Kā tu zini, ka...?

Neesmu drošs, ka neizrauju te ko no kontexta, bet nevaru atcerēties, ka mēs būtu baigo ievadu runājuši:

Viņš: (uz brīdi pārtraukdams nodarbināt savu muti tur lejā) Tev ir kas, ko tu sexā nekad nedarītu?

Es: hmmm... Neesmu pārliecināts, ka ir daudz kas palicis, ko vēl neesmu darījis.

Viņš: (atkal pārtraukdams uz brīdi) Tātad, ko tu nedarītu?

Es: hmm... man šķiet ka ws (lai nu ko, bet latviskot terminus sexā ir perversi - watersports, tiem, kas nezin) ir kaut kas, ko es nebūtu ar mieru darīt.

Viņš: (pēc krietna brīža) Kā nākas? Tev vienmēr patīk, ka es beidzu tev uz krūtīm!

(neiedziļināsimies detaļās, bet jā, man patīk)

Es: Tiesa, bet tas ir kaut kas cits. Nešķiet, ka tas būtu kas baudpilns.

Viņš: Ha, ha, tāpat tu teici par skūpstīšanos kādu laiku atpakaļ, pirms pamēģināji (maita, nodomāju, es zinu, ka viņš lasa manus ieraxtus, bet tas nedod viņam tiesības tos pavērst pret mani). Kā tu vari zināt, ka tas ir baudāmi jeb nē, ja neesi pamēģinājis?

Es: (juzdams, ka viņam sāk parādīties kāda taisnība - sasodītie psiholoģijas studenti - vienmēr apgriež visu otrādāk) Nezinu. Kaut kā šķiet tādas lietas nav sabiedrībā pieņemtas un tas laikam smadzenēs pasaka to NĒ.

Viņš: (pēc brīža ar pamatīgu smīnu sejā) ...sabiedrībā nav pieņemts, ka 2 puiši skūpstās, bet vai tas nozīmē, ka tas nav baudāmi?

Tobrīd sajutos zaudējis un vienkārši, lai pārtrauktu kādu turpmāko pazemojumu, veiksmīgi aizbāzu viņam muti un arī vēlāk viņš pie šīs tēmas neatgriezās. Bet jautājums man neizgāja no prāta arī ejot mājās: Kā nākas, ka ir lietas, ko mēs neesam/neesam gatavi darīt tikai savu iedomu par "pieņemams/nepieņemams" dēļ? ...iespējams, palaižot garām krietnu devu baudas? Vai varbūt ir lietas, ko vienkārši nevajag?

Ko tu nebūtu gatavs darīt sexā?