Skatos, lasu un dzirdu par tik daudz interesantām lietām un pieķeru sevi brīnoties vai kaut kas tāds iesējams arī pie mums? I mean - nu nevar būt, ka mums interesē tikai sex, sēdēšana pie datora puiku lielveikalos vai pavadīt 5dienas naktis, tusējot kādā no tām divām, zilajiem draudzīgajām, vietām?
Tai pat laikā, nevienam nav noslēpums par mums raxturīgo kautrību un nedrošību. Tā laikam vienkārši iezīsta ar pienu - droši, ka smiesies, kā es tā viens maliņā, ja nu galīgi garām, utt. Un tas noved pie daudz būtiskāka jautājuma - ja kāds saņemtos un ko līdzīgu (vienalga ko) būtu gatavs organizēt, vai tu būtu ar mieru "pamest visu un iesēsties busā uz Pāvilostu, jo tur ir viļņi"?
Lielākais vairums no mums ir vieni. Jā, ar draugiem un paziņām, bet geju ziņā - esmu drošs, ka daudziem no mums nav tā viena vai divu geju draugu ar kuriem būsi gājējs uz jeb ko, jo jūties komforta zonā ar viņiem vai skaidri zini - var uz viņiem paļauties. Vienam esot ir cits skats uz visu - pats atceros kā riņķoju apkārt tai geju saunai Barselonā līdz saņēmos ieiet vai piespiedu sevi nopirkt dārgas biļetes un veikt visas rezervācijas ceļojumam apkārt Īslandei, lai (žmoga būdams) nenoraustītos un iekāptu tai lidmašīnā viens. Esmu drošs, ka ne man vienam piemēru daudz, bet vienojošais tiem visiem - ir tā drausmīgā nedrošība, vienam esot kur doties, pievienoties vai būt. ...pat zinot, ka bieži vien tas viss beigsies ar pamatīgi daudz fun un pozitīvu pieredzi.
...laikam pareizais jautājums būtu: kādam būtu jābūt tam pasākumam, lai mūsu pašu nedrošība zaudētu ziņkārei?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru