Kā tu to pasaki?

Mēs runājām par viņas nepārtrauktajiem centieniem iepazīties caur internetu ar kādu kam nopietnākam un tādām lietām saistītām. Nu kā parasti - visu pēdējo mēnesi, kopš esmu ievācies un mēs dalām dzīvojamo platību. Viņai laikam gribās par to ar kādu parunāt un es labprātīgi piekrītu paklausīties un iespraukt kādu no atziņām vai secinājumiem pie kura esmu nonācis savos gados. Viņa nezin, ka esmu gejs. Neesmu viņai to teicis. ...un viņa nav jautājusi. Tas gan nenozīmē, ka viņa nejautā par manu pieredzi vai lietām no puiša skatu punkta... Jup,dažreiz ir pagrūti izdomāt kā lai atbild nesamelojot un tai pat laikā īsti neminot dzimumu, no kura visu varētu izskaitļot.

Kāpēc par to uztraucos? Nu kaut vai tāpēc, ka mums vismaz kādu laiku būs vien jāturpina dzīvot zem viena jumta un nezinot viņas attieksmi pret gejiem, es īsti negribu riskēt, pārvēršot savu dzīvi mājās par kārtējo drāmu no ziepenes. Viņa dzīvo savu dzīvi, es savējo un mēs abi esam laimīgi, satiekoties virtuvē, viesistabā vai dārzā... Bet viņa turpina uzdot jautājumus. Un jautā par manu skatu uz lietām - nu no hetero puiša viedokļa...

Es domāju, ka esmu krietni pāri tai līnijai, kad kaunos būt gejs, bet tai pat laikā lieliski apzinos, ka cilvēkiem apkārt GEJS var nozīmēt vienu rievu smadzenēs ar visu no tā izrietošo. Līdz ar to mana pieeja ir: es vienkārši ar to nebāžos visiem acīs. Ja kāds jautā - jup, esmu. Born this way, baby. Bet ja nejautā - nu vai man tiešām visiem tas jābāž degunā jau iepazīstoties? Arī šai gadījumā - nospriedu: es gribu tikt iepazīts kā puisis, kas prot cept kūkas, nevis kā gejs, kas prot cept kūkas.

Bet atpakaļ pie sarunas: Viņa stāsta un jautā un vienubrīd saruna ievirzījās tiešām intīmās detaļās, kad saprotu - negribas sākt melot, jo tas būtu vienīgais veids kā turpināt sarunu nestāstot par geju, tāpēc nospriedu ir pareizais laiks, lai: Sanci, ir viena lieta, kas man tev jāizstāsta. (pauze) Es neesmu ieinteresēts meitenēs... Līdz ar to vienkārši pagrūti atbildēt tev kā tu gribi - no hetero viedokļa.

Pauze. Bet tūlīt arī viņa pārtrauca klusumu - piedod, es tagad jūtos tik stulbi, jo automātiski pieņēmu, ka tu..., nu jā...

Īsumā izskaidrojot iemeslu kāpēc šo faktu neesmu cēlis baigi gaismā un esmu piemeklējis atbildes uz viņas "par attiecību" jautājumiem, lai tās būtu dzimumneitrālas, noskaidrojās, ka viņai ir rads, kurš ar varavīksni sirdī un līdz ar to viņas attieksme ir no pozitīvajām. Iesākums labs.

Garš ievads jautājumam, bet pats jautājums vienkāršs - kā tu pasaki cilvēkam no malas, ka esi gejs? Tieši pa taisno: es esmu gejs! Vai aplinkus: es neesmu ieinteresēts meitenēs; manā gadījumā runa ir par puišiem, utml. Vai varbūt tev ir kāds cits teikumus, kuru lieto šādam paziņojumam?