāstīt (atskatīties uz to) kā man iet sexā vai par ko es aizdomājos ikdienā, vai izlasu citur netā. Vai es pārstāšu iečekot sexīgus video youtūbē vai nesiekalošos skatoties uz supersexīgu čaļu bildēm netā, ja mani lasīs tikai 1 cilvēks mēnesī? Nu nenotiks tā. Mans mērķis nav būt par superblogeri vai kādu te geju mesiju. Viss ko es gribu ir pateikt - gejam būt, izrādās, nav nemaz tik traki. Pat interesanti un izbaudāmi. Un, ja mana pieredze vai apdomātie jautājumi var likt aizdomāties arī tev, tad es jau esmu izpildījis savu superkvotu iekļūšanai debesīs (vai tieši pretēji - ellē: vēl joprojām nevaru īsti saprast kas ir gejiem foršāka vieta pēcnāves dzīvei, bet paga - tas jau ir cita ieraxta temats).

Tātad: nē, tu neesi vienīgais gejs ciemā, kurš lasa un nāk lasīt atkal. ...un tādu kā tu ir daudzi. Bet vai šī apziņa tagad ko maina?

Puiši un tālvadības pults

Kas tas ir par spēku, kas tai plastmasas un kaut kādu elektronisku savienojumu kaudzītei liek pieaugušiem puišiem pārvērsties zīdaiņa vecuma bezmērķīgos pogu spaidītāju radījumos? Jā, runa iet par tālvadības pulti. Un ne tikai pie televizora sēžot...

Jaunākais gadījums kāpēc par to atkal iedomājos: ir agrs rīts, abi esam atkrituši gultā bezspēkā pēc "savu tieksmju" apmierināšanas (kā to tagad apzīmē plašsaziņas līdzekļi citējot kādus garīdzniecībai tuvu esošus onkuļus ar uzskatiem, ko attīstītā pasaulē sauktu vienkārši par laika garam nepieņemamiem), viņš, vēl pavisam nedaudz elsodams, ieritinās tuvāk man un pasniedzoties pēc tās mazās tālvadības pults, kas laikam ir apple datoriem (nu nezinu - varbūt jāpērk tas štruntiņš atsevišķi vai kā - es vēl klabinu tos taustiņus uz IBM māsasdēla un par āboļiem neko daudz nezinu), vienkārši sāk iet cauri visai datora mūzikas bibliotēkai. Bet ne tikai iet cauri meklējot ko interesantu, bet gan ar ideju: meklē klausoties, paklausās brīdi, un, iesmejoties droši vien par kādiem nejaušiem flašbekiem, turpina sērfot - uz priekšu un atpakaļ.

Rezultātā: tajās 15 minūtes līdz es vienkārši atņēmu to pulti, viņš bija izsērfojis veselu tonnu dziesmu, no kurām nevienu ilgāk par 20 sekundēm mēs tā arī nedzirdējām...

Es, iespējams, esmu aizvēsturisks gejs un (pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka geji zin visu, kas ir ievērības cienīgs un IN) nezinu visus tos jaunos trendus sabiedrībā, bet, manuprāt, šajā gadījumā klasiskas vērtības (backgroundā spēlējošs džeziņš vai nu jebkas kas tur skan - ar uzsvaru uz SKAN nepārtraukti un bez lēkāšanas pa mūzikas stiliem) tomēr ir daudz noderīgākas, vai ne? Tu ar puisi nupat esi pārgulējis un, ja negribi iet projām un palikt - nu tad vismaz izbaudi to brīdi, nevis nervozi spaidi pogas...

Tāpat arī skatoties TV - ja tu esi ar kādu kopā un vienkārši nosit laiku skatoties tai kastītē, vai tiešām bezmērķīga sērfošana apkārt pa kanāliem vairākas reizes pēc kārtas (tā arī neko neatrodot), ir sexīgāka kā ātra programmas izčekošana, noenkurošanās uz kādu no kanāliem un kopīga ierakšanās tai dīvānā skatoties izvēlēto? Vai sliktākā gadījumā - neko neatrodot, vienkārši izslēgt un doties darīt ko interesantāku kopīgi? :P

Es saprastu ja tā būtu pults, kas līdzīga šai, bet laikam jau man vienkārši nesaprast to pults maģiju...

Mūsu karogs...

Vai mūsu karogs ir pietiekami sexīgs, lai tu uz tā fona fotogrāfētos puskails? Ir karogi, kas ir sexīgi un ir karogi, kurus tu nekad neesi redzējis kopā ar puskailu, izskatīgu džeku, pareizi? Bet kāds ir mūsu karogs?

Sava gulta mīļāka

Heisā, hopsā - esmu mājās. Un kārtējo reizi esmu pārliecinājies par teicienu - pašam savā gultā labāk. ...laikam vecs palieku. Bet ne par to ir runa: runa ir par to, ka to tu saproti tikai tad, kad neguli tajā (par gultu runa). Tāpat kā ar daudzām citām lietām dzīvē, vecā paruna: tu nenovērtē lietas līdz tās pazaudē, attiecināma arī uz šo. Un nedēļu ilgs atvaļinājums cita gultā ir vislabākais piemērs. :D

Tieši pirms devos brīvgājienā, bija saruna par to ar vienu puisi. ...jā, viņa gultā.

Esam pazīstami kādu gadu, bet tikai todien, pēc laba sexiņa, sākām runāties vairāk kā parasti. Laikam iedzertais vīns vai pēcsexa vaļāšanās pa viņa gultu vainīga, bet nu tā sanāca. Sarunas ieilga, turpinājām dzert vīnu un viņš uzaicināja palikt pa nakti. Neskatoties uz to, ka piedāvājums interesants, pieklājīgi atteicos, jo biju sarunājis iet ar vienu draugu pārtijot vēlāk vakarā. Tad nejauši saruna ievirzījās par gulēšanu citu gultās.

Kad es aktīvi "meklējos", viņš teica, tā pārliecinājos, ka puiši īstenībā ir cūkas, ka vairs pat domāt negribu par iešanu pie puiša uz sexu, par palikšanu pa nakti nemaz nerunājot. Vai tiešām ir tik grūti iztīrīt istabu, kad skaidri zini - būs viesi? Un kā var gulēt traipainā gultasveļā, viņš gandrīz vai izmisis izmeta.

No pieredzes vadoties varēju tikai piekrist minētajam, piebilstot, ka īstu diskomfortu miega izbaudīšanai cita/citā gultā rada arī ikdienišķā pirmsgulētiešanas/mošanās rituāla trūkums. Lai kāds tas rituāls būtu - tas ir. Un tā trūkums atstāj iespaidu uz iespēju izbaudīt gulēšanu. Pat ja blakus ir tā jaukā cita silta ķermeņa sajūta: cita gulta ir un paliek cita gulta.

Nu jā... Esmu atpakaļ savā gultiņā un tiešām to izbaudu. Ceru, ka arī tu esi savā gultā un to izbaudi.



P.S. ja godīgi - tos, kuri nevīžo nomainīt gultasveļu, vajadzētu tiešām izraidīt no sabiedrības.

Spogulīt, spogulīt...

Sanāca labi pasmieties, redzot šo video:











Lai gan humors ir humors, pats droši vien zini, ka pavisam tālu no patiesības šis video nav. Mēs visi "nedaudz" - kāds krietni vairāk, cits mazāk - piepušķojam savus apraxtus; pamatīgi izvēlamies bildes vai foto leņķus; izliekamies, ka neprotam rēķināt, kad jānorāda vecums; utt. Vienīgais, kas man izraisa interesi ir - vai tiešām visi tie, kas pamatīgi piepušķo savu profilu, reāli ar to arī ko iegūst? Vai tikai paliek siekalojoties, kad kārtējais puisis ir uz papēža apgriezies un vienkārši aizgājis?

LEC!

Manuprāt, filmās to brīdi parasti attēlo peldbaseinā: viņš, sēdēdams uz baseina malas, noskatās uz pārējiem džekiem, kas no paaugstinātā tramplīna lec un izpilda kūleņus. Plunkšķis un kāds no tiem puišiem pazūd zem ūdens, lai pēc mirkļa atkal uzpeldētu ar apmierinātu smaidu sejā un apņēmību lēcienu atkārtot. Skaidri redzams, ka viņiem tas sagādā pamatīgu izklaidi, bet mūsu varonim sejā redzamas tikai tādas dziļas ilgas, nedrošība un bailes no nezināmā.

Tā viņš tur sēž malā un noskatās citos vienreiz, otrreiz, trešoreiz... Kādu dienu atnākot uz baseinu, viņš attopas baseinā viens. Nu ja neskaita tos pāris peldētājus, kas vienatnē lēnām iras pa baseina seklo galu. ...bet neviena, kas lēktu no tramplīna. Baseina dziļajā galā viss ir klusu un mierīgi...

