Viduslaikos centās atrast svēto grālu un mūžibas eleksīru, sākoties industriālajam gadsimtam, lielais jautājums bija par mūžīgo dzinēju, mūsdienās, šķiet, zinātnieku galvās sēž jautājums - kā rodas geji? Jā, pavisam nesen dienasgaismu ieraudzījis jauns pētījums par to kā gadās, ka gejiem, nespējot radīt pēcnācējus, dabiskā izlase viņus vienkārši nenoslauka no zemes? Itālis A. C. Ciani no Padovas universitātes saka - atbilde meklējama tavā mammā, kas ir daudz iekārojamāka tēviņiem, kā mamma hetero puisim.
Itāļa izvirzītā teorija savelk kopā ģenētisko faktoru, kas nosaka gejiskumu (gejs vai nē) puišos - tā saucamo "geja gēnu", ar augstāku reproduktīvo faktoru šo puišu mātēm vai sieviešu kārtas radiniecēm, rezultātā to nododot tālāk dzimtā un nodrošinot geju neapdraudētu pastāvēšanu. Ja pareizi sapratu - katrs no mums iegūst vienu hromasomu no mātes un vienu no tēva. Ja mammai ir šis "geja gēns" no viņas senčiem, tad pastāv iespēja, ka šis gēns ir arī mums nodotajā X hromasomomā un tas "parūpējas" par to, ka esam geji. Itāļa pētījumā teikts, ka sievietes ar šo gēnu ir daudz iekārojamākas "tēviņiem", jo ir daudz auglīgākas, ar mazāk iedzimtajām kaitēm, daudz ekstravertākas, jautrākas, laimīgākas un vairāk relaxētas kā mātes hetero puišiem. Šai "pievilcīgumā tēviņiem" nav runa par sexu, bet gan par cilvēces turpināšanu - sievietes ar šo "geju gēnu" būs mātes vairāk bērniem kā sievietes bez šī gēna.
Apdomājot savos rados esošo situāciju nākas secināt, ka, ar nelieliem izņēmumiem, bet mammas līnijā ģimenes ir bijušas krietni lielas. Tai pat laikā - jo vairāk ej atpakaļ, jo mazāka iespēja, ka viņiem bijis televizors vai cita izklaides iespēja tumšajos vakaros, so tur vienmēr var atrast atrunu... Bet vai šādas atrunas nodrošina, ka teorija ir nepareiza? Atceries, pagāšģad - tieši ap šo laiku, bija man ieraxts par to, ka "būt gejam" iedzimst. Palēnām viss - pētījums pēc pētījuma, uz to vien velk. Vai var būt, ka viņi tomēr kļūdas?
Pieļauju, ka atbilde uz šo jautājumu sekos tad, kad beidzot gēnu kartes noteikšana cilvēkam būs ikdienas pasākums, nevis extra dārgs un laikietilpīgs process. Ja atmiņa neviļ, Ilustrētā Zinātne februārī pareģoja, ka vadoties no esošās attīstības industrijā, tuvākajos gados genoma nolasīšana indivīdam kļūs ikdienas prece, so tā diena nav tālu...
...vai esmu ļauns, atzīstot, ka negribu, lai šis pareģojums piepildas? Personīgi es justos daudz labāk, ja "būt gejam" tā arī paliktu kaut kāds mistisks un neizskaidrojams process vai procesu nosacījumu sajaukšanās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru