Nu jau pat augstākajā līmenī

Pāris nedēļas sēžot klusu, manos bookmarkos sakrājušies krietni daudz linki, kas stāsta par šo un to interesantu, ko uzskatu par pietiekami svarīgu lai pieminētu arī šeit. Viens no svarīgākajiem to vidū: Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību komiteja ir pievienojusi vispārējai cilvēktiesību deklarācijai arī punktu, paredzot, ka nav pieļaujama diskriminācija vai vardarbība pret personu balstoties uz viņa seksuālo orientāciju vai "izpratni par dzimumu'" (nu piedod - neesmu es tulks un letonika daudz nepalīdz - gender identity (GI) ir oriģinālais termins).

Līdz šim minētā deklarācija uzdeva dalībvalstīm aizsargāt un rūpēties par savu iedzīvotāju pamattiesībām (cilvēcīgu apiešanos, runas, ticības, pārvietošanās, u.c. brīvības, kā arī valsts aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju, balstoties uz kādu vienojošu faktoru), pieverot acis uz seksuālās orientācijas (un GI) jautājumiem.
Lai arī pašai Cilvēktiesību deklarācijai nav tieša juridiski spēka tas ir viens no dokumentiem, kas iekļauts dalībvalstu dalības paketē un tas ir jārespektē vismaz likumdošanas līmenī. ANO cilvēktiesību komisijai ir tiesības likt dalībvalstīm rūpēties par šo brīvību ievērošanu un ielikšanu savos likumos.

Lai nu kā būtu ar šīs deklarācijas spēcīgumu, fakts, ka seksuālās orientācijas un GI punkti tai ir pievienoti, nozīmē, ka ANO ir atzinusi LGBT un pieņēmusi visus, šiem 4 burtiem piederīgos, kā līdzvērtīgus un viņu tiesības uz aizsardzību - kā pamattiesības.

Kāds no tā labums? Esošā rezolūcija pieprasa un uzliek par pienākumu augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos sagatavot pārskatu par vardarbību un diskrimināciju, kas balstīta uz sexuālo orientāciju un GI, dalībvalstīs un nodrošināt vispusīgu diskusiju Cilvēktiesību komitejā, kura tad izlems kā rīkoties turpmāk un kā "turēt roku uz pulsa" vai sabārt pārkāpējus. Sēde, kurā pārskats prezentējams un diskusija noturama, ir ieplānota nākošā gada martā...

Tik tālu par faktu kā tādu. Aizkulišu informācija ir ne mazāk interesanta 2 punktu dēļ:
1) vari apskatīt kā notika Cilvēktiesību komitejas (tajā neietilpst visas dalībvalstis) balsošana. ...kaut vai tikai, lai zinātu kā pareizi izvēlēties brīvdienu maršrutus.

Valstis, kas atbalstīja rezolūcijas pieņemšanu: Argentīna, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kuba, Ekvadora, Francija, Gvatemala, Ungārija, Japāna, Maurīcija, Meksika, Norvēģija, Polija, Dienvidkoreja, Slovākija, Spānija, Šveice, Ukraina, Taizeme, UK, ASV, Urugvaja

Valstis, kas neatbalstīja rezolūcijas pieņemšanu: Krievijas Federācija, Saūda Arābija, Angola, Bahreina, Bangladeša, Kamerūna, Džibuti, Gabona, Gana, Jordanija, Malaizija, Maldīvas, Mauritānija, Nigērija, Pakistāna, Katara, Moldova, Senegāla, Uganda.

Valstis, kuras atturējās balsojumā: Burkinafaso, Ķīna, Zambija.
Valstis, kuras nepiedalījās šai sēdē: Kirgiztāna, Lībija (jo pārkāpumu dēļ ir atstādināta no lemšanas)

2) šis projekts par rezolūciju tika iesniegts Cilvēktiesību komitejā balstoties uz Dienvidāfrikas Republikas un Brazīlijas iesniegumu, ko līdz-atbalstīja 39 valstis visapkārt pasaulei. Kā tu domā - vai Latvija, Lietuva un Igaunija ir to sarakstā? Pateikšu priekšā: 1 no 3 minētajām ir. Kuras izpalika? :P

Albānija, Argentīna, Austrālija, Austrija, Beļģija, Bolīvija, Kanāda, Čīle, Kolumbija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Hondurasa, Islande, Īrija, Izraēla, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Jaunzēlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, laikam viena no Timorām (latviski tai vārdnīcās nav tulkojuma: Timor-Leste), UK, ASV, Urugvaja.

Tāds priex piederēt vienai no 2 valstīm Eiropas Savienībā, kura neuzskatīja par svarīgu atbalstīt šo iesniegumu. Oh, Malta arī nav. Korekcija: vienai no 3 valstīm.

...bet valsts, kurai latviski pat nav tulkojuma, to atbalstīja. Priekā!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru