Gandrīz kā filmā :P

Ha, ha, ir pagājusi kāda pusstunda un es vēl joprojām nevaru aptvert, kas īsti notika un ka kaut kas tāds tiešām ir iespējams arī dzīvē. :P Bet jāsāk stāsts laikam ar teikumu: "pirms apmēram 35 minūtēm...".

Man ir vēlais rīts, vēl gulšņāju gultā un lasos kaut ko iekš nifty stāstiņiem. Nu jā... :) Zvans pie durvīm. Fuck, nodomāju - tieši tagad? Izlikšos, ka neviens nav mājās. Vēl viens zvans. Un vēl viens. Nu maita, nospriežu un lecu ārā no gultas un čāpoju pie durvīm.

Atveru, a tur kaut kāds kurjerpuisietis ar vēstuli, kurai pretī manu autogrāfu vajag. Neliels saminstinājums, jo neizprotu īsti ko un kā tai mašīnītē tur spiest, kur to paraxtu vajag utt., bet viss nokārtojas un man rokās tiek iespiesta vēstule. Jau veru ciet durvis, kad dzirdu: "Foršas apenes!" !!!!

Tikai tad piefiksēju, ka stāvu pie durvīm tikai apenēs ...un vilnas zeķītēs. Ups. CK Steel neatstāj neko daudz fantāzijai - tur viss kā uz delnas. Un es biju iztraucēts, lasot nifty.org. ...lieki piebilst, ka apmulsu. Un tad pamatīgi nosarku. Bet lai nu kā - durvis ciet un man rīta stulbumā (vai tieši aiz kauna) pat neienāca prātā doma vērt vaļā un censties ko testēt tālāk. ...varbūt vajadzēja.