Es izkāpju nākošā pieturā!

Man vajadzētu iet gulēt, bet tā vietā es klabinu klaviatūru, jo visu dienu esmu pavadījis domājot par to, ka dzīve griežas vienkārši nepareizā virzienā. I mean: hello - kas notiek?? Vai es varu izkāpt nākošā pieturā, lūdzu?

Viss sākās kā jau parasti puišu supermārketā: "sveiks, forša bilde. ko labu dari?" Ziņa pēc ziņas, doma uztvertā viena: neesmu īsti pēc vienas nakts sakara, gribās ko vairāk. Forši, nospriedu, arī man to tiešām gribās. Pēc pāris grīstē salaistām plānošanām par tikšanos, spontāni izlemjam satikties un ieēst pusdienas.

Puisis izrādās - super. Atjautīgs, ar humoriņu un nedaudz nerātns. Saņemos un noskūpstu viņu uz atvadām pēc pusdienām. Viņam tas laikam paticis vairāk kā viņš izrāda, jo īsziņas neapstājas. Šorīt, pamostoties, saprotu - viņa sega ir drausmīgi īsa, viņš guļot krāc un es esmu pusizgulējies, jo gulēt ar nepārejošu mietu starp kājām ir pamatīgi grūti, bet katrs viņa pieskāriens (vai pat tikai viņa siltais ķermenis blakus) tam neļauj izzust.

...un man tā gribējās iet to "lēnām" ceļu. F***, F***, F***! Bet saprotu - ne jau viņš viens pie vainas - neviens mani nespieda piekrist viņa ierosinājumam doties ciemos un pavadīt nakti. Šorīt, ejot prom, tāds krietni "nākošā rīta" sindroms abiem sejās un, vismaz man, arī prātā. Sajutos krietni netīrs un savu apņemšanos, beidzot pievērsties randiņošanai, nodevis. ...vai tur būs kas vairāk, redzēsim pēc nedēļas, kad būšu atpakaļ no atvaļinājuma. Nospriedu - atstāšu visu viņa ziņā - ja būs iniciatīva, būs turpinājums, ja nē, nu tad... :(

Papildus visam, sašuvies esmu par to kā viss notiek. Man ir sex. (es izdzēsu iepriekšējo versiju: daudz sex, jo nepatika atzīt ideju, ka esmu sexapsēsts) Jā, es drāžos, nevis randiņoju. Un iespējams, tieši tas manā prātā radījis randiņam un puiša iepazīšanai, pirms es lecu viņa gultā, to iekārojamības oreolu. Nu labi, nevis oreolu, bet vēlamo ideju - arī nākošā rītā mums ir par ko parunāt un gribās kopā kur aiziet, ko izdarīt, nevis pēc iespējas ātrāk nozust.

Vai iespējams, ka kaut kas nav kārtībā ar mani, ka nespēju pateikt nē sexam ar sexīgu čali, kurš arī to grib? Vai man vajadzētu iegrožot sevi un randiņā neizrādīt, ka ir patika pret puisi? Nesaņemties un nenoskūpstīt viņu, ja jūtu, ka ir abpusēja patika, bet abiem pietrūkst tas mazais pagrūdiens ko darīt?

...bet varbūt ir jāmaina domāšana un jāpieķeras idejai: sex jau mums bija un mēs zinām - bija super, nu varam atmest visu uztraukumu par to un izbaudot, pievērsties arī randiņošanai. ...ja abiem vēl ir interese un negribas vienkārši nozust.

Godīgi sakot - es jau esmu apjucis savās domās tik tālu, ka šķiet viss iet uz rinķi. ...un vēl pat nav 10! Man jāsāk revidēt māja cerībā uziet kādu pārpalikušu alkohola lāsi, jo domāšana vien nepalīdz.