Nopeldējis savu parasto peldēšanas distanci viņš, kā parasti, nosēžas uz baseina malas pavērot citus. Bet šodien nav ko īsti vērot, jo neviens nelēkā no tramplīna. Kamerai lēni slīdot gar viņa seju, tu skaidri redzi kā viņš cīnās ar savu iekšējo nedrošību. Paskatījies apkārt viņš pieceļas kājās un dodas uz tramplīna pusi, apstājas īsi pirms kāpnītēm, kas ved augšup uz tramplīnu un it kā cīnoties ar kādu iekšēju dēmonu stāv tur nekustīgi. Mūzika backgroundā paliek nedaudz žiperīgāka un nākošais kadrs jau rāda, ka viņa roka stiepjas pretim rokturim un kāja ir uz pirmā pakāpina.

Skats uz baseinu no augšas ir pavisam savādāks, kā mūsu varonis to redzējis katru reizi, esot tu apakšā. Nu viņš stāv augšā pie tramplīna un vienkārši skatās nekustoties. Kamerai novietojoties pret viņa seju, tu redzi, ka viņš palēninātā kustībā aizver acis un ievelk dziļu elpu. Pauze. Mūzika sāk straujā kāpinājumā kļūt ātrāka un ritmiskāka. Acis atvērdams, viņš ieskrienas un, atsperdamies pret tramplīna galu, lec...

Sauc mani par dīvainu, bet es to redzu tik skaidri. Un šī īsfilma galvā man ir bijusi kā pamatīgs motivējošais dzinulis tik daudzām lietām, ko esmu darījis, kur esmu pabijis vai līdzdarbojies un ko esmu piedzīvojis. Mani vienmēr ir sajūsminājuši tie, kas runā - vajadzētu izdarīt to, vajadzētu aizbraukt tur, utt., bet kad tu reāli saki: braucam, ejam, darām, vienmēr atrodas iemesls, lai to nedarītu un "labāk vienkārši ilgāk pagulētu".

Vai tas ir pareizāk, nezinu. Bet tas, ko es zinu ir - es neesmu ar mieru sēdēt uz baseina malas un skatīties kā citi izbauda dzīvi kamēr man tā vienkārši tiek atlikta uz to dienu, kad man būs kompānija ar ko darīt ko īpašu kopā, jo baidos to darīt viens...

Viss šis garais ievads, Andri, domāts TEV, lai pateiktu šo: Ja neviens no draugiem nav gatavs iet uz filmu, ko gribi redzēt, negaudies un nesēdi pie datora bīdot solitairi. Ej un nopērc biļeti tikai sev un noskaties to filmu. Neviens no paziņām vai draugiem nevar saņemties un izbrīvēt vīkendu lidojumam uz Londonu, bet Ryanairs jau atkal ir uztaisījis to lēto biļešu akciju... Neizdzēs to e-pastu, ej pa tiešo uz viņu lapu un nopērc to biļeti, iečeko iespējas, kur palikt un kā nokļūt no lidostas pilsētā. ...un uzlādē bateriju fočikam. Neviens no draugiem nezin, ka esi gejs un tāpēc tev nav kompānijas, lai aizietu ietusēt piektdienas vakarā uz geju klubu? Nu, tad ir jāsaņemas un jāiet vienam! ...vai jāaizmirst par to un jāpārtrauc gausties.

Lai cik grūti būtu saņemties, ieskrieties un atsperties pret tavu tramplīna galu, to neizdarījis tu tā arī paliksi tikai lasot par to, ka: Londonu visinteresantāk ir novērot vakarā braucot ar Londonas Aci; Avatars ir tiešām viena no labākajām desmitgades filmām vai Cher Believe uz deju plača starp pusplikiem džekiem skan pavisam savādāk kā tavā iPodā...

Tumšās šokolādes puikas

The darker the chocolate the richer the teaste... (jo tumšāka šokolāde, jo garša tai bagātāka). Tā lūk saka. Bet diez vai tas attiecināms arī uz melnajiem puišiem?

Protama lieta, ir dzirdēts par viņu apdāvinātību zināmās jomās (nu kurš gan nav redzējis vismaz kādu no tiem neta video, kur kāds nabaga baltais džekiņš tiek nolikts pārbaudīt vai tā ir patiesība) un arī zināms stereotips iesēdies galvā, ka visi tumšie puiši ir pamatīgi muskuļoti, bet pašam dzīvē nevienu no šiem punktiem pārbaudīt pagaidām vēl nav sanācis. Vai kādam no jums ir?

Labi, lai nu kā - te pāris bilžuki pirmdienas izklaidei: :P

P.S. man vēl joprojām nav īsti skaidrs kā tad lai pareizi latviski viņus apzīmē - melnie, nēģeri (civilizētajā pasaulē par šī vārda lietošanu publiski gan es atrautos pēc pilnas programmas, un dažās vietās pat tiktu sodīts ar likumu pēc tam ...ja nu kas no manis būtu palicis pāri), afroamerikāņi, melnādainie? Nu kā?

Brilles...?

Brilles... Sexīgi? Gudri? Nerdīgi? Kad es augu, nēsāt brilles (parastās, nevis saulesbrilles) skaitījās diezgan nestilīgi (nu ja bērnudārzā vai sākumskolā kaut kas vispār ir stilīgi). Bēdīgi, bet tā nu tas bija. Paldies Dievam, man ir pietiekami laba redze un man nevajag brilles, kas nozīmē - tiku pasargāts no "briļļučūska" vai kas nu tur vēl nāca ārā no jauno "līdzpilsoņu" mutēm. Bet ideja par brillēm un nestilīgumu kā vienādību, kas abus vārdus savieno, man ir palikusi.

Laiks gāja un nē, mana redze vēl joprojām ir pietiekami laba, bet mainoties dzīves prioritātēm, tajās lielāku apjomu aizņēma laiks, kas tika pavadīts sēžot pie datora (darbs, darbs un atkal darbs). Tā nu sanāca, ka brilles tika ieviestas arī manā "garderobē" viena vienīga iemesla dēļ - lai pēc regulāri ilgās datora lietošanas nesūrstētu acis (visi tie filtri un aizsargekrānuzlikņi tikai sāka attīstīties tobrīd, tātad bija krietni mazizplatīti). Praktiski un interesanti - 0 stikliņi ar UV un bla bla datorekrānastarojuma aizsardzību.

Tā nu es tās veiksmīgi kādu laiku lietoju līdz pieķēru sevi pie domas/atziņas, ka iespējams (secinājums, ko izdarīju pēc vairākām atsevišķām sarunām ar līdzpilsoņiem), brilles attiecīgā vecumā var piedot arī tādu kā gudruma ideju. Nu es jau nesaku, ka biju stulbs, bet esot savus 20-23 gadus vecs, tu savā ziņā iemieso visu to, ko pārauguša tīņa stereotips apzīmē ar visiem ideāliem un neaplauzušos pieredzi ieskaitot. Neizplūstot garos atmiņu uzplūdos - sāku brilles nēsāt arī ikdienā, kad vajadzēja atstāt gudrāka cilvēka iespaidu... Plus, ir tik fantastiski, ja gudras tikšanās laikā vari izmantot kādu citu pa rokai esošu aksesuāru (papildus pildspalvai), ar ko paspēlēties, kad paliek garlaicīgi vai speciāli nepieciešams novērst kāda koncetrāciju...

Ejot gadiem nu jau ir krietni pāri briļļu nomainīti, bet vēl joprojām, kad gatavojoties svarīgākai tikšanās reizei vai brīdim, kad ir jāatstāj iespaids, brilles man ir līdzi un tiek lietotas kā "gudrības aksesuārs"...

Visam pa virsu, esmu pieķēris sevi pie pārdomām vai brilles mūsdienās nav aksesuārs, kas piešķir nelielu papildus seksapīlu? Tādu nelielu papildus noslēpumainību - kas īstenībā jau arī ir seksapīla idejā, pareizi?

Tātad jautājums paliek atklāts: brilles - sexīgi, vienkārši gudri vai tikai un vienīgi - nerdīgi?

Sex pilnīgā tumsā.

Kad tu nodarbojies ar sexu, tu gaismu atstāj ieslēgtu vai nē?

Aizvakar sanāca saskrieties ar vienu čali, kas sen nebija redzēts. Iedzērām kafiju kopā un tā nu sanāca, ka pēc brīža jau devāmies viņa dzīvokļa virzienā...

Labi, neiedziļinoties te daudz detaļās: bučojamies diezgan kaislīgi un izģērbjam viens otru, bet tad viņš pieceļas, aizver aizkarus un izslēdz gaismu. ...pilnīga tumsa. Jūtu tikai viņa roku pieskārienu, silto ķermeni blakus un elpu pie auss.

Labi, sex bija krietni labs, bet tas, kas mani pārsteidza bija drausmīgi dīvainā sajūta sexojot pilnīgā tumsā.

Nu neesmu es baigais pilnīgas gaismas piekritējs vai kā, bet datora ekrāna radītā gaisma vai piesegta lampa, pat sveces liesma vai mēness spīdēšana pie atvērta loga ir pilnīgi pietiekami, lai iegūtu arī vizuālu baudījumu, kas nav mazsvarīgs un ko pat pie tumsas pieradušas acis īsti nevar sniegt. Bet tas izpaliek pilnīgā tumsā. Gandrīz vai kā skatīties porno ar aptumšotu ekrānu, dzirdot tikai skaņu.

...nu tas baudījums acīm gan ir gadījumā, ja tu pārguli ar kādu iekārojamu "objektu". Hmmm, vai varētu būt, ka viņš nevēlējās redzēt ar ko sexo? ...vai tomēr tur ir kāds cits izskaidrojums iespējams?

Ronaldo & Armani

Tiem, kas seko līdzi pasaulē notiekošajam noteikti būs pamanījuši, ka ziņu portālos vienādu svarīgumu blakus zemestrīces postījumiem Haiti, ieņem ziņa par Giorgio Armani apakšveļas supermodeļa nomaiņu jaunajai sezonai no David Beckham uz Cristiano Ronaldo. (Nu labi, īstenībā jau neieņem tik nopietnu vietu tā ziņa, bet fakts svarīgs tik un tā). :P


*Tiem, kas nezin - Ronaldo ir krietni izskatīgs futbolists.

Manuprāt, tās biksītes te izskatās krietni vien labāk kā uz Deivida. :P ...bet nu tas tikai mans viedoklis.

Ellen - apžēlojies un uzaicini

Nu nevaru beigt smaidīt par šo video.










...un daži tur komandā tiešām krietni "cētramas elītes" :D tas puisis ar gaiļa seksti it īpaši...



Doma aiz tā visa: puiši grib tikt uzaicināti piedalīties Ellen DeGeneres šovā... bet šī kā neaicina, tā neaicina.

Biljards un galds un...

Pavisam nesen sanāca atkal noskatīties Alfie ar sexīgo Jude Lew galvenajā lomā un šoreiz skatoties, prātā iesēdās tā daļa, kur viņš bārā, pēc tā slēgšanas apmeklētājiem, ar drauga meiteni spēlē biljardu. Viņš, meitene, biljards un pudele (laikam tekila tā bija, bet nu nav īsti svarīgi). Jup, tiem, kas filmu nav redzējuši - viņi drāzās - uz biljarda galda.

Noskatoties filmu prātā rosījās tā doma - diez kā ir pasexot uz tāda galda? Būsim godīgi - šis ir viens no tiem galdiem, kuram ir tāda mistiska aura apkārt, kad runa iet par sexu (otrs "mistiskais" galds ir biroja galds). Nu nav man sanācis kādu savaldzināt, izģērbt un paseksot, kad esmu tam galdam bijis tuvumā. Varbūt man neveicas ar kompāniju vai arī nezinu nevienu, kam biljarda galds mājās, lai to izmēģinātu. Viss, ko sanācis darīt pie tā galda ir - spēlēt biljardu. ...un pat ne uz izģērbšanos.

Esmu lasījis komentāros netā, ka nemaz tik viegli un ērti tas nav, jo galds ir un paliek galds nevis gulta. ...bet tik un tā kārdinoši.

Kādam no jums ir sanācis uz tā "paspēlēties"?

Iekāres pilnais skūpsts

Vakar vakarā gulēju gultā (jup, es esmu viens no tiem nūģiem, kas labāk vakaru pavada gultā, skatoties filmu, nevis šajā aukstumā iet tusēt) un nodarbināju savu smadzeņu podu ar domu par to, kad man bijis pēdējais iekāres pilnais skūpsts...

Vai tu atceries, kad pēdējoreiz skūpstīji kādu tā - tiešām baudpilni, ar iekāri? ...aizverot acis un izbaudot!

Kad tu skūpsties sexā ar kādu "vienas nakts" sakaru, tas, iespējams, sanāk arī iekārē, bet, manuprāt, tā iekāre ir tā teikt: tava krāniņa iekāre. Tu jau visu dabūsi tik un tā. Turpretim skūpstot kādu īstā iekārē, sajūtas ir savādākas, jo... Jo nezini vai tam kas sekos un vai vispār kas sekos.

Es pat uzdrošināšos teikt, ka diezgan bieži skūpstīšanās ar "vienas nakts" sakaru ir vairāk rutīnas pasākums, jo tā vajag un tur nav nekādu nervu kairinošu sajūtu. Bet, teiksim, ar randiņu (misteru interesanto) tu labi pavadi laiku, izklaidējies, dod saprast viņam, ka ir simpātijas (un tādus mājienus arī saņem pretī). Vakars iet uz priekšu un tu nedaudz (bet tomēr) piedomā kā spert to nākošo soli, kas ir abiem prātā - skūpsts. Ja viņš ir drosmīgāks, viņš spers šo soli tavā vietā, bet mana pieredze rāda, ka lietu neņemot savās rokās, vari palikt arī bešā. ...bet palikt bešā ir nestilīgi.

Un tad tas notiek - deju zāles stūrī, tumšākā kāpņu telpā pavadot viņu, vārtrūmē pirms ceļi uz mājām šķiras vai nu kur citur. Un, lai arī dažreiz neveikls - tāds skūpsts tomēr ir krietni baudāmāks un nervus kutinošāks (pat maigāks un pilnāks ar iekāri) kā tas iepriekšminētais.

Mans pēdējais tāds skūpsts bija ar šo puisi, kas laiku pa laikam uzpeld uz mana radara (jup, vēl joprojām tikšķ tur stūrī sadauzīts). Mums it kā ir abpusējas simpātijas, bet viņš nevēlas neko daudz vairāk par draugu, un es... cenšos to akceptēt. Un tā nu mēs laiku pa laikam vienkārši satiekamies, apspriežam kas noticis, pavazājamies pakārt un atkal pazūdam pūlī - bez sexa un īstenībā - arī solījumiem vai prasībām. Bet, šad un tad, mums izdodas šis labais skūpsts.

Pavadījām dienu pirms ZSV kopā - nu tā - darot neko. Diena bija sanākusi neticami saulaina, tāpēc vazājāmies apkārt pa pilsētu, centāmies izvairīties no iepirkumiem un cilvēkiem, kas skrien tos vēl izdarīt, kopīgi paēdām un, pirms vakarā devāmies katrs uz savu pusi, saskūpstījāmies tumsā uz ielas. Nē, tas nebija kā "atā" buča, bet kā tas skūpsts par ko stāstīju. Un man jāsaka, ka katru reizi viņu skūpstot, es sajūtos kā uzvarētājs, kas dabūjis balvu. ...nu tāda jauka pēcsajūta rodas ar neziņu vai dabūšu vēl, kas to padara vēl interesantāku.

Un kā ar tevi? Kad tev bija pēdējais iekāres pilnais skūpsts?

Flašmob. Jau atkal.

Pavisam nejauši izlasīju Twitterī par šo flašdeju Portugālē un nolēmu padalīties arī ar pāris sakrātiem flašdeju/flašmobu video.

Neskatoties uz to jau biežo parādīšanos dažādās vietās un laikos, šie "saorganizējumi" mani vēl joprojām nebeidz pārsteigt ar savu interesantumu, labo enerģiju un vēstījumu, ka labai/jaukai idejai vienmēr atradīsies atbalstītāji.









Goš, tik pozitīvs nu sajutos. Nope, es neesmu uz zālēm, tikai labs garīgais. :P

P.S. atgādināšu par pāris iepriekšējiem, ja nu kāds aizmirsis: klikšķini te!

Gaidot weekendu

Piektdiena jau klāt un laiks nedaudz atvilkt elpu pamielojot acis... (nomainīju arī sexīgo puzli, lai interesantāk sagaidīt darba dienas beigas).

Ehh, lai nu kā - iepazīsties: šis ir Scott Ford - jauns aktieris un modelis... (jammm)

Kolēģa dupsis

Šodien sēžot tādā kā apspriedē, pieķēru sevi ievērtējot viena līdzstrādnieka sexīgo dupsi, kad viņš palīdzēja kolēģei plakātus pie sienas pielikt... Nu tādā riktīgā - heyā! veidā, kad tu nejauši beidzot ieraugi to, kas tev bijis acu priekšā jau krietnu laiku, bet tu vienkārši neesi to pamanījis...

Jā, es zinu pie kā noved darba ieķeršanās un man nav ne mazākās vēlēšanās vēl likt kādam justies neērti, jo redz vietējais gejs te sācis dupšus puišiem ievērtēt, bet viņš ir tiešām smuks... :) Izbijis armijnieks (tātad ar labu stāju un "skapi" - tikai iedomājies: viņš uniformā... mmmm), kas beidzot pievērsies tam, kas viņam šķiet dzīves aicinājums (tātad zin ko grib), vienmēr ir stilīgs un krietni izskatīgs (būsim godīgi - pamatīgi svarīgs faktors). ...un ar tādu dupsi, kas liek atskatīties (un tikai varu iedomāties ar kādu mantību priekšpusē). :D

Diemžēl jau apgredzenots. :P (ha ha, nu jau sprežu tā, it kā tam būtu kāda nozīme)

Beidz smaidīt, esmu drošs, ka arī tev ir sanācis ievērtēt kādu savu kolēģi tādā "savādākā" veidā. Svarīgākais jau laikam gan ir tas, lai nekas tālāk par vienkāršu ievērtēšanu nenotiek, jo mēs taču esam profesionāļi, vai ne?

