Uzdrīkstēšanās

Viss sākās jau krietnu laiku atpakaļ. Ar pāris meitenēm no skolas sadomājām iet un nosvinēt aktīvā mācību gada beigas. Pieklājīga vīna pudeles dalīšana ar nelielām uzkodām beidzās pamatīgas stundas vēlāk 2 krogus tālāk. ...un krietni vairāk glāžu vīna un sidra katrā no tiem.

Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par uzdrīkstēšanos. Kā jau gandrīz vienmēr, kad alkohols iesaistīts un pieklājīgie sarunu temati izsmelti, sarunas iegriezās par tēmu - attiecības. Tātad atkāpei: vienai no viņām ir stabils puisis, otrai ...un man - tā saucamie "draugi ar priekšrocībām", bet tas arī viss...



Man ir viens paziņa, kuru tev vajadzētu apskatīt (appuišotā pa taisno, uzzinot, ka otra ir bez puiša). Mums vajadzētu uztaisīt kādreiz pusdienas un es jūs varētu sapazīstināt. Ohh, bez vārdiem ir tik grūti - lai ir Anna tā, kurai puisis un Maija - tā, kurai nav. Nu jā, tātad Annai ir draugs, kuru viņa grib sapazīstināt ar Mariju. Šķita Marijai tas ne visai iet pie sirds, ka kāds viņu cenšas sapārot ar nepazīstamiem paziņām un es jutu, ka jāiejaucas tai brīdī sarunas nomaiņai. Vai tev ir kāds ar ko mani sapazīstināt, neveikli uzjautāju. :P Annas seja sadrūma (bet labā nozīmē) - nē, nav gan. Man ir draugs Jānis, bet viņam jau ir puisis un tur izskatās viss ir krietni saulaini...

Sasodīts. :P ...bet vismaz Marija priecīgi piemiedz ar aci.

Sarunas ievirzījās par mūsu vēlamajiem tipiem. Un to, ar kuru no bāra tu... (nu bija jau krietns alkohola līmenis asinīs sasniegts) Tā nu mēs aprēcam visus iespējamos kandidātus pēc kārtas, līdz nonākam pie Maijas kandidāta. Puisis konfekte. Sēž stūrī ar pārīti draugu un dzer savu alu sarunājoties. Atzīstoties, laikam smejoties izmetu - ja atklājas, ka viņam nepatīc, esmu nākošais līnijā uz viņu.

Tiešām neatceros kas to pieminēja, bet esmu drošs, ka tas nenāca no manis: tev vajadzētu iespiest viņam rokā salveti ar savu telefonu, nu tāpat kā filmās - ja nu! Vai tiešām kāds to vēl tā dara? Nu bet iedomājies cik forši būtu tādu saņemt, ja tu būtu tas saņēmējs, pareizi? Hā! Ieņirdzām par ideju, bet jau pēc pavisam neilga brīža - Marijai priekšā gulēja pāris baltas salvetes. Nē, tavā rokraxtā vārdu salasīt noteikti nevar, raxti ar drukātajiem. Ieņirdzam ieņirdzam, bet nu tas ar viss. Tā nu tā salvete nogulēja galda vidū kādu laiku pusaizmirsta.

Laiks iet mājās. Ceļos aukšā un ģērbjos, lai dotos prom, Anna ir devusies kārtējā tualetes apciemojumā, pagriežos, lai sāktu vākt kopā pekeles, bet atskārstu, ka esmu atstāts viens. Kur ir Marija? Meitene beidzot saņēmusi dūšu un nu jau pilnā smaidā bāž savu salveti zem puiša glāzes. Pagriežas uz papēža un ar seju: tagad pazūdam, nāk atpakaļ manā virzienā!

Anna tā sūkstījās, ka to neredzēja. :D

Nākošā rītā mani uzmodināja Marijas īsziņa: es ienīstu jūs abus par brīvo sestdienu, man ar to sāpošo galvu šodien jāstrādā! ...bet man ir randiņš vakarā! :P

Tik tālu par Marijas uzdrīkstēšanos un tās iznākumu. Bet arī Daniēlam (man) ir neliela uzdrīkstēšanās kabatā.

Vai tu esi kādreiz reāli izmantojis draugus, lai tie sabīda iepazīšanos? Man tā nav sanācis. Līdz šim. Un dīvainā veidā - tā pati Anna vien ir tai savedējas lomā. Bet visu pēc kārtas.

Eksāmena rīts. Izrādās, ka skolā neviens nav īsti gatavs eksāmeniem (un laikam tāpat kā sniegs katru ziemu pārsteidz tā tīrītājus nesagatavotus) arī mūsu pasniedzēji skraida apkārt nelielā panikā: kurā telpā sēdināt kurus un kurš kurus uzmanīs, utt. Mēs, visi jēri no vairākiem kursiem un līmeņiem, esam sapulcināti foajē un čatojot, gaidām savu stūķēšanu kādā no telpām, kur nu viss notiksies. Katrs savā pulciņā un savā nodabā, bet ievēroju, ka Anna ir atdalījusies no mums un pievienojusies blakus esošai grupiņai un smejoties čato. Mans skats lēnām pārslīd to grupiņu, bet apstājās pie VIŅA un paliek, kā zemē iemiets. Dari, ko gribi - nu patīk man tā tipa puiši... Fuck, viņa skatiens noķēris manējo un acīmredzami nosarkstot, novēršos. Iespējams tur bija vēl pāris nedroši skatieni.

Hei, šie ir mani kolēģi no darba (arī iet skolā paralēli darbam, bet citā programmā), saka Anna, sākot iepazīstināt. Nonākot pie viņa vārda, puisis nosarka. Nedaudz. Smuki. Nu kaut kas tur ir, nodomāju. Vai mans gejdars tiešām varētu būt nostrādājis viņa gadījumā...? (nevienam nav noslēpums, ka manējais ir tik sadauzīts, jo nestrādā, ka vairāk tur vienkārši nevar) Bet ar to viss prieks arī beidzās, jo viņu kurss tika beidzot ievirzīts vienā no telpām un mēs atstāti vieni, gaidot savu kārtu.

Pa ceļam uz mūsējo telpu, izmetu Annai - tev gan izskatīgi kolēģi. Es varu apzvērēt, viņai acis iemirdzējās: un es nebiju īsti droša par viņu! Ha, ha! ...bet ar to viss arī beidzās. Tai brīdī.

Pabeidzot eksi, dodos ārā, un saņēmis drosmi, nosūtu Annai textu (viņa mums gudrāka un pabeidza eksi jau ātrāk): vari noskaidrot vai viņš ir single? :P
Atbilde pienāca burtiski minūti vēlāk - ha ha, viņš ir.
- vari nejauši izmest manus kontaktus, ja jūti, ka ir īstais laiks un interese? atbildēju...

Iešķiebs manas koordinātes vai nē? Puisis izlems tās izmantot vai nē? Varbūt pat īstenībā puisis nav gejs...? tie jau ir citi jautājumi. Saņemšanās uz ko tādu neliela (salīdzinot ar Marijas iepriekšminēto), bet kārtējā manā izziņas ceļā uz nezināmajām uzdrošināšanās tālēm.