...jo vairāk sāku tipināt pa pilsētu pats uz savām kājām, jo atkal sāk uzrasties ikdienas stāstiņi, par kuriem gribas padalīties ar kādu. Šodienas ieraxts par noklausītu stāstu par kādu lāstu mūsdienu lielajās pilsētās - vai varbūt tikai iedomām?
Baby, tas bija fantastiski, viņš izmet, iznākdams no vannas istabas un slaucīdams nost ūdeni no vēl pirms brīža - sviedrainās sejas. Tieši tas, ko man vajadzēja pēc 2 mēnešu bez-sexa perioda. Man priex, ka mums beidzot izdevās satikties, atbildu jau sākdams ģērbties.
Viņš ir viens no nedaudziem puikām ar kuru izdevies uzturēt "pazīšanos" ilgākā laika sprīdī. Šķiet kāds vadītājjurists kādā tur nozīmīgā birojā un viņam laikam, laiku pa laikam, ir jābūt pilsētā uzpasēt notiekošo uz vietas. Mājas gan esot globusa otrajā pusē - "visu pilsētu pilsētā" - Ņujorkā.
Liels bija mans pārsteigums saņemt viņa nedaudz pēc izmisuma smaržojošo - esi brīvs tagad? manā WhatsApp(ā). Bija pagājis gandrīz mēnesis kopš uz manu aicinājumu satikties, kad viņš ir pilsētā - saņēmu sausu un neko daudz neizsakošu - Piedod, jau mēnesi neesmu sexojis un nedomāju, ka šonedēļ tas notiks. Nu ir pagājusi gandrīz nedēļa no viņa, pēc izmisuma smaržojošas ziņas un beidzot mums ir izdevies saskaņot abu (viņa) dienaskārtības tiešām baudāmam drāzienam. Ohh boy - jā, mums tas izdodas...
Klau, kas tur īsti bija ar to stāstu par mēnesi bez sexa? jautāju velkot kreklu pāri galvai. Divi, viņš atbild - divi mēneši. Tam bija kāds piespiedu iemesls, jautāju, domādams vai tik nevajag atkal sākt apdomāt kāda slimību vēsturi (tikai atzīmei - nē, mums ir drošs sex)? Oh ne visai, man vienkārši bija tāds kā pašattīrīšanās periods, kad sexu pavisam izslēdzu no savas ēdienkartes un centos pievērties apkārt esošai dzīvei. Jutos, ka man ir pārāk daudz sexa un nekādas citas dzīves. Bija periods, kad man bija sex 3-4 reizes dienā un puiši nāca un gāja pa manām durvīm kā lielveikalā. Dienās, kad nebija jāstrādā, sex bija vienīgais, kas bija prātā un šķita, ka kaut kas nav īsti kārtībā, ja tā nav tās 3-4-5 reizes dienā. Nekas cits vienkārši neeksistēja, viņš stāsta un stāsta.
Tas ir kā traks lāsts, kas notiek mūsdienās - pirms Grindr ērā, es domāju gadus atpakaļ - es izmantoju Manhunt, (kur, šķiet, arī mēs iepazināmies): man patīk viņš, viņam patīku es, ir forši. Bet lai satiktos ir jāpieliek pūles, jo jānoorganizē kā viņš, piemēram, no Bruklinas nokļūs Manhetenā pie manis vai otrādi un tas vienmēr bija krietni "laikietilpīgi". Parādījās Grindr un pēkšņi tu atklāji, ka puikas ir pavisam blakus. Un es domāju - pavisam blakus! Pazuda visas klapatas ar organizēšanu, ceļošanu, saskaņošanu un slūžas bija vaļā...
Grindr ir izdzēsts un netiks atpakaļ. Esmu sev pierādījis, ka varu dzīvot bez nepārtraukta sexa un nu tikai ir jāatrod pareizā proporcija jeb īstenībā - sexa vieta manā dzīvē. Tas ir gandrīz kā iziet sava veida rehabilitāciju no alkoholisma, viņš nobeidz ar smaidu uz sejas.
Tad jau laikam man jāsaka - laipni gaidīts atpakaļ dzīvē ar sexu, nosaku lēni un domīgi.
Sēžu sabiedriskajā, kas klabina uz mājām un tinot filmu atpakaļ, domāju pie sevis - taisni vai gribas redzēt, kas notiks tālāk šai seriālā, ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru