Esmu drošs - kad pienāks laiks, dzirdēsi padarītā kopsavilkumu, kas sastādīts, vadoties no esošā 3 gadu plāna. Cik tajā ir konkrētu punktu par kuriem spriest par padarīto un cik veicināšanas, sekmēšanas un izskaušanas, apskaties un izvērtē pats. Izplūduši mērķi un stratēģija to sasniegšanai nav spēcīgs motivators ziedot. Bet ziedojumi ir svētais grāls katrai bezpeļņas organizācijai, kas vēlas nodrošināt organizācijas finansiālu "ilgtspējību" (kā man patīk šis vārds - vai to var lietot arī, gultā esot?) un spēju pildīt nospraustos mērķus. Mēs labi zinām - siers par brīvu ir tikai slazdā.
Jā, konkrēti punkti vienmēr ir biedējoši, jo kāds tiešām varēs pēc tiem spriest par padarīto, taču paskaties uz to no iespējamo ziedotāju, brīvprātīgo vai atbalstītāju puses. ...kaut vai sevis paša. Es zinu - es labprātīgāk došu naudu, laiku vai enerģiju zinot, ka tā tiks tērēta konkrēta mērķa labā kā vienkārši kaut kā veicināšanai, popularizēšanai, sekmēšanai vai izskaušanai. Kāpēc tam būt savādāk ar kādu organizācijas vadītāju, kurš meklē ziedošanai labvēlīgu mērķi?
Nē, tas nav tik vienkārši, viss ir daudz sarežģītāk, utt. Tiešām? Mana pieredze rāda, ka beigu beigās viss tik un tā nonāk pie attiecības: vēlmes vs pieejamā nauda. Arī "ilgtspējība" ir aprēķināma konkrētos latos un santīmos.
Taču vislabākais par konkrētiem termiņiem vai skaitļiem ir - tie tev pasaka priekšā ko un kā vajag darīt! Paņemsim par piemēru kaut vai kādu iedomātu likumprojektu, kas būtu vitāli nepieciešams, teiksim - geju labdzīvošanas "ilgtspējai". No pieredzes zināms, ka tikai tā apspriešana parlamentā vien jau izraisīs asas diskusijas sabiedrībā, to iespaidoti, politiķi sāks baidīties par atkalievēlēšanu un noteikti arī baznīcai būs ko teikt. Pilns komplekts, bet likumprojekts tiešām vajadzīgs...
Paskatoties kalendārā redzams: Saeimas vēlēšanas būs pēc 3 gadiem. Atņemam vēl gadu pirms tām, kad politiķi jau vairs nedomā ar to galvu, kas uz pleciem. Arī pašvaldību vēlēšanas ir aiz stūra un arī tur, rupji rēķinot, gads nost. Atliek tikai nedaudz ap gadu tam visam pa vidu, kad tie, kuriem roka uz pulsa - ir daudz maz pārliecināmi, izmantojot loģiku. Tātad - termiņš skaidri redzams. Sākam iet no tā atpakaļ.
Lai panāktu politiķu atbalstu, jāvinnē sabiedrības atbalsts - sabiedrības atbalstu nedabūt bez atbalsta/izglītošanas kampaņām ar lektoriem, afišu stabiem vai PR rakstiem. Katra no šādām kampaņām ir izsakāma konkrētos latos un santīmos. Gudri vīri (vai sievas) pateiks kad tās dos vislabāko ieguldījumu un cik ilgi tādas nepieciešamas, mērķa sasniegšanai. Un atkal ir zināmi termiņi.
Lai sabiedrībai būtu ko atbalstīt, nepieciešams likumprojektu sagatavot, lūgt ekspertiem to izdiskutēt un pilnveidot, atrast veidu kā ieinteresēt sabiedrību, ka tas nav tikai mazas iedzīvotāju grupas labad, bet visai sabiedrībai nepieciešams, utt. Jā - to atkal iespējams ielikt termiņos un konkrētos latos.
Pieliec vēl klāt kādu iespējamo tiesas procesu, atbalsta gājienu vai nepieciešamību parūpēties par ārvalstu ekspertu vai institūciju ieteikumu "nogādāšanu" līdz nepieciešamajām ausīm un atklājas skaidri iezīmēts plāns par to, kas jādara, lai mērķi sasniegtu. Iezīmējas arī skaidrs naudas apjoms - cik izmaksās šāda likumprojekta pieņemšana uz to nopietni ejot.
Ja tāda nauda ir bankas kontā, perfekti. Ja naudas nav - jāsēžas pie galda un iepriekš sagatavoto plānu skatoties, jāveido papildus plāns ar konkrētiem termiņiem, kā šos ziedojumus sagādāt. Vai tas nemotivē veidot kopēju stratēģiju? Labdarības koncerts, lielo kompāniju ziedojumu naudas iegūšana, indivīdu ziedošanas kampaņas, utt. - katrs no tiem ir papildus punkts stratēģijas plānā, kā sasniegts vienoto mērķi, bet tikai nopietni tam pieejot būs atdeve.
Sasummējot: 1 konkrēti definēts un nosprausts mērķis, 2 līdzās strādājoši plāni, lai to sasniegtu un finansētu. Konkrēti termiņi, konkrēti skaitļi, konkrētas prasības, bez virzīšanām, sekmēšanām vai veicināšanām.
Bet teorētisku likumprojektu izbīdīšana jau nav vienīgais iespējamais mērķis, ko izvirzīt. Kā ar, piem., rozā korporatīvā saraxta izveidi, kurā 3 gadu laikā iekļaut 50% no top 500 spēcīgākajiem uzņēmumiem? Valsts veido balto saraxtu, būtu tikai godīgi, ja būtu arī viens rozā. Nav jābūt Googlem, lai publiski atzītu, ka seksuālā orientācija nav šķērslis darbinieka labklājībai uzņēmumā. ...vai ārpus tā. Pieļauju, ka ārzemju kapitāla kompānijas būtu iepriecinātas ievilkt LGBT ķeksīti savos gada pārskatos. Un tas būs sākums vietējo piesaistei. Pietam, pareizi pieejot, daļa no šiem saraxta uzņēmumiem, var kļūt par ziedotājiem/atbalstītājiem - un mēs visi zinām, ka lielajiem ir speciāli paredzēts budžets labdarībai...
Neesmu neko dzirdējis par vispusīgām izglītošanas programmām ģimenes ārstiem homo sakarā. Vajadzības spiests, galvaspilsētā no viņiem var arī izvairīties, bet ārpus tās - ģimenes ārsts ir pirmais un bieži arī vienīgais solis nepieciešamās palīdzības nodrošināšanai vai informācijas sniegšanai, lai kāda tā būtu.
Pagāšgad apmēram 300 papildus cilvēkiem konstatēts HIV, 7% (21) no tiem atzinuši, ka tas noticis homo sexa rezultātā. Ekonomiskā krīze, pāris lati par dažu prežu paciņu (labi, tā ir spekulācija, bet tomēr - ticama)un re - 21 nu jau ar + zīmi. Vai brīvu prežu progrmama, varētu samazināt šo skaitli? Vai 3 gadu mērķis varētu būt: brīvu prežu izsniegšanas (un pastiprinātas informatīvās) kampaņas rezultātā samazināt šo homo procentu, jaunu HIV inficēšanos gadījumos, līdz 1? Ir lasīts, ka lielie prežu ražotāji labprāt izmanto publicitāti, piedaloties un atbalstot prežu brīvdošanu/subsidēšanu problēmkategoriju iedzīvotājiem. HIV infekcija sabiedrības acīs tiek vienādota ar gejiem. Vai minētā mērķa sasniegšana nav lielisks veids kā pamatoti pierādīt sabiedrībai - geji vairs nav HIV vienādība?
Nevaru nepiekrist draugam, kurš mudināja iekļaut arī punktu, kur visas iepriekšminētās aktivitātes būtu lielisks apkopojumpunkts: Mozaīku (un lielā ziņā tātad - par gejiem vispār) var dzirdēt, redzēt publikā un mēdijos tikai praida laikā. It kā visu citu "ne praida" laiku, Mozaīka un geji ir kā lācis, kas ielīdis ziemas migā, izgulēt līdz nākošajam praidam. Vai plāna punkts, kas par mērķi izvirza regulāru parādīšanos mēdiju laikā (nu kaut vai konkrēti definējot: reizi mēnesī) nav pietiekams, lai: 1) "sekmētu" sabiedrības informēšanu, ka geji nav kā lācis ziemas miegā un 2) regulāri informētu sabiedrību par to, ka attiecīgais jautājums ir svarīgs, ko nedrīkst vienkārši atstāt prida laika diskusijām?
Ceru, ka ne man vienīgajam šīs idejas/ierosinājumi šķiet vērtas apspriest vai pat realizēt. Ja arī tev kāda no tām liekas interesanta, nemīņājies krēslā un dod zināt pārējiem biedriem, atbalstītājiem un vienkāršajiem garāmgājējiem nākoš otrdien. Ja pašam ir kādas idejas par ierosinājumiem: pievieno komentos!
...un visi atkal varēja redzēt kas no tā visa beigās sanāca. Nu žēl. :(
AtbildētDzēst