Es tiešām nezinu, kurš un kad ir izdomājis vispārpieņemto deitošanas formulu: 2 cilvēki ieskatās viens otrā, izrāda simpātijas, iet uz randiņiem, tad seko sex un veiksmīgā gadījumā tas viss kopā noved pie iznākuma - kopdzīves. Tā ir plaši izplatīta ikdienā un pēc tās vadās ne tikai geju puikas vien. Bet vai mūsdienās šāda formula vēl joprojām strādā? Vai mūsdienās formulas saskaitāmo vieta nav pilnīgi savādāka, kā teiksim mūsu vecāku paaudzes formulas saskaitāmo kārtība? Tiem, kas vēl atceras matemātiku pamatskolā, būs zināms, ka saskaitāmo kārtība nemaina galarezultātu, bet vai šāda hipotēze attiecas arī uz attiecībām?
Par to visu domāju sava nesenā deita dēļ... Redz, pasaulē, kur pasaku prinči baltos zirgos nejādelē apkārt pa tām ielām, kur es pārvietojos, lielākā saskare ar sev līdzīgajiem sanāk puišu lielveikalos. Un kā likts - tajos attiecības īsti nav vērts meklēt. (Šuš, es stāstu - tu klausies.) Ar viņu es satikos tikai sexam. Dzīvnieciski labam un sviedrainam sexam, bet tik un tā - tikai sexam. Arī nākošā dienā viņš ieradās ciemos. ...un dienā pēc tam viņš palika pa nakti. ...nu šķiet, mums saskanēja gultā. :D
Pēc pāris dienām saņēmu drosmi un uzaicināju viņu uz randiņu. Reālu randiņu - dienu pavadītu pilsētā kopā - pastaigu, pusdienas, drinks. Apmainījāmies pāris mesedžiem un viņš piekrita. Tu zini cik sen šai kladē nav parādījies neviens ieraxts par randiņiem, pareizi? Jup, viss sākās nedaudz stīvi, bet ledus kusa un randiņš izvērtās forši pavadītā dienā. Bet ne par to stāsts - viss noved pie minētā jautājuma - vai mūsdienās, kur sexam ir vitāli nozīmīga loma ikdienā un attiecībās (it sevišķi geju puiku attiecībās), vēl joprojām ir pareizi pielietot minēto "novecojušo" deitošanas formulu: ieskatīšanās, randiņš, sex? Vai pareizāk nebūs, ja to adaptēs laika garam kā: sex, ieskatīšanās, randiņš vai pat - sex, randiņš, ieskatīšanās?
Tas nebeidzas tik ar teoriju - ir arī praktiskā puse: tu pavadi laiku, ieguldi apņēmību un iespējams pat sāc būvēt emocijas otru iepazīstot, lai beigās atklātu, ka gultā jums galīgi nesaskan. (Jā, tas ir galējs variants, bet tev jāpiekrīt - pilnīgi iespējams.) Vai būsi ar mieru ziedot tik nozīmīgu kopības momentu - sexu, tikai tāpēc, ka "nu bet garīgi un emocionāli mēs esam uz vienas stīgas"? Vai mūsdienu steidzīgajā un vienmēr laika trūkumā esošajā ikdienā varam atļauties šādu izšķērdību - gremdēties vecmodīgi klasiskos uzskatos par pāru veidošanos, apšņāpjot paši sevi baudas ziņā? Un to es nejautāju, jo sex valda pār pasauli, bet gan tāpēc, ka laiki ir krietni mainījušies, bet rodas iespaids, ka mūsu pašu uzskati negrib tiem sekot...
Kā tev šķiet?
Taču vai tad to vairs var uzskatīt par deitošanu? Drīzāk seksošana, pēc kuras, ja paveicas, arī seko ierastā jeb "tradicionālā" deitošana. Protams, pirms lekt ezerā, ir labi pārbaudīt, kāds ir ūdens, taču, piemēram, puišu meklēšanu portālos un satikšanos vienas nakts (vai dienas)seksam, ja tam nekas cits neseko, noteikti nevar nosaukt par deitošanu.
AtbildētDzēstUn, manuprāt, mūsdienās, kad cilvēki (ar to domāju tieši homoseksuālās orientācijas) ir vairāk atklāti, pastāv lielāka iespēja iepazīties ar kādu, piemēram, pavisam parastā ballītē un uzsākt attiecības pēc principa iepazinās->iepatikās->aizgāja uz randiņu->pamīlējās->iemīlējās. Nav jau tā, ka geji kādreiz iepazinušies pēc "vecā" modeļa. Kopš parādījās internets, tiek sarunāti sexdeiti, pirms tam bija īpašas vietas, kur arī cilvēki vairāk meklēja seksu kā attiecības, jo izteikti homofobiskā vidē, kāda tā bija kādreiz neviens par attiecību veidošanu īsti nesapņija- tas būtu pārāk sarežģīti. Tādēļ, es teiktu, ka tagad geji pat vairāk kā iepriekš iepazīstas pec klasiskā modeļa. Varbūt hetero ir novērjama pretēja tendence, bet to es tik labi nezinu...
Nu, mani vari pieskaitīt pie konservatīvā gala: partnera novērtēšana virtuālajā vidē, tad randiņš, ieskatīšanās(ieķeršanās, iemīlēšanās) un tikai tad sex, taču pieļauju arī apvērstu variantu, taču pēc manas pieredzes - tie ir neveiksmīgi. Kā saka principi ir, taču reizēm vajag būt elastīgam. Dzīvē nenotiek viss pēc principiem, taču ne arī bez tiem.
AtbildētDzēstfocus
Seksam vitāli nozīmiga nozīme - pie šitā aizķēros... viss ir galvā.. kam ir svarīga nozīme, kam nav.. paši cilvēki jau tam pievērš tādu svaru, nozīmību...
AtbildētDzēstUn trakākais, ka paklausoties apkārt, daži dēļ tā šķiet sāk jukt pratā... nu tā, ka nekas cits vairs nenotiek, kā seksa meklēšana..
hmm, kaut kas nav ar to ritīgi...
bet tās tik tādas manas pārdomas...
Skumīgi, ka visa dzīve tiek pakļauta tikai un vienīgi gultai... Galvā tev var būt zāģu skaidas, ka tik smuks ģīmītis, koptas rociņas, vēl tvirts dupsis un skaļa elsošana... Un vairāk neko arī nevajag, vai ne?
AtbildētDzēstGarām, pavisam, pavisam garām... Labi, kamēr gadiņu tā divdesmit, oki - tas strādā. Nu, vēl ap trīsdesmit varbūt. Taču tad piegriezīsies, nogurs un apniks. Un ko tad? Uz ko tad balstīsi vērtības, kam vairs būsi tāds, noseksojis, vajadzīgs...?
Piedod, ja par asu, bet gauži garām tāda domāšana...
Jā, man arī šķiet, ka šī nepārtrauktā seksa meklēšana paliek mazliet par smieklīgu...brīžiem šķiet, ka daži uzvedās gluži kā dzīvnieki, kuriem būtu nepārtraukts meklēšanās laiks. It kā tā būtu vienīgā lieta uz ko tiekties. Domāju, šeit parādās kādi kompleksi, kāda nedrošības sajūta par sevi, ka visu laiku tiecas pēc intīma fiziska kontakta ar teju jebkuru svešinieku, kurš tam ir gatavs. Mīļie cilvēki, lūdzu vērtējiet sevi augstāk par kādu parastu seksa rotaļlietu.
AtbildētDzēstEs piekrītu - sexam nav jādominē attiecībās un uz tā būvētas attiecības nekur tālu nevedīs, tikko parādīsies pieradums, BET par to nav stāsts. Stāsts ir (nu vismaz manā galvā bija) par to, ka sexam ir spēcīga nozīme attiecībās un attiecības bez tā nav pilnīgas. Un mums geju puikām par to būtu jāzin visvairāk. Mūs visi apvaino sexā pa labi un pa kreisi, ilgi nedomājot, jo monogāmija ir kaut kas, kas gejiem nederot, bet vai tas nav tikai tāpēc, ka puiši dzīvo kopā veco laiku idejā, kad galvenais ir tikai garīgā saderība? Man ir svarīgi, lai mēs saderētu kā gultā, tā ikdienā. Es gribu būt uzticīgs, bet kā es varu būt uzticīgs, ja gultā galīgi nesaskan? Man būt nelaimīgam, ierakties darbos, tēlot apmierināti laimīgo, drāžoties ar citiem apkārt un tad atkal kameru priekšā smaidīt garīgi saskanīgā kopdzīvē? Paldies par viedokļiem (un tas man ir svarīgi, ka tos uzraxtat, jo domas izanalizēšanai ir vajadzīgi viedokļi), bet šoreiz es tiešām nepiekrītu un esmu opozīcijā - gribām to vai nē, mums vairs nav jākaunas runāt par sexu un tā nozīmi veiksmīgās, monogāmās attiecībās. Es gribu būt uzticīgs, dzīvot saskaņā ar sevi un partneri, saņemt un sniegt ne tikai mīlestību, bet arī baudu. Pat ja es esmu tāds vienīgais - mans uzskats vēl joprojām ir - tas ir tikai godīgi pret tevi pašu un tavu partneri, ja skaidri apzinaties - saskaņa (iekāre) gultā ir svarīga attiecībām un to ir svarīgi noskaidrot, pirms abi ieguldāt laiku, emocijas un uzmanību, cenšoties uzbūvēt attiecības.
AtbildētDzēst