Es vēl joprojām, laiku pa laikam, sekoju līdzi mammai, kas stāsta par savu ikdienu, radušamies jautājumiem un piedzīvojumiem caur Audzinot manu varavīksnēnu. Vienā no viņas ieraxtiem doma aizķērās pie fakta, ko viņa apprātuļo arī savā vaļā: iedomājies - tu esi bēbīša gaidās (pieņemsim, ka tas veids kā tagad nav svarīgs) un regulāro pārbaužu laikā tev būtu iespēja noteikt vai bērniņš, ko gaidi, ir ar varavīksnes gēnu vai nē? Vai tu izmantotu šo iespēju?
Pavisam ne tik sen atpakaļ, liels jaunums bija iespēja noteikt bērniņa dzimumu. Daļā pasaules tas tika uztverts kā papildus informatīvs ieguvums (kādā krāsā krāsosim istabu, iepirksim drēbītes, rotaļlietas, utt.), daļā - iemesls, lai laicīgi veiktu abortu, jo gaidāmā bērniņa dzimums neatbilda sabiedrībā valdošajiem statusa rāmjiem (vienkāršiem vārdiem sakot: puikas ir daudz vērtīgāki kā meitenes). Tai pat laikā, ļoti daudz vecāku izvēlējās šo informāciju neuzzināt - dzīvot ar pārsteiguma momentu - galvenais, ka ir vesels.
Tas bija gadus atpakaļ un pieminu to tikai kā piemēru. Atpakaļ pie noskatītā jautājuma - ja nu medicīna/tehnoloģijas/gaišreģība attīstās tik tālu, ka topošajiem vecākiem būtu iespēja noteikt arī sava bērniņa sexuālo orientāciju - vai tu gribētu izmantot šo iespēju? Un ja nu atbilde ir pozitīva (uzrāda varavīksnes gēna klātbūtni)? Kā tu rīkotos? Kā tu rīkotos, zinot kā pasaule attiekusies pret tevi un esi ieguvis visu savu līdzšinējo pieredzi?
Pavadīju nopietnu laiku domājot un netieku īsti gudrs kāda būtu mana izvēle... No vienas puses - vai tas tiešām ir svarīgi? Manu sexuālo orientāciju neviens nenoteica, mani gaidot un redz... Bet tad atkal - ja es kā vecāks zinātu, ka mana atvasīte ir ar varavīksnes gēnu, varbūt es spētu sniegt viņam/ai atbalstu, kas būtu vitāli svarīgs, lai viņa/s psihe un dzīves pieredze attīstītos bez traumām/ciešanām, kurām, augot, iet cauri tik daudzi (sevis nepieņemšana, citu noniecinājums, utt.)... Varbūt visas šīs mocības ir vajadzīgas, lai mēs (varavīksnes bērni) labāk spētu adaptēties sabiedrībā - ar domu, būt norūdītiem, gataviem par sevi pastāvēt, utt.?
...diez cik liels būtu tas procents vecāku, kas izvēlētos abortu, uzzinot šo informāciju?
Būt gejam vai lesbietei ir seksuāla stigma mūsu sabiedrībā, un tas rada vairāk grūtību dzīves gaitā. Pēc Maikla Ņūtona rakstītā, geja vai lesbietes statuss tiek izvēlēts, jo dvēselei ir radusies karmiska nepieciešamība paātrināt izpratni par sarežģītām atšķirībām starp dzimumiem - sakarā ar zināmiem notikumiem dvēseļes iepriekšējās dzīvēs.
AtbildētDzēstDvēseles sagatavošanās pārbaudījumam, izvēloties homoseksuālu ķermeni, ir rūgts sagatavošanās piemērs. Tā kā nosliece būt gejam vai lesbietei pamatā ir bioloģiska jeb iedzimta, nevis sociāli apgūta vai vides noteikta, dvēseles šos ķermeņus izvēlas divu iemeslu dēļ. Maikla Ņūtona pacienti - geji un lesbietes - ir atklājuši, ka uzsākuši dzimuma maiņu dzīvē, kas atspoguļo dvēseles augstāku attīstības pakāpi. Izvēle būt gejam vai lesbietei ir viens no līdzekļiem, kā konkrētā dzīvē ietekmēt šo pāreju.
Otrais un svarīgākais iemesls, kāpēc dvēseles jau iepriekš izvēlas geja vai lesbietes orientāciju savā pašreizējā dzīvē, ir tas, ka dvēseles ar nolūku izvēlas dzīvot sabiedrībā, kas varētu būt aizspriedumaina pret viņām. Maikla Ņūtona pacienti - geji un lesbietes - parasti nav jaunas, nepieredzējušas dvēseles. Ja viņi dodas sabiedrībā, tas nozīmē - šie cilvēki ir izlēmuši vadīt dzīvi, kur viņi peldētu pret straumi kultūrā ar nelokāmiem dzimumu lomu stereotipiem. Viņiem jāmēģina pacelties virs sabiedrības apvainojumiem, lai stiprinātu pašcieņu un sevi kā personību. Tam nepieciešama uzdrīkstēšanās un būt par geju vai lesbieti - to spēj tikai LIELAS personības un GARĪGI AUGSTI ATTĪSTĪTAS dvēseles.
Liels paldies Maiklam Ņūtonam par komentāru! :)
AtbildētDzēstSen jau vēlējos atrast šāda veida skatupunktu un skaidrojumu homoseksualitātes izcelsmei, bet diemžēl nebija izdevies nekur tādu uziet. :) Paldies!