Pēdējā nedēļa burtiski paskrējusi garām un pat atjēgties neesmu paspējis, skat - jau arī februāris klāt... Un janvārim bija jābūt klusam un mierīgam mēnesim... Bet ir svētdiena, esmu vēl gultā un austiņās skan Cher: Walking in Memphis.
Lai nu kā - ir viena doma, par kuru gribas pastāstīt, cerībā - varbūt izdosies ko vairāk saprast, kad tā būs izteikta. Viss sākās ar to, ka kaut kad pagājušā gada beigās, horoskopā (fakts, ka piešķiru tiem nozīmi, jau pats par sevi ir nožēlojams) izlasīju - romantiskajā jomā gaidāmas pārmaiņas, kas nāks no pavisam neiedomāta pagrieziena. Nu šis ir mans atreferējums tam, kā to atceros. ...vai vismaz tas ir tas kā man smadzenēs iekrita uz palikšanu. Un tā nu katru brīvu brīdi, kad galvā negrozās citas domas, šī uzpeld - diez kāds varētu būt tas neiedomātais pagrieziens. Iepazīšanās veikalā pie kases? Gaidot uzgadāmajā telpā pie zobārsta? Pie durvīm, saņemot paciņu?
Būdams pietiekami nesabiedrisks kadrs, katra epizode ikdienā var būt neiedomāts pagrieziens. ...it sevišķi zinot cik neveikls es esmu. Bet tas vēl nav viss.
Katram no mums ir savi puišu tipi, kas patīk vairāk, citi mazāk. Un ir tikai dabiski, ka gribās, lai puisis, kurš gribētu saukties tavs būtu no šī puišu tipa, kas tev patīk. Bet tai pat laikā, pateicoties Holivudai, nu jau mēs visi zinām, ka ne vienmēr tā notiek un īsto lovi vari atskārst, ka esi atradis pilnīgi neievērotā džekā. Kādā ar ko ikdienā vazājies kopā skolā, tai klusajā tipiņā, kas palīdz kādā padarīšanā vai nu bla bla, kas nu tur var būt. Tā teikt (vienīgā reize, kad iedomājos: ir iespējamas izmantot šo teicienu) - tā kunga ceļi ir neizdibināmi.
Un es pat nepieminēšu dažreiz sabiedrībā uzpeldošo viedokli - labāk samierināties ar otro iespēju, jo zini, ka tie būs uzticīgāki, ka tie izskatīgie... Nu ir tas dzirdēts un lai kā tu gribētu būt oriģināls, galvā tā doma ir un prom neiet.
Nu jā, un tagad to visu saliekot kopā, esam nonākuši pie domu mixa, kas man galvā - vai tiešām ir tik slikti gribēt labāko, no iespējām un aizmirst par teicienu zem skeleta uz parka soliņa: "waiting for the perfect man"?
P.S. šo raxtot sāku apjaust, ka laikam viss, ko gribēju dzirdēt ir kādu, kas pasaka - jup, tur nav nekas slikts, ja meklē mr. perfekto.
...bet vai es tiešām meklēju vai vairāk tikai gaidu, kad mani atradīs?
Savāksim Tevi un izdalīsim uz galviņām, lai pietiek visiem. Reizi mēnesī pulcēsimies saviesīgo pasākumos, lai saliktu kopā un papriecātos :D
AtbildētDzēstLaba diena...
AtbildētDzēstCilvēkiem ir paradums vienmēr tiekties pēc lielākiem kalniem. Bet kā tu zināsi, kas tas cilvēks, kuru tu satiki nav tas misters Perfektais? Varbūt tu nenoticēsi un turpināsi sēdēt uz soliņa, gaidīdams to, kas jau sen pagāja garām.
Domāju, ka nevar tikai gaidīt vienīgo ir jādod arī kompromiss, jo Perfekto nesatiek - par Perfekto kļūst! :)
tur tiešām nekas slikts nav;)...bet vai Tu esi tik perfekts kādam jābūt Tavam perfektajam? Ja Tu satiktu sevi vai tāds būtu Tavs perfektais?
AtbildētDzēstVai es gribētu satikt/deitot/boifrendot sevi? Skaidra lieta, ka gribētu. :P Un ne jau tikai tāpēc, ka esmu tik jauks džeks (mīļš paklapējiens sev pa plecu). :D Vienīgais mīnuss - es nekad neuzzinātu kā ir dzīvot ar citu.
AtbildētDzēstPerfekto nesatiek, par Perfekto kļūst - pateikts tik labi un izklausās jau arī skaisti, bet vai dzīvē tu tiešām arī tā domā? Ja tā, tad pieļauju tu būtu ar mieru sākt satikties ar pirmo geju pretīmnācēju - gan jau viņš viendien arī kļūs par Mr. Perfekto. Bet ja nopietni - tieši šī ir mana vislielākā baža - mums visiem ir kādi standarti, kas ietekmē to, kā vērtējam puisi, ko satiekam/redzam, bet tie parasti ir uz cilvēka ārieni balstīti. Un šajā gadījumā mēs tiešām varam palaist garām Perfekto, ja nu viņš varbūt nav pamodies Perfektā garīgajā šorīt, nenoskuvās vai nesaveidoja matus kā parasti... Baisa doma, pareizi?
nu ja jau Tu atbilsti tam perfektajam ko meklē.....tad jau viss ir ļoti labi. Galvenais lai ne tikai Tev viņš ir perfektais bet arī Tu viņam :)
AtbildētDzēstCilvēku likšana pa tipiem ir pati tīri fenomenāla. Nekad divi izskatā līdzīgi cilvēki sāksim jaua r to nebūs ar vienādiemr aksturiem, viens būs jēls narcis un otrs var būt gudrs, asprātīgs un mīlošs. Tikai pēc ilgākām attiecībām var redzēt vai saskan vai nē un mēģināt veidot attiecības tikai ar savu "tipu" būtu tīrākais mazohisms. Pie tam tu no cilvēka kuru pakļauj stereotipam bieži sagaidīsi to ko..nu...gaidi :D Bet labāk jau tomēr ir kāda odziņa, pārsteigums, kaut kas ko nepavisam neesi gaidījis.
AtbildētDzēstŠo "mixu" lasot un tad vēl tālākos spriedelējumus, aizdomājos! (nu tā bišķiņ)
AtbildētDzēstMr. Perfektais jau nav nekas slikts, vai ne? Manā gadījuma (es arī neesmu diezko sabiedrisks, pat teiktu, ļoti nesabiedrisks)savulaik domāju, ka mans Mr Perfektais ir puisis, kurš bija man pirmais! Tad uzradās kāds cits un arī tas nelikās mazāk labs! ... tad atcerējos vecu joku: "No-body" is perfect... jā! - tik, kur ir tas Nobodijs?!
...ja tev čalis šķitīs nu tas labākais no labākajiem, cik daudz esi gatavs atdot par to, ka šim puisim šķitīsi tāds pats..?
Ja jau uz šo eksistenciālo jautājumu būtu viena vienīga pareiza atbilde... Gaidīt Mr. Perfekto var visu mūžu, tā arī neko nesagaidot. Attiecības jau divi cilvēki veido, ieguldot tajās ne mazums darba, piekāpšanās utt., un, protams, ka ir jābūt zināmai savstarpējai pievilcībai, lai kaut kas vispār varētu sākties. Iespējams, ka pēc kāda laika cilvēks saprot - nē, šis nav īstais! Jāsāk no sākuma. Holivuda jau tāpēc ir Holivuda, ka dzīvo no pasakām. Paraugies apkārt un pamēģini saskaitīt, cik tad ir tādu pāru, kas laimīgi dzīvo kopā, jo "tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena"? Nedomāju, ka daudz.
AtbildētDzēst