Kāda ir tava cena?


Vai tu apdomātu pārgulēt ar mani par naudu? Tādu jautājumu saņēmu gandrīz nedēļu atpakaļ savā epastā gaidot atbildi uz savu sludinājumu, kad meklēju vakara izklaidi. Toreiz es to atstāju bez lielas ievērības, jo gaidas bija pie kā cita. ...bet laikam tā doma pamatīgi aizķērās, jo tagad ik pa laikam nepamet jautājums - diez vai man ir cena un ja tāda ir - kāda ir mana cena?



Laikā, kad kaut vai iekš gribu.lv katrs trešais sludinājums ir ar "bauda pret naudu" vienlīdzības piedāvājumu, šai tēmai nevajadzētu būt lielam tabu. Mūsdienās visu nosaka piedāvājuma-pieprasījuma līkņu krustpunkts. Ir tādi, kas maksā un tādi kas maksu saņem. Taču saņemot šādu piedāvājumu uz sevi mērķētu, es, šķiet, pamatīgi samulsu.

Redz, man pašam šķiet, ka sex man ir baudas gūšanas iemesls. Jā, es sūkāju pimpi baudai un arī drāžos baudai. Es iekožu ausu ļipiņā vai nolaizu krūts galiņu baudai. Sexa laikā es ieeju savā zonā un beidzu, kad beidzu. Tas nav laikā ierobežots vai pēc scenārija ieplānots pasākums. Tas ir vienkārši sex. ...bet vai tas būtu tas pats sex, ja man par to arī maksātu?

Es tiešām nezinu kā tas notiek realitātē, bet iedomātā gaisma uz šo pasākumu man apspīd vienu lielāko jautājumu - vai tas būs tāds pats sex, ja tev it kā nebūs lielas iespējas izvēlēties savu partneri pēc tiem, kritērijiem, kas tevi vada parastā sexā? Kādam tas ir vecums, citam, izskats, kādam vēl svars vai matu daudzums, utt. Bet ja šī komponente atkrīt vai varēsi "veikt", to pašu, ko neapmaksātā sexā, kura partneri tu izvēlies? Kāpēc par to domāju sakarībā ar cenu? Ja es maksātu - es gribētu saņemt pakalpojumu, kas atbilst zināmiem (maniem) standartiem. Standartiem, kas balstās uz iepriekšējo pieredzi un/vai gaidām. Un tieši tāpat maksu saņemot - vai nosakot kādu cenu konkrētu skaitļu apveidā, man nav jāgarantē noteiktu emociju/pieredzes/gaidu apmierināšana? Un tie minētie ir kas vairāk par prasti saraustītu beigšanu.

Labi, mana finansiālā situācija nav tik spiedīga, lai to būtu jāpapildina ar šādu naudas iegūšanas veidu. Iespējams, tāpēc es varu runāt par mistiskiem standartiem un to ietekmi uz manu "cenu", jo uz to vēl joprojām skatos kā sexu sexa dēļ. Bet tad atkal - vai brīdī, kad tu paprasīsi kādu summu, tas vēl joprojām būs tas pats sex sexa dēļ? Un kur ir tas punkts pie kura varēsi teikt - es esmu katras tās kapeikas vērts?

Ohhh, šķiet galīgs bardaks sacelts viena nevainīga jautājuma dēļ, bet vajadzēja to uzlikt uz papīra kaut nelielas skaidrības dēļ. Varbūt kāds no jums sev ir noteicis cenu? Kā tu līdz tai tiki?



1 komentārs:

  1. Par cenām neizteikšos, tādu domu pat pieļāvis esmu tikai, lai pasmietos pats par sevi ļoti grūtos brīžos. Ir tāds no krievu valodas aizgūts sakāmais : "Kam atdoties, kam pārdoties..u.t.t"... Taču ne par to...
    Mana atbilde būtu - viennozīmīgi, tas nebūtu tas pats sex. Viens ir baudīt, pavisam kas cits - darboties vai ņemt apzinoties, ka pa visu tiek maksāts... Katrai šai lietai ir pavisam savādāka pievienotā vērtība.
    Gurķis ir un paliek gurķis, tomēr ir milzu atšķirība - veikalā pirkts vai uz palodzes podā izlolots... Kurš būs pašam dārgāks...? ;)

    AtbildētDzēst