Gayacent

Nu jau pat mūsu platuma grādos ir aprasts ar to, kas ir metroseksuālis (par vārdu gejs jau pat nav vērts pieminēt) un, ja tā var teikt - pat pieņemts kas tāds ir un ko tāds ēd pusdienās. Taisni vai jāsaka - tieši laikā, jo pārējā pasaulē nu parādījies jauns termins: gayacents (no gay un adjacent - tulkojot sanāk tā kropli: kopā ar geju esošs).

Termins nāk no Amerikas (nu no kurienes gan citur, ja ne no turienes), kur tas no nelielas "tirgus nišas" apzīmējuma kļuvis par ietekmīgu "tirgus dalībnieka" apzīmējumu. Jup, ekonomiskos mārketinga terminos izskaidrojams apzīmējums, jo radīts, lai apzīmētu patērētāju (hetero - viņš, viņa), kurš/a ir draugos (labos, ja ne pat labākajos) ar geju (lezbieti) - tā teikt: gay best friend.

Tur pie viņiem, ražotāji, reklamētāji un bīdītāji ir noskaidrojuši, ka gayacenti - tie ar gay best friend - dodas uz kino biežāk, ēd ārpus mājas biežāk, ceļo biežāk un pērk vairāk kosmētiku, salīdzinot ar citiem patērētājiem. Viņi apzinās trendu, viņi zin, kas ir modē, viņi prot novērtēt brendus, viņi zin kā jāizskatās, lai tu tiktu pieņemts, utt. Nē, nevis zin, bet ir pārņēmuši šīs zinības no saviem zinošajiem geju draugiem. Redz, starp tiem tur augšā, kas visu bīda un nolemj, pastāv uzskats, ka mēs, geji, esam labi informēti par jaunākajiem trendiem, zinām kas ir "kruti" un kas vairs nav, zinām kāpēc par to ir vērts maksāt vairāk, vai kas dzīvē ir tiešām vērtīgs (papliķējam sev uz pleca :D ). Un, ja tu laiku pavadi šādu zinošu indivīdu sabiedrībā, zināšanas vienkārši "pielīp". Plus kopīgā tusēšana, kino, iepirkšanās...

Mārketinga ziņā tiek uzskatīts, ka gayacenti ir tas svarīgais posms, kas jaunumu pasniegs pozitīvā gaismā arī pārējiem hetero, kuriem nav paveicies un nav gay best friend.

Labi, teorija ir teorija, bet vai tas strādā arī patiesībā? ...apdomājoties, pilnīgi droši varu apgalvot - ar manu tuvāko draudzeni tā ir noteikti. ...un es pat sevi neuzskatu pat par tipisku geju (lai nu ko saprastu ar tipiska geja apzīmējumu). Viņa mani velk līdzi uz veikaliem, kad vajag jaunu kārtu nopirkt, vai savam puisim dāvanu, kreklu, kaklasaiti, uzvaku sameklēt vai vienkārši iziet vakarā uz kubu, kad puisim pokers vairāk prātā... Mans iPod mūzikas liste regulāri tiek pārkopēta, man tiek prasīts padoms balkona krēslu stila izvēlē, mēs kopīgi sušojam vai iečekojam jaunāko bāru un ierēcam par nesenāko Gossip Girl sēriju. Man tiek jautāts, kur labāk doties atvaļinājumā vai pat kā un ko pagatavot vakariņām. ...nu tā tas vienkārši notiek. Bet tas jau ir nedaudz nost no ieraksta morāles - beidzot kāds atklāti pateicis: ar geju kopā būt ir stilīgi!

Par un ap HIV

Ik pa laikam presē un citos saziņas līdzekļos tiek minēts kaut kas par personu grupu, kurus vieno HIV infekcija. Ieskatoties statistikas datos var pamanīt, ka neliels, bet tomēr procents no visiem inficētiem ir homoseksuāli un biseksuāli orientēti. Tātad jāsecina, viņi ir starp mums... Varam jau domāt, cerēt, ka starp mūsu paziņām noteikti tādi nav, vai domāt, ka tie nu noteikti ir kādi kreisie geji - onkulīši, kas izmanto visas iespējas, lai tiktu pie seksa, vai puiši, kas piepelnās seksa industrijā. Jā, tādi ir mūsu aizspriedumi par to un mūsu idejas par situāciju, bet ne realitāte.

Realitātē tas var būt jebkurš. HIV infekcija nerakstās uz pieres un to nevar pamanīt, ja vien cilvēka imūnsistēma nav jau sagrauta un viņš patiešām izskatās pamatīgi slims..

