Mīkstčauļu ārstēšanas eksperiments
Ja tev ir labs garīgais, labāk šo nelasi... Ieraxts par seniem notikumiem, kuru patiesā gaisma atspīdējusi tikai daudzus gadu desmitus vēlāk. Lai arī smags gabals, domāju, ka katram no mums to ir jāredz. ...kaut vai tikai lai mēs zinātu kādi monstri ir tur ārā.
Pavisam īsi: aizgājušā gadsimta vidū, kādā no Amerikas universitātēm notika praktisks pētījums par to vai iespējams "izārstēt" bērnus, kuri uzvedās savam dzimumam netipiski - piem., puikas spēlējas ar lellēm, utt. (eksperimentā saukts par sissy boy sindrome - aptuveni tulkojot: memesdēliņu/mīkstčauļu sindroms). Attiecīgās aprindās šis eksperiments (un tā rezultāti) uzņemts ar super lielām ovācijām. Tā autors turpina konsultēt arī šodien, izmantojot toreiz gūtās atziņas un secinājumus.
Bet šis stāsts nebūtu ieguvis tik plašu rezonansi pasaulē, ja "labākajam no eksperimenta subjektiem" - puikam vārda Kirk, kuram tad bija tikai 5, tagad, kad viņam jau 38, beidzot nebūtu izdevies izdarīt pašnāvību un tas devis viņa radiem drosmi par šo eksperimentu beidzot runāt publiski.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Waaw nebiju gaidījis ko tādu. Bija dzirdētas tikai diskusijas, bet tie, kam ir veiktas izmaiņas ir klusējuši. Bet citi slēpjas... Pozitīvi, ka lietas nāk gaismā, jo zināms, ka ideju turēt augstāk par cilvēka dzīvību nav cilvēcīgi.
AtbildētDzēst