Vinicius
Vinicius. ...un uzvārds ir tik pinķerots, ka es pat nemēģinu atcerēties vai censties izrunāt.
Lai nu kā - te neliels atgādinājums par vasaru... :P
Kurš ir tas iekārojamākais?
Te nu viņi ir - gatavi cīņai par tavu balsi. Kurš iekļūs aizvadītā gada 10 iekārojamāko puišu listē, kurš, tavuprāt, būs aizvadītā gada iekārojamākais puisis ciemā? Tev atliek izvēlēties.
Jau būsi ievērojis, ka šogad saldumu veikals kļuvis plašāks. Veseli 100 no kuriem izvēlēties. Blondi, brūnmataini, ar brillītēm un bez, ar balsi vai bliezienu, precēti, neprecēti, gari, īsi, resni un tievi - gaumes takš dažādas. Listi kopā liekot pat nobrīnījos cik daudz tomēr garšīgi izskatīgu džeku mums apkārt.
Labi, vārdus pie malas - laiks balsošanai! Noteikumi tie paši: vari balsot par 1 vai vairākiem kandidātiem, bet apdomā savu izvēli, jo balsot varēsi tikai vienreiz.
Lai nobalsotu, spied šeit. Balsošana tiks slēgta 8. janvārī.
P.S. dod zināt, ja esi pamanījis kādu kļūdu apraxtos vai bildēs.
Vēja puika Eiris
Viņš publicēja garu jo garu jautājumu listi topošajam puisim, ir aizrāvies ar neta īsfilmām un viņam patīk Jay Brannan. Vēl joprojām nezini par ko runāju? Puiši, kungi un iemaldījušās dāmas, te nu viņš ir: vēja skrējējs Eiris atbild uz pāris maniem jautājumiem.
Sapņotājs, fantazētājs, ideālists - ir daži apzīmējumi kā tiec "iebrendots" no gados vecākiem vai dzīves pieredzes ilgāk mocītiem purniem. Vai tevi uztrauc tas, ka tiec uzskatīts par maziņo un "nepieredzējušāko"?
Es nedomāju, ka man vajadzētu uztraukties. Ļoti labi zinu, ka esmu gan sapņotājs, gan fantazētājs, gan ideālists, bet par spīti tam atļaujos būt dažreiz pieaugušāks par pārējiem. Par maziņu gan mani sen nav saukuši, par pajaunu gan bija dzirdēts. Bet tik un tā pieredze nāks ar laiku un katram būs savs viedoklis, savs ceļš iziets un savi darbi izdarīti.Kā tu domā, kas lasītājus ieinteresē tavos ieraxtos un vai tev pašam ir svarīgi - kāds izlasīs vai nē?
Es nemāku teikt, kas lasītājiem ieinteresē. Bet domāju, ka lasītājiem varētu ieinteresēt lietas, notikumi un mans skats uz to. Man interesē arī citu viedokļi, un tāpēc man arī ir svarīgi, lai arī kāds izlasa un dod savu. Kaut sākumā es vairāk rakstīju sev, es vēlākos ierakstus veltīju cilvēkiem, un šajā ziņā man ir svarīgi, lai šis cilvēks izlasa šo ierakstu.
Lasot ieraxtus dažreiz šķiet - nu re, nabaga puika iegrābās vai atkal aplauzās par šo vai to. Čuš te vien būs. Bet pēc kāda laika redzi - nekur viņš nav pazudis, jau kārtējais ieraxts, jaunas "teorijas", jaunas pārdomas. Kas ir tas iemesls, kas tev liek raxtīt un spurināties tālāk, neskatoties ne uz ko?
Pagātne. Jā, pagātne ir tas, kas liek atkal celties un atkal cīnieties par nākotni. Visas domas, atziņas, pieredze un lietas, kas notikušas apkārt, liek ticēt saviem mērķiem, kas atkal un atkal ir jāizcilā un jāatbluso no citu cilvēku ietekmes. Kaut esmu arī slinks, vienmēr esmu zinājis, ka ir jācīnās par sevi. Man arī horoskopā ir rakstīts, ka ilgietilpīgiem darbiem tikai tikšu pie mērķa.Ko tev nozīmē būt gejam?
Būt gejam. Tas man nozīmē reizē gan daudz, gan maz. Šis vārds izteic to, kas ar mani var notikt nākotnē un kāda būs mana dzīve. Reizē viena no lietām, kas esmu es un kas mani piesaista. Domāju, ka man būt gejam nozīmē padaudz, jo tas esmu un tas nav maināmi.
Ko tev nozīmē sex un vai, tavuprāt, tam nav pievērsta pārlieku nozīmīga loma mūsdienās?
Manuprāt, sekss ir svarīgs un zināmās dozās arī ļoti veselīgs. ( :D ) Man šis trīsburtu vārds ir ļoti vispārīgs. Un jā, domāju, ka mūsdienās ir drusku par daudz uzsvērts, jo tas jau ir gandrīz uz katra stūra, bet tā kā cilvēkiem šī vajadzība/vēlme ir visstiprākā, tad visnotaļ šķiet, ka kādu laiku būs "klaigāšana" par seksu. Tā ir arī viena no lietām/labām sajūtām, ko viens otram var dot, katrs savādāk."
Intervija. ...ar mani
Man ir sācies Z-svētku atvaļinājums, ko esmu nolēmis pavadīt gultā. ...vai ap to. Pārtika ir sagādāta, piparkūkas izceptas un notiek pēdējā puišu listes bīdīšana lielajai balsošanai (kas nekur nav pazudusi, bet ar aprēķinu tiek novilcināta Z-svētku gaidās).
Pāris dienas atpakaļ raxtīju par Z-svētku listēm un apjautājos, kas ir tas, ko gribi saņemt tu? Man par lielu pārsteigumu, viens koments aizsācis salīdzinoši lielu aktivitātes lavīnu. (te man nu izčābēja lieā teorija par klusajiem latviešu bāliņiem) Jā, tas bija: vienalga ko, bet par tevi ko vairāk, koments. Pastāsti, ko vairāk; es gribu ar tevi pačatot; gribi iedzert tēju un parunāt?; utml. atskanēja ēpastā un tad vēl pats (man gribētos uzsvērt PATS LIELAIS, bet viņš nabags jau atkal apvainosies, ka es ierēcu par krustmāti ...un manam viesistabas galdiņam vajag nesalauztas kājas, tāpēc uzsvaru tu tur nedzirdēji, pareizi?) Windauboy ar jautājumu-atbilžu sērijas ierosināšanu komentos. ...teikšu godīgi - esmu krietni apjucis šīs pēkšņās intereses priekšā.
Un man jau šķita, ka tu par mani, pāršķirstot klades lapas, zini vairāk kā mana miesīga māsa zin... Pat atmetot visas pikantās detaļas, kuras viņa arī nekad neuzzinās.
Bet labi, lai nevilktu visu šo pasācienu garumā un varētu pievērsties piparkūku graušanai vai mandarīnu lobīšanai (vai nu kas nu kuram interesantāks cits darāms), esmu ar mieru atbildēt uz tiem jautājumiem, kas tevi tik ļoti par mani interesē. ...ja tādi ir.
Ierosināju 1 stundu kā jautājumu-atbilžu čatu nedēļas nogalē. Diemžēl, kārtības, pārskatāmības vai pat jautājumu uzdevēju anonimitātes nodrošināšanas dēļ (pieņemot, ka tur varētu izdomāt piedalīties vismaz vēl kāds, izņemot Windauboy), saņēmu mājienus, ka labāk to visu pavērst parastas intervijas veidā.
Tad nu te tev ir vienreizēja Z-svētku iespēja, manas klades šķirstītāj! Ja tev tiešām ir kas ko gribi jautāt un uzzināt papildus jau izlasītajam, apbruņojies ar anonīmu epastu, izveido anonīmu twittera kontu (ja nevēlies izmantot to, kas tev jau ir) vai vienkārši uzkāp uz jumta un nobaurē savu jautājumu man. Atstājot komentu arī derēs. 25tā decembra rīts ir dzelžaina deadline.
Vai nu visi ir apmierināti?
Labi. Jauku dienu un atpakaļ pie darbiem.
Ejot pa atmiņu taku...
Zinu, It Gets Better projekts ir jau apnicis temats, bet man jāatzīstas - atkal un atkal acīs sariešas asaras, kad uzperos kādam aizkustinošam video no šī globālā projekta.
Tu redzi tik daudz cilvēku atklāti runājot par to, ka viņi ir geji, par to, ka ir vērts nepadoties tiem, kas cenšas dominēt apkārtējā telpā un par to, ka dzīve ir bauda, ja tu nepadodies.
Es nezinu kā ar tevi, bet klausoties visus šos stāstus, es atkal un atkal saprotu sevi labāk ...un arī pieņemu sevi vairāk, jo ir daudz vienkāršāk tikt pāri galvā iedomātajam - tas viss notiek tikai ar mani, es esmu vienīgais tāds, ja tu redzi, ka nē - ne tu vienīgais.
Un varbūt pat nav svarīgi visai pasaulei to izbaurēt - es esmu gejs, daudz, daudz, daudz svarīgāk (un grūtāk) ir to pateikt sev pašam. Tagad atskatoties uz to, šī sevis pieņemšana, man paņēma gadus 5-6 noteikti. Varbūt pat vairāk. Garus gadus, kad es jutos kā baltais zvirbulis pelēko vidū - tu apzinies, ka esi citādāks, bet ceri un daries visu, ar cerību - tas tā - pārejoši. Tam ir jāpāriet!
Ja vien tad būtu bijis šāds projekts netā...
Ja tā padomā - šīs klades nebūtu, ja es nebūtu saņēmies sev to pateikt...
Vai bija tā vērts? Vai ir tā vērts? Fuck yeah! ;P (...un es domāju par tik daudz citām lietām kā sex) :D
Saunas stāstiņi
Var jau teikt - kas notiek saunā, paliek saunā, bet ja nu nepaliek gan?
Uzskrēju šiem pāris video virsū un nolēmu parādīt arī tev. Tā teikt - varbūt vari smelties kādu gudrību arī tu. :D ...vai vienkārši nosist kādu garlaikotu brīdi.
Viņi safilmējuši tur mežonīgi daudz to video - ja ir interese - viņu kanālā youtūbē var noskatīties visus.
Z-svētku liste
Manā ģimenē jau gadiem ilgi uz Z-svētkiem mēs raxtām dāvanu listes. ...nu papildus tam, ka katrs saņem mammas adītu zeķu pāri. Listes nav garas un arī nesatur nereālus ieraxtus kā: "jaunākā izlaiduma porche" vai "māju uz tropiskas salas", bet gadiem ejot, esam sapratuši, ka labākās dāvanas ir tiešām tās, ko katrs grib, bet laikam skrienot, nav nopircis, uzmeistarojis vai atradis sev pats. Un ej ieskrieties, ja tu pat mēģināsi teikt, ka zūd "pārsteiguma moments". Tas pazuda tad, kad dāvanā saņēmi sveci, gudru grāmatu, ko nekad nelasīsi vai cd, ko nekad neklausīsies. Un tad vēl visas tās mokas domājot ko un kā...
Bet ne par to šis stāsts. Laikam ejot, šī klade ir izveidojusi manu otro ģimeni, kurā arī tu, regulāri pāršķirstot lapas, esi kļuvis par tās piederīgo (ha ha, un nejauc ar geju mafijas ģimeni - tās veidošanas priekšrocība jau ir pieskaitīta citam puisim, vai pareizāk sakot - krustmātei). Un ja jau ģimene, tad būtu jābūt arī kādām dāvaniņām uz Z-svētkiem, pareizi?
Tad nu man ienāca prātā skaidri uzjautāt tev, ko tu gribētu saņemt dāvanā? Ir kas ko tu gribētu redzēt uzlabotu manā kladē? Varbūt vajadzētu pievērsties kam jaunam? Kaut kam vairāk pievērst uzmanību vai kaut ko pavisam aizmirst un izmest?
Zinu, latviešu puikas ir klusi ūdeņi, tomēr ceru, ka 3 lietas ieraxtīt komentā vai uz meilu atsūtīt nav tik grūta lieta. Uzdāvini man to. :P C'mon!
...un es skatīšos, ko no tavas listes varu uzdāvināt tev.
TV, TV un TV
Esmu beidzot noskatījies visu The A-list New York un meklējot vai ir kādi citi šovi, kuriem sniegt manu uzmanību pa Z-svētku brīvdienām, uzdūros pāris šovu ievadvideo. Tā vai šķiet, ka visi producentu biroji ir sadzīti mītiņzālēs un netiek laisti ārā līdz neizdomā kādu labu ideju šovam. Rezultātā rodas šovi kā: So You Think You Can Fuck, Ski Camp un Come Fly With Me.
Ja esi redzējis kādu no neskaitāmajām sezonu sērijām American Next Topmodel, So You Think You Can Fuck ideja būs vieglāk saprotama - 12 čaļi sacenšas par vairākām (ievērības cienīgām vai mazāk cienīgām) balvām un titulu: Amerikas iemīļotākā porno zvaigzne. Tieši tā. Pornozvaigzne...
Links uz mājaslapu ar dalībniekiem un laikam pat videoepizodēm ir te.
Ski Camp ir no citas sērijas. 5 austrāļu geju puikas dodas uz Jaunzēlandi ar mērķi iemācīties slēpot. ...un atrast atbildi uz (šova organizatoru) prātus nodarbinošo jautājumu: vai geji var iemācīties slēpot?
Ja pareizi sapratu no apraxta - šie paši producenti esot uzveidojuši pagāšgad šovu par to kā 5 puikas mācās sērfot...
Un tad kaut kad vajadzētu parādīties arī Come Fly With Me. Video ievads sola Little Britain jaunās skaņās bildēs. :D
ja esi ievērojis kādus citus šovus, kuriem varbūt vērts pievērst uzmanību, dod ziņu. :P
Sauna virgin...
O-ou, šī ir tā iela; izlasu uz ielas plāksnītes un sirds sāk dauzīties straujāk un pats jūtu - ārēji redzamā "who cares" attieksme sāk, vismaz iekšēji, ļodzīties kā kāršu namiņš vējā. Nu nekad neesmu tur bijis. Bet ja jau šitik tālu, tad vismaz garām noiet.
Pelēki matēta stikla durvis. Neliela uzlīme uz durvīm, bet tas ar viss. Tiešām šī ir tā vieta? Casanova? Noeju garām vienreiz, tad arī atpakaļ - uz otru pusi, katru reizi nervozi blenžot uz tām pelēkā stikla durvīm. Nu interese ir, bet uztraukums vēl lielāks. Trešoreiz, ejot garām sadūšojos un ar domu: "nu neviens mani te nepazīst", ķeros pie roktura un veru tās durvis vaļā.
Iepriekšējā vīkendā sagadījās, ka vairākas dienas bija brīvas. Nu sagadījās tā. Ko darīt? Pavadīt gultā? Nav slikta ideja, bet... Piespiedu sevi pameklēt netā lētākas biļetes un pēc kārtīgas piespiešanās celties agri un braukt uz lidostu, lai dotos pēc nelielas saules terapijas. Nav svarīgi, kur un kā. Svarīgākais šai stāstā - pirms izlidoju, nolēmu pagūglēt geju "atrakcijas" galapunktā. Ne tik daudz ar domu apmeklēt kādu no tām, kā vairāk vien ķeksīša pēc - ja nu tomēr pēkšņi kaut kur uzrodu tās drosmes druskas... Geju sauna Casanova bija ieraxtīta kā viens no "must do". Nu labi, ne tieši šī, bet vispār geju saunas šai galapunktā. Savelkot atsauksmes kopā, šai bija daudz maz pozitīvāks skats. Spītējot "bet nu kur es, viens" pieraxtīju tomēr to adresi un nemelošu, ja teikšu, ka cīņa ar savu uzdrīkstēšanos bija visa ceļa garumā. Arī vazājoties pa pilsētu un knipsējot pa labi un kreisi. Nekad ko tādu neesmu darījis un nenoliedzami ir tas āķis lūpā, bet tad atkal - es, viens pats?...
Kāds ir tavs kurpju izmērs, bija pirmais jautājums, ko puisis stikla būrī uzdeva. Samaxājis prasīto, saņēmis dvieli, iešļūcenes, atslēgu skapītim, prezi un pāris norādes uz kuru pusi iet - dodos augšā pa kāpnēm uz to pusi, kur skan dušas troksnis.
Puspliki dažāda vecuma džeki izģērbjas, atģērbjas vai dušojas stikla sienām veidotā dušā ģērbtuves vidū. Galviņu nodūris, izģērbjos, sabāžu visu, kas lieks skapītī, atslēgu uz rokas un... Fuck, gar acīm pavīt atmiņas skati no pirts, kad kur ellē ratā pagātnē, tētis veda uz publisko pirti. Tiešām neatceros iemeslu kāpēc, bet nu es tur biju un tagad izskatās līdzīgi. Dažādi vecumi, dažādi ķermeņi, dažādi acu skatieni. Atšķirība viena - te nenāk mazgāties un, vismaz pēc teorijas - visi ir geji. :P
3 stāvi saunai, kur plaša ģērbtuve otrā stāvā, pirmajā ir saunas un paliels baseinveidīgs veidojums sēdēšanai burbuļūdenī un trešajā: videoistaba, bārs, "labirints" ar privātajām istabām un arī tumšā istaba.
Neiedziļinoties sīkumos, ideja vienkārša: dodies kur gribi, izmanto ko gribi. Ja kāds patīk, pacenties pievērst uzmanību un ja ir atbilde, tad... Ja atbildes nav vai ir kāds, kas atbildi nedabūs no tevis, vienkārši dodies uz priekšu un aiz pagrieziena jau būsi aizmirsis par notikušo. Muskuļu kalni, apvēlušies resnīši, tīņveidīgi, arī kāds onka, mataini, plikpauraini, mačo un "klusie ūdeņi" - jūties kā supermārketā. ...nu sava veida supermārketā.
"Labirints" pilns ar džekiem, kas vai nu atbalstījušies pret sienu
stāv un ievērtē publiku vai vienkārši kruizē puskrēslainajā atmosfērā apkārt un ievērtē publiku. Jūti rokas pieskārienus, kāds uzšauj maigi pa dupsi vai piespiežas klāt, ar cerību, ka nepamanīšu, ka vietas te daudz. Pa puspievērto vai atvērto durvju ailēm redzi lāviņām līdzīgas gultas, kas tukšas vai ar džeku uz tām gaidot kādu, kuram iepatiksies redzētais... Pa ceļam iemaldījos arī tumšajā istabā, kur neatrodot gaismas slēdzi (nu tam tur pēc idejas nemaz nav jābūt), nospriedu, ka man tomēr gribās redzēt ar ko es ko uzsāku un pavisam žiperīgi maldījos ārā.Ne tikai manas, bet arī citu acis šaudas pa labi un kreisi, smīns uz lūpām, atskatīšanās. Nepamet sajūta, ka esi dzīvā porno filmā. Nu labi, ne vienmēr viss notiek uz delnas un arī, ja pats neesi izsalcis exhibicionists, diez vai gribēsi visiem uz delnas, bet tai pat laikā nereti uzduries saunā pārītim, kas nekautrējoties viens otram sniedz orālo vai "labirintā" dzirdi stenēšanu aiz papīrtievajām sienām, kas apkļauj tās istabiņas. Un tici man - labi vien ir, ka zini - esi starp savējiem, jo tas sasodītais dvielis ap taviem gurniem neko daudz nespēj pieslēpt.
Vien brīnos kā tur izskatās un kas notiekās, kad viss ir pilnāks?
Savelkot galus - es vairs neesmu sauna virgin. Un teikšu godīgi, ja laiks ir izvēlēts pareizi - šāds piedzīvojums var izvērties pat par galvu reibinošu pieredzi, bet pat šoreiz - nu nav tur nekāds bubulis. Galvenais laikam jau ir saņemties un atvērt tās durvis, pareizi?
Ken, ko dara Bārbija?
Vai tu esi bērnībā spēlējies ar lellēm mašīnu vietā? Tagad gremdējoties atmiņās jāatzīst - es spēlējos. Ne jau tā, ka es tur sēžu un pats savā nodabā ar lelli, bet sastādot kompāniju māsām. Lielās kāzas izspēlēt, veidot viņu Bārbijām "krutus" apģērbus vai pat mājas būvēt. Bija daudz interesantāk ar viņu lellēm kā kādu tur ar tālvadības pulti vadāmu auto pa istabu dzenāt vai spēlēties ar pašizgāzēju, kuram kravu ar smiltīm piekraut un tad arī izgāzt... Njāāā...
Bet kāpēc es par lellēm sāku?
Tici vai nē, bet beidzot pasaulei parādījusies pirmā īstā lelle gejs. Nevis Kens, kuru tu uzdod par geju, bet lelle kā īsts gejs. Ideja tāda: redz, Mattel negrib, lai Bārbijas Kens tiek ielikts geju krāsās. Negrib un viss. Diskusija beigta. (protams pašam Kenam teikšana šeit nav) :P Bet redz, mūsdienās ar to nav pietiekami un kompānija, kas līdz šim pazīstama ar dažādām slavenību vai kolekcionējamu leļļu ražošanu, nolēmusi, ka pasaule ir gatava arī pirmajai īstajai lellei - gejam. Lelles leģenda ir sekojoša: Andy Mills ir Manhetenā (tiem, kas nezin - Ņujorkas centrālā daļa) dzīvojošs pasākumu plānotājs. :DUzvalkā ģērbts, ar brillītēm un frizūru, kas vairāk atgādina Tomu Krūzu, Andy ir krietni dārga lelle, lai to dotu puikam - 180 dolāri nav nieka lieta. Tai pat laikā - nu pirmā īstā lelle gejs...
Pati kompānija šo soli motivējot, kā labo darbu pozitīvu role models izveidē geju puikām (jo pēc pēdējiem notikumiem tas esot svarīgs darbs). Nu laikam jau ar cerību vecākiem, kuri savai atvasei nopirkuši šādu plastmasas gabaliņu - redz, redz, viņš tagad ir Tom Ford līdzīgā uzvalkā ģērbts, dzīvo Manhetenā un plāno krutas ballītes, arī tev, dēls, būtu jāmācās un tad arī tu kādu dienu varēsi būt, emmm... Bet nu jā - domu cerams saprati.
Diez vai Andy būs draugos ar Bārbiju un Kenu?
Puisis, ko atrādīt
Te, redziet, ir! Izskatīgs, dara labu darbu, ir gudrs, atjautīgs un nesmēķē. Mans. Tagad redziet - viss ir kārtībā ar mani, varat mani atkal likt mierā.
Jā, ir pienākusi tā sezona, kad ir jāsapurina spalvas, jānotīra kurpes un ar uzliktu smaidu jādodas cilvēkos (rados, paziņās un citos zvēros) "atrādīties" un pa gadu notikušo pārrunāt. Un tikai tad tu saproti - apkārt valdošā uzskata dēļ, tu esi neveiksminieks. Tas uz ko visi skatās ar žēlumu. Neveiksminieks, jo esi viens. Un pat neceri, ka izdosies izskaidroties un izvairīties no vecāko vai runīgāko bara dalībnieku skaidrojumiem un pamācībām par to, ka viens nav cīnītājs un tev noteikti ir jāatrod laiks un cilvēks.
Tāpat kā skolā, kas jau gadiem aiz muguras, arī te ir sava kārtība un savi ķeksīši, kurus jāatzīmē, lai tu veiksmīgi izturētu. Darbs, nauda, ģimene, nākotnes plāni, izdarītais, utml. Un gadu no gada tu nodur savu galviņu vai ieķeries glāzē, kad kāda sāpīgāka tēma uzpeld. Attiecības ir manējā. Nu ej un skaidro, ka dzīve un laiki tagad visus spiež un puiši kokos nesēž, bet tas parasti atduras kā pret sienu, kas nolīmēta ar veiksmīgi sapŗojušamies radu bildēm un plakātiem.
Rodas pavisam cita nozīme All I want for X-mas dziesmai. :P
Šogad es pat esmu nopietni apmalis galvā ideju par sludinājuma izveidi, kurā meklētu puisi atrādīšanai. Nu vai tiešām es būtu vienīgais, kam šāda situācija?
================
Tev ir apnicis radiem, kolēģiem un draugiem Z-svētku sanākšanās skaidrot kāpēc esi viens? Arī man. Līdz brošai (kuras man nav) viņu žēlums un ieteikumi! Tāpēc šogad esmu nolēmis meklēt brāli trusi publiskai parādei (atrādei).
Viss pavisam vienkārši - es pavadu tevi, tu pavadi mani. Kā pāris. Unisonā mājam ar galviņu un kopīgi izturam priekšnieka stāstus, vecāsmammas pusdienas vai sen neredzētu draugu klačas pie glāzes vīna. Par detaļām, "vēsturi" un ticamības momentiem noteikti vienosimies.
Dod ziņu, ja redzi šo kā strādājošu ideju un varbūt šie būs pirmie Z-svētki, kurus tiešām izdodas izbaudīt?
================
Kā tu domā - vai šāda ideja var nostrādāt? Varbūt tu redzi kādu pamatīgu mīnusu, kuru esmu palaidis garām?
Abonēt:
Ziņas (Atom)