Līdz ar to, bieži rodas jautājums, ko darīt, kā zināt, galu galā: kā pasargāt sevi?

Nu tad pirmkārt jāatgādina: ar HIV nevar inficēties sadzīviski ikdienišķu kontaktu ceļā, iepērkoties veikalā, dodoties uz kino vai braucot ar sabiedrisko transportu. Arī sarokojoties vai pat draudzīgi sabučojoties uz vaigiem ar draugiem ar HIV inficēties nevar. Ar HIV var inficēties tikai tādu kontaktu ceļā, kur notiek vīrusu saturošo šķidrumu apmaiņa. Asinis, sperma, mātes piens - tie ir ķermeņa šķidrumi, kuros vīruss būs sastopams.

Tikt mātes pienam klāt pieaugušā vecumā ir nereāli. Ja nu vienīgi Tev nepiemīt kāds īpašs fetišs saistīts ar to. Tad paliek divas lietas, sperma un asinis.

Saskarsme ar spermu droši vien notiks kāda seksuāla kontakta rezultātā un te der atcerēties, ka lielākais risks ir anālais sekss bez prezervatīva. Arī par orālo seksu nedrīgst aizmirst (it sevišķi jābūt uzmanīgam, ja ir aizdomas par kādu mutes dobuma traumu vai iekasiumu - nav ieteicams arī stiprii berzt zobus, zinot, ka gaidāms sex, jo tādējādi vari izraisīt mikrotraumu smaganās), jo inficēties var arī nodarbojoties ar to. Domā ar galvu un neklausies ko tev saka citi vai partneris (it īpaši, ja partneris ir nepazīstams - no tā saucamajiem vienas nakts sakariem) cenšas pārliecināt - tu būsi tas, kuram ar šo infekciju vajadzēs dzīvot visu atlikušo mūžu.

Runājot par asinīm noder zelta likums: ja nepieciešams doties kādam palīgā, kad noticis kāds nelaimes gadījums, un ir asinis, visupirms padomā par sevi un esi piesardzīgs, ja pastāv kaut mazākās aizdomas, ka persona, kurai palīdzi, var būt inficēta. Ja strādā vidē, kur šādi atgadījumi iespējami biežāk kā citās (piem. medicīnas iestādē), pirms iesasities, uzvelc lateksa cimdus, kas parasti ir pieejami. Šādi tu ne tikai pasargāsi sevi, bet arī otram nodrošināsi, ka pastāvēs daudz mazāka iespēja inficēt brūci ar papildus mikrobiem vai infekcijām.

Ir jautājumi, kā ar ikdienu, ja zini, ka kāds draugs vai otrā puse ir inficēta?

Ikdienai pēc būtības nav jāmainās. Tikai tik cik jāpievērš papildus uzmanība gadījumos, kad rodas brūces un ir asinis (arī asiņojošs deguns vai nobrāzums), kā arī seksā noteikti jālieto prezervatīvs, lai pasargātu sevi. Visādi citādi - jāatgādina, ka HIV infekcija nenozīmē beigas. Dzīve turpinās un kādam tas, iespējams, ir jauns sākums.

Protams, lai līdz tam nonāktu ir gana daudz psiholoģiski jāsaņemas, jo domāju, ka tas nav viegli, pieņemt, ka partneris ir inficēts. Bet te liela loma ir attiecību statusam, jūtām, kad jāizšķir, kas dzīvē ir svarīgāks... Tas noteikti prasa daudz sarunas, pārdomas, iedziļināšanos sevī. Ja esi skatījies QAF, tad vienā no sezonām šis process ir aktualizēts visai skaidri, kad mazā Maikija draugs ir HIV inficētais. Protams, filma ir un paliek filma, dzīvē viss var būt savādāk...

Bet katrā ziņā ar šo tekstiņu gribēju likt tev aizdomātos par vieglprātību ar kādu dažreiz sastopamies, un to, kas ir mums apkārt. HIV ir nopietna slimība, bet tai pat laikā mūsdienu medicīna ļauj turpināt dzīvi pilnvērtīgi arī pēc inficēšanās.

Turamies! Un priecājamies par katru dienu, kas mums dota.


Ulrihs

P.S. vēl joprojām sastopams turpat: jautaman@hotmail.com

Tavs iekārojamāko puišu top10

Paldies visiem balsotājiem. Te nu tas ir - 2009. gada iekārojamāko Latvijas puišu TOP 10 pēc tavu balsu apkopojuma:





10. vietu, ar identisku balsu skaitu, dala Andris Ērglis un Ģirts Karlsons

...un pirmajā vietā ar krietnu balsu pārsvaru: